R.Punka sāka ar priecīgu vēsti: tradicionālās (iespiestās) grāmatas neizzūd, gluži pretēji, to skaits arvien palielinās. R.Punkas teikto apstiprina arī nule publiskotā ASV iespieddarbu izdošanas statistika (http://www.bowker.com/assets/downloads/products/isbn_output_2002-2011.pdf). Salīdzinot ar 2010. gadu, iespiesto grāmatu skaits 2011. gadā pieaudzis par 6%, bet, salīdzinot ar 2002. gadu, pieaugums pārsniedz 61%. Ja šiem izdevumiem vēl pieskaita netradicionālos izdevumus, piemēram, iespieddarbus pēc pieprasījuma, un reprintus, tad augšupeja ir pārsteidzoša — vairāk nekā 500%.

 

R.Punka atzina, ka stabili jūtas arī bērnu grāmatu izdevēji un kādēļ gan ne? Eiropas valstīs — to skaitā ir gan Lielbritānija, gan Vācija — bērnu un jauniešu lasīšanas veicināšanu atbalsta gan valsts, gan dažādi labdarības fondi. Aplūkojot ASV “konvencionālās” izdevējdarbības statistiku, redzams, ka grāmatas bērniem un jauniešiem noturīgi ieņem otro vietu (32 372 nosaukumu!), tūlīt aiz daiļliteratūras. Salīdzinot ar 2002. gadu, bērnu un jauniešu grāmatu skaits pieaudzis par 18%. Savukārt Vācijas grāmatprodukcijas apjomā lasāmviela bērniem un jauniešiem ieņem 3. vietu, ierindojoties aiz beletristikas un nozaru literatūras (Sachbuch).

 

Autorizdevumi

 
Lielāko pieaugumu kā ASV, tā Lielbritānijas izdevējdarbības statistikā veido autorizdevumi. Konferencē “Digital Minds” tika ziņots, ka Lielbritānijā vien esot ap 100 000 autoru, kas publicē savus darbus bez izdevēju līdzdalības. Šī tendence liek pārdomāt, kādas vērtības vispār piedāvā izdevējs? Konferencē piedalījās vairāki autori, kas izlēmuši iet individuālas izdevējdarbības ceļu (lielākoties tādēļ, ka lielās izdevniecības atteikušas viņu darbu publicēšanu). Viņu pieredze liecina, ka ceļš nav viegls, sevišķi jaunajiem autoriem, kuru darbi sabiedrībai ir mazzināmi. Vispirms viņiem jāatrod prasmīgi literārie redaktori un korektori. Bez viņu ieguldījuma nevar būt pārliecības par publikācijas kvalitāti. Tomēr darba publicēšana ir tikai “pusbēda” — autoram ar īstu uzņēmēja vērienu jāliek lietā visi iespējamie mārketinga līdzekļi, lai viņa garadarbs ieinteresētu iespējami plašāku ļaužu loku. Visbeidzot autoram jānodrošina ērta publikācijas pieejamība. Tālab viņam nepieciešamas plašas zināšanas par informācijas vidi, turklāt piegādes kanālu izveidošana un uzturēšana prasa gan lielu laika, gan naudas patēriņu. Viena no jauno autoru viltībām — pirmās grāmatas piedāvājums par sevišķi zemu cenu, piemēram, vienu eiro. Tas nozīmē, ka autorizdevumi ir pa spēkam ļaudīm, kuriem ir daudz brīva laika un naudas līdzekļu, kā arī komersantam nepieciešamās zināšanas un talants.

Četri izdevējdarbības vaļi

 
Konferencē tika daudzināti četri būtiskākie veiksmīgas izdevējdarbības elementi (četri “K” angļu valodā):

• Sadarbība (cooperation) — starp autoru un izdevēju. Izdevējdarbībā (atšķirībā no citām komercnozarēm) karalis ir ne vien klients, bet arī autors. Izdevējam jādara viss iespējamais, lai autors tā arī justos, lai viņš būtu motivēts tvītot un blogot, kontaktēties ar lasītājiem nepastarpināti virtuālajā un reālajā pasaulē;

• Kontakti (contact) — jo plašāks paziņu, sadarbības partneru loks, jo lielākas iespējas gūt sekmes gan autoru piesaistē, gan grāmatu realizēšanā;

• Komunikācija (communication) — svarīgi, lai kontakti būtu ne vien blociņā ierakstīti, bet arī tiktu izmantoti;

• Autortiesības (copyright) — būtu nepieciešams patiess līdzsvars starp autora izdevēja interesēm nopelnīt un izdzīvot un pircēju, lasītāju interesēm piekļūt grāmatām un tās ērti izmantot. Konferencē ticis uzsvērts, ka pirātisms ir nozīmīgs traucēklis šī līdzsvara noturēšanā, tomēr autoru un izdevēju galvenais šķērslis ceļā uz labklājību un popularitāti ir neredzams — tā ir cilvēku aizņemtība, “mirkļa tirānija”. Tā mazina cilvēku iespējas un vēlmi iepazīt, atlasīt literatūru un tajā iedziļināties.

 

E-grāmatu lasītāji

 
Patlaban e-lasīšanas ierīču un e-grāmatu pieprasījums ir neliels. Franču grāmatniecības žurnāla “LivresHebdo” redaktors Fabriss Pio (Fabrice Piault) norādīja, ka e-grāmattirgus saskatīšanai Francijā būtu talkā jāņem mikroskops, jo pērn nopirkts tikai 1,5 miljons planšetdatoru un 145 000 e-lasīšanas ierīču, kuru skaitā dominē uzņēmumu “Kindle” un “Kobo” aparāti. E-grāmatu pārdošana veido tikai 0,6% kopējā Francijas grāmattirgus apgrozījuma (2010. gadā — 18 miljoni eiro). Tikai 8% iespieddarbu izveidota arī e-versija. Vairāki izdevēji un izdevēju apvienības (“Hachette” http://www.numilog.com, “Gallimard”, “Flammarion”, “La Martiniere” http://vitrine.edenlivres.fr) gan piedāvā e-grāmatu iegādes vietnes, taču tās nav populāras. Paradoksālā kārtā vairumam ļaužu, kas allaž sūdzas par laika trūkumu, tomēr labāk tīk apmeklēt īstas grāmatnīcas nekā sērfot interneta grāmatveikalos. Tur noiets esot krietni mazāks nekā tradicionālajās grāmatu pārdotavās.

 

Līdzīgas atziņas konferencē pauda arī Spānijas un Vācijas pārstāvji. Spānijas vadošā laikraksta “El País” žurnālists Antonio Fragass Garido (Antonio Fraguas Garrido) informēja, ka 15% pasaules iedzīvotāju runā spāņu valodā, taču pusei no viņiem nav pieejama nedz fiziska, nedz virtuāla grāmatnīca. Daudzi nelasa vispār. Pat Spānijā, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts ar solīdu dzīves līmeni, 40% iedzīvotāju grāmatas ir vienaldzīgas. No atlikušajiem 60% lasītāju e-grāmatas izmanto nepilni 10%. Tomēr e-grāmatu nākotne esot cerīga. Cerīgāka nekā Francijā — 2011. gadā nopirkti 285 000 e-lasīšanas ierīču, piecas reizes vairāk nekā 2010. gadā. Tādējādi e-lasīšanas ierīces piederot vismaz vienam miljonam spāņu. Trīs izdevēji apvienojušies, lai izveidotu vienotu e-grāmatu piedāvājuma platformu “Libranda” (http://www.libranda.com). Traucējošs apstāklis e-grāmatu iegādei varētu būt cena, kas ir gandrīz tikpat augsta, kā iespiestajai grāmatai. Viens no iemesliem — augsta PVN likme e-grāmatām (18%), kamēr iespiestajām grāmatām tā ir pazemināta, proti, 4%.

 

Lasītāju valsts Vācija var lepoties ar otru lielāko grāmattirgu pasaulē, kura apgrozījums 2011. gadā sasniedza 9,73 miljardus eiro. Vācijā darbojas vairāk nekā 2000 izdevniecību, taču 70% tirgus kontrolē 23 uzņēmumi. E-grāmatas, lielākoties jaunizdoto darbu e-versijas, piedāvā vairāk nekā 30% Vācijas izdevniecību. Vācijas e-grāmatu noiets liecina, ka populārā lasāmviela uz planšetdatoriem un citām e-lasīšanas ierīcēm ir daiļliteratūra (to izvēlas 85% e-grāmatu cienītāju), galvenokārt spriedzes romāni un fantastika. Vācu izdevēju noteiktā e-grāmatas cena ir par 20% zemāka nekā iespiestajām grāmatām un lielākoties nepārsniedz 10 eiro, lai gan tāpat kā Spānijā tām ir augsta PVN likme (19%). Vācu lasītāji gan ir ļoti konservatīvi — gandrīz 80% nevēlas lasīt nekādu tekstu ekrānā un dod priekšroku tradicionālajām grāmatām. Ja iespiestās grāmatas nebūtu pieejamas, informāciju viņi labprātāk apgūtu no planšetdatora nevis e-lasīšanas ierīces.

 

Digitālās inovācijas

 
Jau veselu gadu Vācijas viedtālruņu lietotājiem pieejama plaša mobilā bibliotēka “Skoobe” (https://www.skoobe.de) — moderna abonementa bibliotēka ar vilinošu cenu politiku. Tās lasītājs maksā noteiktu ikmēneša maksu (9,99 eiro) un par to var lejupielādēt un lasīt vienlaikus piecas grāmatas (pirmajiem 10 000 abonentu — nekādu ierobežojumu!). Ja viņš vēlas iepazīties ar sesto grāmatu, viena “jāatdod” atpakaļ. “Skoobe” grāmatu struktūra ir pielāgota ērtai lasīšanai viedtālruņos. Jāuzsver, ka “Skoobe” kā savas publicitātes galveno vēsti nekautrīgi izmanto fizisko bibliotēku nepilnības, kas itin bieži lasītkāros ļaudis attur no to izmantošanas. Tās ir – pretstatā tradicionālajās bibliotēkās noteiktajam grāmatu izmantošanas termiņam “Skoobe” grāmatas var lasīt neierobežoti ilgi; fiziskās bibliotēkas piedāvā nemainīgu grāmatu saņemšanas un nodošanas vietu, turpretī “Skoobe” grāmatas pieejamas no jebkuras vietas, kur pieejams internets, turklāt pēc izlasīšanas tās nekur nav jānes; ja fiziskajā bibliotēkā vēlamies piekļūt jaunākajai un pieprasītākajai literatūrai, mums bieži jāgaida rindā, savukārt “Skoobe” grāmatas vienlaicīgi var izmantot visi lasītgribētāji. Izdevēji un autori pret “Skoobe” iebildumus neceļ, jo saņem pienācīgu atlīdzību par savu darbu publisko patapinājumu. Samaksas lielums, protams, nav plašākai sabiedrībai zināms, taču, visticamāk, tas ir pietiekami izdevīgs. Nav publiskots arī “Skoobe” abonentu skaits, taču skaidrs, ka aizrautīgiem lasītājiem piedāvājums ir vilinošs — maksāt par piecu grāmatu izlasīšanu tikpat, cik veikalā par vienas nedārgas grāmatas iegādi!

 

Uzņēmums “Booktrack” (latviešu valodā plašāk lasiet arī Bērziņš, Dainis. Grāmatas iegūst īpaši radītus skaņas ierakstus (“soundtrack”), lai bagātinātu lasīšanu. Pieejams: http://www.digitalaisbizness.lv/2011/08/25/booktracks) piedāvā apvienot e-grāmatu lasīšanu ar daiļdarba saturam atbilstošu skaņu un mūzikas klausīšanos, tādējādi pastiprinot lasāmā teksta ietekmi. Šo grāmatu cenai vajadzētu būt augstākai nekā teksta grāmatām, jo atlīdzība maksājama ne vien teksta autoriem, bet arī komponistiem un izpildītājiem. Taču “Booktrack” pagaidām fokusējies uz literatūras klasiku, tādēļ pircējiem jāsedz vienīgi atlīdzība skaņu un mūzikas autoriem — vidēji 2 ASV dolāri par katru grāmatu.

 

Uzņēmums “Audible.com”, kas dibināts 90.gadu otrajā pusē, bet pirms četriem gadiem nonāca “Amazon.com” paspārnē, izdod un tirgo audiogrāmatas. Uzņēmuma dibinātājs, bijušais žurnālists Donalds Kacs (Katz), uzskata, ka šī izdevuma veida potenciāls nav līdz galam apjausts. Ik dienu 97 miljoni amerikāņu ceļā no mājām uz darbu un atpakaļ pavada vairākas stundas, turklāt savā mašīnā brauc vieni. Kādēļ šo piespiedu vientulību neizmantot lietderīgi, klausoties un apgūstot grāmatu, žurnālu, avīžu tekstu profesionālu aktieru izpildījumā? Taču izrādās, ka 80-90% jaunizdevumu nav audio versijas, nemaz nerunājot par vecākiem iespieddarbiem. Tādēļ firma ierīkojusi ierakstu studijas, kurās tiek ierunāti gan jauniznākušo iespieddarbu teksti, gan pakāpeniski arī iepriekšējo gadu grāmatas. Patlaban uzņēmums piedāvā jau ap 100 000 lejupielādējamu klausāmgrāmatu, to izmantojamība pastāvīgi pieaug. D.Kacs aicina pievērsies šim biznesam arī citus izdevējus, sevišķi, tos, kam pieder tiesības uz grāmatu saturu jebkādā formātā.

 

Tāpat kā vairums pārējo konferences referentu, D.Kacs ieteica izdevējiem grāmatu popularizēšanā aktīvāk iesaistīt pašus autorus. Pārliecināt viņus, ka sava tīmekļa vietne, blogs, profils sociālajā tīklā “Facebook” vai mikroblogošanas rīka “twitter” konts nav lieka greznība, bet svarīgi mārketinga instrumenti, kas palīdz palielināt grāmatpircēju skaitu.

 

Transmedia

 

Izmantojot jaunākās informācijas tehnoloģijas, daudzas Eiropas vadošās izdevniecības steidz paplašināt e-grāmatu saturu un funkcionalitāti. Piemēram “Faber and Faber” izdevis Volta Vitmena (1819-1892) dzejas e-grāmatu. Tās lietotājiem ir iespēja vārsmas ne tikai izlasīt, bet arī noklausīties sešu slavenu aktieru izpildījumā, kā arī lappušu malās veidot piezīmes.

 

Arī bērnu grāmatu izdevēji lauza galvas, kā izpalīdzēt vecākiem, kas vēlas, lai viņu atvases iemīlētu grāmatu pasauli, bet tās kopīgai iepazīšanai neatliek laika. Viens no risinājumiem — iespēja tekstu gan lasīt, gan noklausīties vienā paņēmienā. Lai bērnus ievilinātu literatūras valstībā, veidojamas izglītojošas datorspēles, kuru saturs sakņotos kāda literāra darba sižetā un atziņās. Šī ideja īstenota tīmekļa vietnē http://www.pottermore.com, kas veltīta britu rakstnieces Džoannas K.Roulingas slavenajai grāmatu sērijai par Hariju Poteru. Tīmekļa vietnē interesenti var iegādāties sērijas pirmo grāmatu e-formātā vai kā klausāmgrāmatu, iepazīt galvenā varoņa Harija Potera un viņa līdzgaitnieku dzīvi trijās dimensijās. Vietnes darbības pirmajās trijās nedēļās pārdoti jau divi miljoni e-grāmatu.

 

Problēmas

 

Konferences dalībnieku galvenais secinājums: modernās tehnoloģijas nav izdevēju “ienaidnieks”. Gluži pretēji — tās ļauj viņiem manipulēt ar grāmatas apjomu, formātu, sniedzot lasītājiem dažādas informācijas apguves iespējas, atkarībā no viņu vecuma, izglītības līmeņa, interešu ievirzes un citiem faktoriem.

 

Cerīgo skatu nākotnē gan mazliet aizēno fakts, ka e-grāmatniecībā nepieciešamo programmatūru, rīku izstrāde ir ļoti dārga. Izmaksu amplitūda pat vienam vienīgam izdevumam var svārstīties no 15 000 līdz 50 000 eiro. Vai Latvijā ir daudz izdevēju, kas varētu ieguldīt tik lielus līdzekļus daudzfunkcionālu e-grāmatu veidošanā?

 

Pagaidām mūsu valstī nav pat vienotas interneta grāmatnīcas. R.Punka domā, ka tās izveide un uzturēšana atmaksātos, ja tiktu iesaistīti ne vien Latvijas, bet arī citu Baltijas valstu izdevēji. Vai šī ideja tiks realizēta — to rādīs laiks. Tomēr skaidrs, ka Latvijas izdevējdarbībā gaidāmas lielas pārmaiņas.

 

Paldies Latvijas Grāmatizdevēju asociācijai par iespēju piedalīties seminārā!

 

Pilns raksts ar ilustrācijām būs lasāms žurnāla “Bibliotēku Pasaule” 57.numurā (http://ej.uz/biblioteku-pasauli)

 

Vairāk lasiet:
Barkham, Patrik. London Book Fair: publishing world struggles to adapt to new lines. Guardian News [tiešsaiste]. April 18, 2012. Pieejams: http://www.guardian.co.uk/books/2012/apr/18/london-book-fair-publishing-world

Reed, Jon. London Book Fair Digital Minds Conference 2012 – Live Blog [tiešsaiste]. April 15, 2012. Pieejams: http://www.publishingtalk.eu/conferences/london-book-fair-digital-minds-conference-live-blog/