Ekspozīcijā redzami materiāli, kas stāsta par celtnēm, kuras atradušās pašreizējā gruntsgabalā no 16.gs līdz mūsdienām. Savulaik šo ēku vēsturi pētījis vēsturnieks Gunārs Īvāns. Kā viens no avotiem viņa darbā izmantots leģendārā Rīgas pētnieka Jāņa Strauberga fonds, kas glabājas LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā.

 

Pašreizējās celtnes vietā ir atradušies trīs nami, kuri piederējuši vairākiem īpašniekiem. Vienu no nojauktajām celtnēm projektējis slavenais būvmeistars Kristofs Hāberlands. Izstādē redzama unikāla ēkas fotogrāfija.

 

Īpaši izcelta 1907. gadā celtās Krievijas Ārējas tirdzniecības bankas ēkas būvvēsture un pārmaiņas, kas to skārušas dažādos gados. 1923. gadā ēkā atradās a/s “Daugava” un privātbanka, bet 1936. gadā te sāka darbību Latvijas Hipotēku banka. Ekspozīcijā redzams izdevums “Norādījumi mazēku būvētājiem pilsētās un ciematos”, kurš tika veidots pēc bankas pasūtījuma un lieti noderēja tiem, kas ņēma hipotekāro kredītu un paši cēla ģimenes mājas. Gandrīz ikvienā Latvijas pilsētā var sastapt ēkas, kas celtas pēc šiem projektiem.

 

Otra izstādes daļa “Mūsu nama cēlāji” veltīta arhitektu Hermaņa Zeiberliha un Gvido Berči daiļradei. Pirmais projektēja šo ēku, pēc otrā arhitekta projekta 1930. gadā tika uzbūvēts nama trešais stāvs, kur pašlaik atrodas LNB Letonikas un Baltijas centrs un Reto grāmatu un rokrakstu nodaļa. Bibliotēkas bilancē nams atrodas no 1940.gada. Tas ir pielāgots krājuma izvietošanai, ko apliecina starpstāva izbūves shēma, bet būtiskas un postošas ēkas pārbūves nav veiktas. Faktiski ēka, ko speciālisti atzīst par vērtīgu un gana interesantu atturīgā jūgendstila piemēru, ir pilnībā atjaunojama  sākotnējā izskatā. No interesantās fasādes, kurā saskatāmi arī arhitekta Hermaņa Zeiberliha veidotie simboliskie rotājumi, zuduši tikai cara laika apkalumi, kas redzami vienā no eksponētajām fotogrāfijām.

 

Izstādē izmantoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Nacionālā arhīva Valsts vēstures arhīva un Rīgas pilsētas Būvvaldes Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļas  materiāli.

 

Paldies Latvijas Nacionālā arhīva LVVA lasītavas vadītājai Guntai Mindei un Rīgas pilsētas Būvvaldes ilggadējam darbiniekam Gunāram Ārmanam par sniegto palīdzību izstādes tapšanā.