Jaunā vācu bibliotēka ir arī dzīvojamā telpa – saruna ar Olafu Eigenbrotu
Arī open access laikmetā Vācijā bibliotēku celtniecība nav mirusi – tiek likti pavisam jauni akcenti.
2025. gadā atzīmēsim grāmatas latviešu valodā piecsmitgadi. Lai svētkos labākā dāvana ir grāmata!
Ievadot 2024. gadu rudens sajūtās, Bauskas Centrālā bibliotēka apvienoja Viļa Plūdoņa simtpiecdesmitgadi un šī gada “Latviešu grāmatai 500” vadmotīvu – lasīšana un bibliotēkas. Tika dots starts idejai ar nosaukumu “Plūdoņa lasāmčemodāns”.
2024. gadā notika divi Latvijas Nacionālās bibliotēkas Kompetenču attīstības centra (KAC) īstenoti profesionālās kvalifikācijas eksāmeni, kurus veiksmīgi nokārtoja 38 jeb 93 % no eksaminētajiem, iegūstot profesionālo kvalifikāciju “Bibliotekārs”.
Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
Arī open access laikmetā Vācijā bibliotēku celtniecība nav mirusi – tiek likti pavisam jauni akcenti.
Goethe.de sarunājās ar bibliotēku sociologu Olafu Eigenbrotu par arhitektoniskām veiksmēm, bibliotēkas lomu sociālajā vidē un par omulīgumu kā kvalitātes raksturlielumu.
Raksta turpinājumu lasiet Gētes institūta Rīgā mājaslapā: http://www.goethe.de/ins/lv/rig/wis/sbi/bid /lv5886686.htm
