Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Digitālajai bibliotēkai šoruden apritējis pirmais darbības gads, aktīvi strādājot pie satura papildināšanas, sistēmu un tehnoloģiju pilnveides, lai lietotājiem būtu to ērti izmantot ik dienu. Atzīmējot dzimšanas dienu, sociālajos tīklos uzsākta kampaņa, veidojot īsus video ierakstus, kuros Digitālās bibliotēkas lietotāji pastāsta, kā iepazinuši Digitālo bibliotēku un kā tā palīdzējusi atrisināt kādu viņiem nozīmīgu problēmu vai devusi iedvesmu.
2024. gada 1. novembrī Saldus novada bibliotēka svinēja savu 99. jubileju, un šajā īpašajā dienā norisinājās tikšanās ar latviešu rakstnieku, žurnālistu un domātāju Osvaldu Zebri. Pasākums organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Tā bija iespēja Saldus novada jauniešiem un bibliotēkas lasītāju kluba “Saldus vakari” biedriem piedzīvot iedvesmojošu ceļojumu literatūras pasaulē, ko Zebris bieži dēvē par “valodas mežu”.
2024. gada 27. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušajam un Bibliotēku attīstības centra komandas veidotajam Latvijas Bibliotēku portālam www.biblioteka.lv apritēs 17 gadi. Gatavojoties portāla pilngadībai, vēlamies uzzināt galvenās mērķauditorijas – bibliotekāro darbinieku kopienas – domas par portāla saturu un līdzšinējo darbību, tā noderību profesionālajā izaugsmē, kā arī ieteikumus pilnveidei.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Aizkraukles novada centrālo bibliotēku.
Arī šoruden notiks Rīgas Grāmatu svētki — lasītāju, izdevēju, autoru un mākslinieku iemīļota satikšanās. Svētki notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 8. novembrī no pulksten 11.00 līdz 20.00 un 9. novembrī no pulksten 10.00 līdz 18.00, uz to aicina LNB un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
2018. gada 11. oktobrī plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30, Rīgā) notiks izstādes atklāšana un zinātniskie lasījumi par Raiņa lugu…
2018. gada 11. oktobrī plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30, Rīgā) notiks izstādes atklāšana un zinātniskie lasījumi par Raiņa lugu “Indulis un Ārija”.
1920. gada 19. novembrī – jaunās Latvijas valsts otrās gadadienas noskaņās – ar Raiņa jaunības traģēdijas “Indulis un Ārija” (1911) uzvedumu savu darbību sāka Dailes teātris. Teātra dibināšanas organizatori – dramaturgs Rainis, režisors un aktieris Eduards Smiļģis, skatuves gleznotājs Jānis Kuga – bija arī galvenie šī iestudējuma iniciatori un veidotāji.
Izstādes “Raiņa “Indulis un Ārija”: no radāmo domu lapiņas līdz mūsdienām” mērķis ir ielūkoties lugas tapšanas procesā un izsekot tās skatuves gaitām, sākot ar pirmiestudējumu 1912. gadā Jaunajā Rīgas teātrī un beidzot ar “versiju bez vārdiem” – Sergeja Zemļanska iestudējumu Liepājas teātrī Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gada priekšvakarā.
Izstādi iesāk Memoriālo muzeju apvienības direktores Ritas Meinertes uzruna.
Piedalās aktieri Samira Adgezalova un Raimonds Celms. Atklāšanā tiks lasīti sekojoši zinātniski lasījumi:
Gaidas Jablovskas priekšlasījums veidots kā ieskats “Induļa un Ārijas” rokrakstu materiālos, kas glabājas apjomīgajā Raiņa un Aspazijas kolekcijā Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā. Par lugas tapšanas gaitu ne mazums interesantu liecību atrodams arī izstādē eksponētajos iespieddarbos no Raiņa un Aspazijas personīgās bibliotēkas.
Jānis Zālītis centies izsekot “Induļa un Ārijas” tulkojumu vēsturei. Tā aizsākas ar vācbaltiešu rakstnieka Johannesa fon Gintera un viņa māsas Luzas Feldmanes darbu pie lugas tulkojuma vācu valodā un šobrīd noslēdzas ar Marijas Leinonenas publicējumu somu valodā (2016). Krievu valodā iznākuši divi (Vladimirs Deržavins, Roalds Dobrovenskis) “Induļa un Ārijas” tulkojumi; ir ziņas arī par citu autoru mēģinājumiem veidot lugas “krievu variantu”.
Līga Ulberte dalās pārdomās par “Induļa un Ārijas” interpretācijām un riskiem, lugas “skatuviskuma” potenciāla realizāciju dažādu režisoru inscenējumos.
Jānis Siliņš ar plašu vizuālo materiālu analizējis jaunākos “Induļa un Ārijas” iestudējumus – Arnolda Liniņa (1987), Mihaila Kublinska (1999) un Sergeja Zemļanska (2014) interpretācijas.
Izstāde ir Raiņa un Aspazijas mājas (MMA) un E. Smiļģa Teātra muzeja (LKA) kopdarbs.
Izstādes kuratori:
Gaida Jablovska, Jānis Siliņš, Jānis Zālītis
Mākslinieks – Ints Sedlenieks
Projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Izstāde skatāma līdz 14. novembrim.
Vairāk informācijas: 29689489; gaida.jablovska@memorialiemuzeji.lv
Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums. Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.
Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv
Informāciju sagatavoja:
Kaspars Zalāns
Memoriālo muzeju apvienības
Sabiedrisko attiecību speciālists
Mob. tālr. 29486114
