M. Zālīte stāsta par sava pirmā romāna tapšanas apstākļiem, bet K. Skujenieks iebilst pret kultūras kanona veidošanu: “Kanons atvieglo darbu ierēdņiem un funkcionāriem, bet neveido objektīvu kultūras ainu.”

 

Publicēti jaunā autora Jāņa Timošenko un bohēmiskā romāna Odu laiks līdzautores Lienītes Mednes-Spāres stāsti. Juris Kronbergs esejā stāsta par šīgada Nobela prēmijas laureāti Alisi Manro, publicēts arī viņas noveles Grants tulkojums. Savukārt dzejas sadaļā lasāmi Rūtas Mežavilkas un Artūra Lūša dzejoļi, kā arī meksikāņu modernisma dzejnieka Havjera Viljarrutijas (1903–1950) darbi Arvja Vigula atdzejojumā.

 

Recenziju sadaļā ir vairākas debijas Latvju Tekstos: mākslas zinātniece Santa Mičule vērtē Kārļa Zāles tēlu V. Rūmnieka un A. Miglas romānā Trīs zvaigznes, jaunie filologi Arnis Koroševskis un Ieva Nagle dalās iespaidos par I. Žoludes romānu Santa Biblia un A. Aizpurietes godalgoto krājumu Turp, savukārt dzejniece Justīne Janpaule recenzē Ž. Pereka  romānu Dzīve lietošanas pamācība.

 

Aktualitāšu sadaļā Kārļa Cīruļa pārdomas par Rakstniecības un mūzikas muzeja izstādi Sadzejotā valsts, kā arī jaunāko Latvijā iznākušo grāmatu apskats un informācija par latviešu literatūras tulkojumiem citās valodās.

 

Žurnāla vāku veidojis fotogrāfs Kristaps Kalns.