Izstāde “Herca Franka kods” Ludzas pilsētas galvenajā bibliotēkā
Ludzas pilsētas galvenajā bibliotēkā ir skatāma neliela daļa no Latvijas Kultūras Akadēmijas Rīgas Kino muzeja veidotās izstādes “Herca Franka kods”.
Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Digitālajai bibliotēkai šoruden apritējis pirmais darbības gads, aktīvi strādājot pie satura papildināšanas, sistēmu un tehnoloģiju pilnveides, lai lietotājiem būtu to ērti izmantot ik dienu. Atzīmējot dzimšanas dienu, sociālajos tīklos uzsākta kampaņa, veidojot īsus video ierakstus, kuros Digitālās bibliotēkas lietotāji pastāsta, kā iepazinuši Digitālo bibliotēku un kā tā palīdzējusi atrisināt kādu viņiem nozīmīgu problēmu vai devusi iedvesmu.
2024. gada 1. novembrī Saldus novada bibliotēka svinēja savu 99. jubileju, un šajā īpašajā dienā norisinājās tikšanās ar latviešu rakstnieku, žurnālistu un domātāju Osvaldu Zebri. Pasākums organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Tā bija iespēja Saldus novada jauniešiem un bibliotēkas lasītāju kluba “Saldus vakari” biedriem piedzīvot iedvesmojošu ceļojumu literatūras pasaulē, ko Zebris bieži dēvē par “valodas mežu”.
2024. gada 27. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušajam un Bibliotēku attīstības centra komandas veidotajam Latvijas Bibliotēku portālam www.biblioteka.lv apritēs 17 gadi. Gatavojoties portāla pilngadībai, vēlamies uzzināt galvenās mērķauditorijas – bibliotekāro darbinieku kopienas – domas par portāla saturu un līdzšinējo darbību, tā noderību profesionālajā izaugsmē, kā arī ieteikumus pilnveidei.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Aizkraukles novada centrālo bibliotēku.
Arī šoruden notiks Rīgas Grāmatu svētki — lasītāju, izdevēju, autoru un mākslinieku iemīļota satikšanās. Svētki notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 8. novembrī no pulksten 11.00 līdz 20.00 un 9. novembrī no pulksten 10.00 līdz 18.00, uz to aicina LNB un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
Ludzas pilsētas galvenajā bibliotēkā ir skatāma neliela daļa no Latvijas Kultūras Akadēmijas Rīgas Kino muzeja veidotās izstādes “Herca Franka kods”.
H.Franks ir daudzu balvu laureāts, kā arī 2012. gadā viņam tika piešķirs Ludzas novada Goda pilsoņa apbalvojums. Visās tikšanās reizēs ar skatītājiem vai intervijās presei H.Franks piemin to, ka ir dzimis Ludzā, tādejādi nesot pasaulē pilsētas vārdu. Vienā no intervijām presei mākslinieks atzīstas: “Sapņos es varu pateikt, kur Ludzā atrodas katrs akmens”.
Hercs Franks ir viens no latviešu poētiskā dokumentālā kino tradīcijas radītājiem, bijis žurnālists, lektors, reklāmas mākslinieks. Ir strādājis Latvijas periodisko izdevumu redakcijās, kā arī “Rīgas telefilma”, Rīgas kinostudijas fotocehā. 1961. gadā kopā ar režisoru Ivaru Kraulīti un operatoru Uldi Braunu uzņēma leģendāro filmu “Baltie zvani”, kuru pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Klermonferānas festivālā (Francija) kinokritiķi iekļāva pasaules visu laiku labāko 100 īsfilmu sarakstā. Bet par savu vizītkarti H.Franks uzskata filmu “Vecāks par 10 minūtēm” (1978.,operators Juris Podnieks) kura ir iekļauta pasaules dokumentālo filmu šedevru sarakstā, Latvijas Kultūras Kanonā un ir kļuvusi par hrestomātisku filmu studentiem.
Ludzas bibliotēkā ir piejamas arī divas H.Franka grāmatas “Ptolomeja karte” (krievu valodā) un “Uz sliekšņa atskaties”, kā arī citi materiāli par mākslinieka dzīvi un daiļradi.
