Otrā pasaules kara rezultātā nonākuši bēgļu nometnēs Vācijā, latvieši rūpējās par kultūras saglabāšanu un attīstīšanu, veidojot skolas, izdodot grāmatas, rīkojot pasākumus u.c. Tā 1946. gada jūnijā Fišbahā pie Nirnbergas notika pirmā latviešu dziesmu diena ārpus Latvijas, līdz 1948. gadam sarīkojot vairāk nekā 10 dziesmu dienas dažādās nometnēs un 1947. gadā Eslingenā pulcējoties uz pirmajiem latviešu dziesmu svētkiem ārpus Latvijas.

 
Latviešiem izceļojot no bēgļu nometnēm, gandrīz visās zemēs, kur izveidojās lielākas latviešu kopienas, regulāri tika rīkotas dziesmu dienas, dziesmu svētki vai kultūras dienas, kas pulcēja simtiem dalībnieku un tūkstošiem skatītāju. Anglijā pirmās dziesmu dienas notika 1949. gadā Londonā, Kanādā – 1952. gadā Toronto. Pirmie Vispārējie latviešu dziesmu svētki ASV notika 1953. gadā Čikāgā, bet kopš 1962. gada ASV vai Kanādā tiek organizēti arī Rietumkrasta latviešu dziesmu svētki. Pirmie Eiropas latviešu dziesmu svētki notika 1964. gadā Hamburgā, bet kā skaistākie ārpus Latvijas notikušie svētki nereti tiek minētas 1979. gadā Pasaules Brīvo latviešu apvienības rīkotās dziesmu dienas Visbijā, Gotlandes salā. Savukārt Austrālijā kopš 1951. gada regulāri notiek Austrālijas latviešu kultūras dienas.
 
Daudzviet būtiska dziesmu svētku sastāvdaļa blakus kopkoru koncertiem un deju uzvedumiem bija latviešu komponistu jaundarbu, simfoniskās un populārās mūzikas koncerti, lietišķās un vizuālās mākslas izstādes, teātra izrādes, rakstnieku lasījumi, pasākumi bērniem un jauniešiem, sporta sacensības u.c. Tādējādi šie svētki izvērtās par latviešu kultūras manifestāciju, kas savu dzīvotspēju nav zaudējusi arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tā 2017. gadā Baltimorā norisinājās 14. Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki ASV, bet 2018. gada decembrī Adelaidē interesenti pulcēsies uz 57. Austrālijas latviešu kultūras dienām un 2019. gadā Toronto notiks 15. Latviešu dziesmu svētki Kanādā. Izstāde “Latviešu dziesmu svētki pasaulē” dod ieskatu latviešu dziesmu svētku vēsturē ārpus Latvijas (Vācijā, Lielbritānijā, ASV, Kanādā un Austrālijā) laikā no pirmajiem pēckara gadiem līdz mūsdienām. Izstādes veidošanā izmantotas fotogrāfijas un citi dokumenti no LNA Latvijas Valsts arhīva fondiem, to papildina kinodokumentu fragmenti no LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva.
 
Izstādes norises vieta: Latvijas Nacionālais arhīvs, Rīga, Šķūņu iela 11
 
Izstāde skatāma arī interneta vietnē: www.archiv.org.lv/dziesmu_svetki_pasaule/
 
Izstādi sagatavoja: LNA Latvijas Valsts arhīva speciālisti Baiba Vanaga, Guntis Švītiņš, Sabīne Vītola, Inese Kalniņa un Ainars Mazvērsītis.

LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva speciālisti Lilija Bērziņa un Rūdolfs Henčels.

 
Papildu informācija:
Baiba Vanaga

LNA Latvijas Valsts arhīva

Personu fondu un ārvalstu dokumentu nodaļas arhīva eksperte 
E-pasts: baiba.vanaga@arhivi.gov.lv