● “Stipras bibliotēkas ir stipras sabiedrības pamats!” — bibliotekāri vairs nevar sēdēt bibliotēkā, viņiem jāiet sabiedrībā. Viņiem jāmācās runāt nevis bibliotekāru, bet politiķu valodā, un jāspēj pierādīt, ka politiskās prioritātes ir arī bibliotēku prioritātes.
● “Bibliotēku skaits mazinās, prestižs, reputācija un izmantojamība aug” — mājsaimniecības finansiālu apsvērumu dēļ masveidā atsakās no interneta, un rindas pie datoriem bibliotēkās stiepjas arvien garākas. Ir skaidrs, ka bezmaksas interneta pieejamību nepieciešams paplašināt. Taču valstij bezmaksas internets izmaksā bargu naudu — reģionu galvenajām bibliotēkām Ls 165 mēnesī, pilsētu un pagastu bibliotēkām — Ls 70 mēnesī.
● “E-grāmata — iespiestās grāmatas turpinājums vai gals?” — prognozētā straujā e-grāmatu revolūcija tā arī nav notikusi. Kādi ir galvenie iemesli, kādēļ unikālais izgudrojums nav iemantojis cerēto popularitāti? Vai un kad sāksies e-grāmatu laikmets?
● “Nonkonformisma grafika Latvijas atmiņas institūcijās” — 2009. gada 2. pusē aizsāktā vērienīgā projekta ietvaros tiks restaurēti, digitalizēti un ievietoti globālajā tīmeklī vairāk nekā trīs tūkstoši padomju perioda nonkonformisma grafikas darbu — liecība par atšķirīgo realitāti, kas pastāvēja aiz oficiāli nevainojamās padomju režīma fasādes.
● “Biblioterapija — ārstniecības un personības izaugsmes metode” — kas ir biblioterapija, ar ko tā atšķiras no lasīšanas vadības un vai Latvijā šīs pasaulē populārās metodes potenciāls tiek izmantots?
● “Bibliotēka iziet ielās” — vai bibliotēkas aktivitātes dažādos sociālajos medijos attaisno ieguldīto darbu un līdzekļus? Vai patiesi tikšanās virtuālajā vidē spēj pārliecināt par nepieciešamību apmeklēt bibliotēku arī klātienē?
● “Ēģiptes rota Alexandrina“ — 2000. gadus pēc bojāejas atdzimusī senās civilizācijas pērle —Aleksandrijas bibliotēka — veidota kā tilts starp pagātni un nākotni. Tā ir daudzfunkcionāla 21.gadsimta hibrīdinstitūcija, kurā bagātais vēstures mantojums un mūsdienu iespējas transformētas jaunā pieredzē.
● Ārzemju bibliotēku notikumi: Tunisijas valdību satrauc iedzīvotāju mazlasīšana; izsaimniekotā Johannesa a Lasko (Johannes a Lasco, Jan Laski 1499–1560) vārdā nosauktā Reformātu Baznīcas un teoloģijas vēstures bibliotēka Emdenā (Lejassaksija, Vācija) atsākusi darbu; Francijas Nacionālā bibliotēka slavenā itāļu mīlnieka un rakstnieka Džakomo Kazanovas (Giacomo Girolamo Casanova Chevalier de Seingalt) memuārus “Manas dzīves vēsture” iegādājusies par augstāko cenu, kāda jelkad maksāta par atmiņu rokrakstu — 7,2 miljoniem eiro; Lielbritānijā pieņemtais Digitālās ekonomijas likums tiek kritizēts par nesamērīgo sodamēru autortiesību pārkāpējiem; ekonomiskās recesijas ietekmē ASV bibliotēku budžeti turpina sarukt.
● Ieskats 2009. gada Latvijas izdevējdarbības statistikā, nozīmīgāko Latvijas bibliotēku notikumu apskats un vēl daudz citas profesionāli noderīgas informācijas.
Plašāka informācija par žurnālu http://www.lnb.lv/lv/bibliotekariem/Izdevumi/biblioteku-pasaule
Papildus žurnāla pilnajai elektroniskajai versijai lejupielādējami arī atsevišķi raksti!
Redakcijas adrese:
Tērbatas ielā 75-311
Rīga, LV-1001
Tālr.: 67969132