Latviešu grāmatu māksla ieņem nozīmīgu vietu tēlotājas mākslas nozares attīstībā un ir katra konkrētā laika posma apziņas veicināšanas faktors.
 
Latviešu grāmatu mākslas attīstības pirmais posms ir adaptācijas periods un tas ilgst no latviešu grāmatu iespiešanas pirmsākumiem līdz 19. gs. septiņdesmitajiem gadiem.
Sākumā reliģiskie izdevumi tiek drukāti Vācijā vācu un latīņu valodās. Pirmā tipogrāfija Rīgā tiek ierīkota 1588. gadā un pirmais grāmatu iespiedējs ir Nikolajs Mollīns.
Pirmā Rīgā latviski iespiestā grāmata ir Vidzemes luterāņu rokasgrāmata (1615).
Bieži iespieddarbu labākai saglabāšanai izteiksmīgus grāmatu vāku apkalumus veidoja latviešu amatnieki.
Rosība sākas 19. gs. vidū, laikā, kad rodas latviešu inteliģence un grafikā sāk iezīmēties profesionāli mākslinieki. Sabiedrībā rodas nepieciešamība pēc mākslinieciski pilnvērtīga iespieddarba.
20. gs. sākumā vērojama dažādu mākslas virzienu sintēze. Turpmākajos pāris gadu desmitos norisinās īsts apvērsums, kura rezultātā būtiski mainās mākslinieciskā apdare – no kosmopolītiskas tā kļūst par nacionālu un iezīmē modernas mākslas attīstības perspektīvas. Gadsimts raksturīgs ar iespieddarbu poligrāfisku revolūciju, informācijas veidu dažādību un daudzveidīgu mākslas attīstības ceļu, ko raksturo dažādi mākslas stili un virzieni un kas būtiski ietekmē iespieddarbu māksliniecisko tēlu paplašinot grāmatu funkcijas.
Izstāde "Latvijas grāmatu māksla" digitāldrukā un skaistāko iespieddarbu izlasē atspoguļo minētos procesus.
Liela uzmanība pievērsta grāmatu mākslas stiliem un virzieniem, tehnikām un koncepcijām, ļoti atšķirīgajam gadsimtu piedāvājumam un liecībām.
Izstāde ir cieņas apliecinājums daudzajiem grāmatu grafikas autoriem.
Ar pateicību pieminam Gotharda Fridriha (vecā Stendera ) pirmo ilustrēto Bildu ābici (1787) latviešu bērniem.
1925. gadā Parīzē starptautiskājā dekoratīvi lietišķās mākslas izstādē zelta medaļu ieguva Jāņa Roberta Tillberga ilustrētā tautas pasaka Misiņbārdis un stiprais kalps (1913).
Mēs lepojamies ar Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Jūlija Madernieka jūgendstilā darinātajām grāmatām, modernistu Romana Sutas, Konrāda Ubāna darbiem.
Sevišķu uzmanību grāmatas ietērpam veltīja apgāds Zelta ābele (1935-1940 Latvijā, pēckara posmā Zviedrijā ) Bieži grāmatas veidošana tika uzticēta vienam māksliniekam, kas izvēlējās konkrētu formātu, burtu garnitūru, papīru. Šie bija grezni iesējumi, kas šodien nelielā izdevumu skaita dēļ bieži atrodami vien bibliofilu krājumos.
Talantīgi darbi atrodami arī okupācijas laika un trimdas izdevumos. Te minami tādi mākslinieki kā Ģirts Vilks, Aleksandrs Stankevičs, Gunārs Krollis, Andrejs Eglītis
Jaunais neatkarības atgūšanas posms, 20. gs. 90 gadi deva iespēju māksliniekiem atraisīt un brīvi realizēt mākslinieciskās fantāzijas, tika apgūtas jaunas tehnoloģijas. Līdztekus parādījās daudz tehnisku darbu.
Izstādē vislielākā uzmanība māksliniekiem, kas savu radošo garu un mākslinieka prasmi ielika skaistu, kultūrvērtīgu izdevumu tapšanā.
Gadsimta beigas un arī jaunā sākums grāmatu mākslas vēsturē jau ierakstījis Ilmāra Blumberga, Valda Villeruša, Jura Petraškeviča Anitas Paegles un daudzu citu vārdus.
Planšetes papildina plaša Latvijas 21. gadsimta skaistāko grāmatu skate.
Materiālus izstādei un arī CD atlasīja un komentēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieki sadarbībā ar vienu no pašreiz viszinošākajiem grāmatas vēstures speciālistiem, Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Valdi Villerušu.
Izstāde Latvijas grāmatu māksla jau eksponēta Čehijas Nacionālajā bibliotēkā Prāgā, Lietuvas Martina Mažvida Nacionālajā bibliotēkā Viļnā un izstādes veidotāji cer, ka tā sagādās jaunas izziņas mirkļus arī Horvātijas grāmatniecības speciālistiem un grāmatu lasītājiem.
 
 
Informāciju sagatavoja:
Baiba Prikule
Publicitātes nodaļas galvenā bibliotekāre
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tālr.: 67287459