Tajā lasāma Andra Akmentiņa, jaunās autores Evitas Hofmanes un debitantes Maijas Priedītes proza. Tulkojumu sadaļā – amerikāņu rakstnieces Elizabetes Strautas un vācu rakstnieka Ferdinanda fon Širaha darbu tulkojumi.

Daudzveidīgo latviskumu dzejā pārstāv Marijas Dzeislas latgaliski un Lauras Vinogradovas tāmnieku dialektā rakstītie dzejoļi. Tāpat uzmanības vērta ir četru jaunu dzejnieču – Jeļenas Glazovas, Kristas Annas Belševicas, Kristiānas Šukstas un Paulas Lūcijas Lejiņas erotiskā dzeja. Ieskatu mūsdienu dzejas izjūtā sniedz arī Kaspara Zalāna un Rinalda Einika darbu publikācija, savukārt Rīgā dzīvojošā krievu dzejnieka Semjona Haņina dzejkopa lasāma vairāku latviešu autoru atdzejojumā.

Par savu pasaules tvērumu, līdzsvara meklējumiem starp pazemību un pašapziņu un nesen klajā laisto jaunāko dzejoļu krājumu intervijā stāsta dzejniece Ruta Štelmahere.

Recenzijas par grāmatām publicējuši Jūlija Dibovska, Līvija Baumane-Andrejevska, Kārlis Vērdiņš, Pauls Daija un Ilva Skulte. Literatūrzinātniece Lita Silova rakstā aplūko Daces Judinas-Nīmanes daiļrades un popularitātes fenomenu.

Apaļā galda sarunā “Laika gars bibliotēkā” vienkopus sapulcinātas sešu pašvaldības bibliotēku vadītājas: Daina Girvaite, Kuldīgas Galvenās bibliotēkas vadītāja; Māra Kuļikauska, Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore; Inta Kušnere, Ludzas bibliotēkas direktore; Linda Langenfelde, Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas eksperte; Daiga Rokpelne, Valmieras bibliotēkas direktore, un Dzidra Šmita, Rīgas Centrālās bibliotēkas direktore.

Vēsturnieks Gints Zelmenis rakstā “1945. gada “atbrīvotāji”” aplūko tā dēvētās “pārmērības” PSRS valsts drošības orgānu darbinieku jeb čekistu darbībās okupētajā Latvijas teritorijā, un izskaidro, kāpēc par tām savulaik nerakstīja PSRS vēstures grāmatās.

Par savu neseno sensacionālo atklājumu – rakstnieces Ivandes Kaijas māsas Ellas ģimenes likteni Krievijā un par Latvijas kultūrvēsturei vērtīgā arhīva glabātāju, viņas mazmeitu Mariju Ņesterovu, Domuzīmes lasītājiem stāsta literatūrzinātniece Gundega Grīnuma.

Domuzīme tiek veidota par VKKF piešķirto finansējumu.

Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis. Žurnālu ilustrējuši mākslinieces Baiba Tropa, Rebeka Lukošus, Renāte Kloviņa, Līva Ozola.

Domuzīmes galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktori Jānis Vādons un Aksels Hiršs, vēstures nodaļas redaktori Mārtiņš Mintaurs un Liene Rokpelne, māksliniece Sarmīte Māliņa.

2021. gadā vēl tiks publicēti trīs numuri – augustā, oktobrī un decembrī.

Gan jaunais, gan iepriekšējie žurnāla numuri abonentiem digitāli lasāmi ir.lv/zurnali/domuzime Iespējams nopirkt arī vienu atsevišķu numuru.

Abonēt žurnālu iespējams Latvijas pastā vai ir.lv/abonesana/ir-domuzime

 

Papildu informācija:
Rudīte Kalpiņa
Tālr.: 29207937
redakcija.domuzime@gmail.com