Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Janvāris Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkā ir simbolu, zīmju, rakstu un Stopiņu novada tautastērpa mēnesis. Bibliotēkas datorlasītavā savienots mūsdienīgais – datori un to lietotnes ar seno – tautastērpu. Lai gan arī pēdējais tapis gana nesen.
Ja līdz šim to esat vērojuši tikai bildēs, tad apskatīt tuvplānā un aptaustīt, novērtējot auduma rakstus, varēsiet bibliotēkā!
Iedziļināties zīmju noslēpumos un uzzināt, ko jaunu par latviskajiem ornamentiem nāks arī Stopiņu novada PII “Pienenīte” bērni. Latviešu tautastērps pieskaņots allaž mainīgajiem dabas apstākļiem – biezas villaines, svārki, kamzoļi un citi tautastērpu piederumi veidoti tā, lai vasarās nav karsti, bet ziemā ir silti. Tautastērpus darina vadoties pēc tautas mākslas grāmatām, kādas pieejamas arī Ulbrokas bibliotēkā. Kā rakstīts Latvijas Kultūras kanonā; “Tautastērps ir mūsdienu kultūras identitātes vizuāla izpausme un viens no mūsu nacionālajiem simboliem.” Tautastērps jāmin divejādas nozīmes – tradicionālais tautastērps un nacionālais jeb tautiskais tērps. Izstādes materiālos varat skatīt Anetes Karlsones rakstu par tautastērpu – https://kulturaskanons.lv/archive/tautasterps/. Turpat pieejami arī audiovizuāli materiāli par tautastērpu, teksti un bibliogrāfija.
Informāciju kādi izdevumi par tautastērpu veidiem ornamentiem, simboliku atrodami Ulbrokas bibliotēkas elektroniskajā katalogā meklējama šeit https://salaspils.biblioteka.lv/Alise/lv/6/home.aspx vai Stopiņu novada mājaslapas ātrajās saitēs.
