Iznācis turpinājums grāmatai “(Divas) puses. Latviešu kara stāsti”
Saulgriežu laikā nelielas burtnīcas formātā ir nācis klajā grāmatas “(Divas) puses. Latviešu kara stāsti” turpinājums “(Divas) puses. Pēc grāmatas”.
Latviešu karavīru abās frontes pusēs rakstīto dienasgrāmatu publicēšana iesāka neparastu notikumu un interesantu tikšanos virkni, ko Latvijas Universitātes sociālās atmiņas un identitātes pētnieki vēlas izstāstīt arī plašākai publikai.
Grāmata “(Divas) puses. Latviešu kara stāsti” pie lasītājiem nonāca 2011. gada nogalē valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” projekta “Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” ietvaros. Kopš tā laika grāmata ir iemantojusi lasītāju interesi, piedzīvojot trīs metienus, atzinību, saņemot LTV1 raidījuma “100 grami kultūras” balvu “Kilograms kultūras” literatūrā un grāmatniecībā, kā arī pārtapšanu citā formātā – audiodiskā, kurā karavīru dienasgrāmatas ierunājuši aktieri. “Grāmata sāka dzīvot savu dzīvi, veidot jaunus, jau pēckara un mūslaiku stāstus par vairāku dienasgrāmatu rakstītājiem un viņu tuviniekiem,” jaunā izdevuma priekšvārdā norāda tā veidotāji. Viņi secināja – ir jāizdod turpinājums ar stāstiem un fotogrāfijām, kas pētnieku uzmanības lokā nonāca jau pēc karavīru dienasgrāmatu publicēšanas.
Grāmatas “(Divas) puses. Latviešu kara stāsti” lasītājiem un klausītājiem, kas atklātajās dienasgrāmatās jau ir iepazinuši to autorus un viņu paustās ilgas, nu ir iespēja uzzināt arī par pašu karavīru un/vai dienasgrāmatās tik bieži pieminēto tuvinieku dzīvi jau pēc Otrā pasaules kara. Tā ēna turpinājusi ietekmēt gan izdzīvojušos karavīrus un viņu tuviniekus, gan arī kritušo kareivju ģimenes locekļus un viņu attiecības savā starpā, piemēram, padomju gados māte par karā kritušo meitas tēvu viņai stāstīja maz baiļu un nedrošības dēļ. Tāpat arī tikušas iznīcinātas viņa fotogrāfijas, dokumenti un vēstules.
Par interesantām sakritībām liecina dažādie ceļi, kā pētnieki ir noskaidrojuši par grāmatā publicēto dienasgrāmatu autoru un viņu ģimenes locekļu likteņiem. Piemēram, 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas vecākā leitnanta Alberta Dāboliņa dēls Gunārs Dāboliņš pētniekus uzmeklēja pēc kaimiņienes, kas par grāmatu dzirdējusi radio raidījumā, ieteikuma. Savukārt grāmatas veidotāju komandai, pateicoties laikraksta “Diena” publikācijām par Latvijas lepnuma balvas saņēmējiem, izdevās atrast Dzidru Šķuti – 21. Latviešu kārtības dienesta bataljona dižkareivja Nikolaja Šķutes meitu. Jaunā grāmata iepazīstina arī ar 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas karavīra Mārtiņa Strazdiņa audžumazmeitu Ivetu Vecenāni un trimdā mītošo Juri Zīvertu, kas 2011. gadā vēl pats piedzīvoja viņa frontē rakstītās dienasgrāmatas publicēšanu. Pusotra gada laikā grāmatas autoriem nav izdevies uzzināt par sarkanarmieša Alfona Kaunasa ģimenes likteni. Tāpat skaidru ziņu nav par karā kritušā leģionāra Ērika Jaunkalnieša sievu Irēni un meitiņu.
Apceres “Pēc grāmatas” autori ir vēsturnieki Uldis Neiburgs un Vita Zelče. Nelielais izdevums 32 lappušu apjomā būs pieejams grāmatnīcās. Jūlija vidū ar Kultūras ministrijas un Fridriha Eberta fonda atbalstu tiks izdots arī grāmatas “(Divas) puses. Latviešu kara stāsti” tulkojums krievu valodā, kurā būs arī ietverts epilogs “Pēc grāmatas”.
Par Latvijas Universitāti
Latvijas Universitāte dibināta 1919.gadā un ir lielākā un tradīcijām bagātākā augstākās izglītības iestāde Latvijā. Pašlaik visās 134 akreditētajās studiju programmās Latvijas Universitātē mācās vairāk nekā 16 000 studentu. Tās 13 fakultātēs un 21 institūtā strādā mūsu valsts vadošie speciālisti dabas, humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Universitātes darbības mērķis ir kļūt par starptautiski atzītu Eiropas un pasaules nozīmes zinātnes universitāti, dodot ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.
Papildu informācija:
Klinta Ločmele
LU SPPI pētnieka p.i
Tālr.: 26101217
e-pasts: klinta.locmele@inbox.lv