LU Bibliotēka sadarbībā ar LU Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļu jau vairāku gadu garumā organizē ikgadējās bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes sekcijas sēdes. Tēžu krājumā virkne rakstu veltīti būtiskiem LU Bibliotēkas darbības vēstures posmiem, tāpat krājumā publicētas atziņas par bibliotekāru digitālo prasmju novērtējumu, darba devēju prasībām bibliotēku darbiniekiem, kā arī virkne citi raksti, kas sniedz ieskatu bibliotekārā darba daudzveidībā.

“Esmu priecīga, ka mēs šogad pirmo reizi apņēmāmies savus pētnieciskā darba rezultātus publicēt konferenču tēžu krājumā, kas saturiski iznācis daudzveidīgs. Uzskatu, ka ir paveikts svarīgs darbs, jo mēs tādā veidā dokumentējam bijušās un esošās bibliotēku darba aktualitātes, nozares tendences, kas nozares speciālistiem un studentiem sniedz kaut nelielu vēsturisku ieskatu bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes attīstībā,” stāsta LU Bibliotēkas direktore Mārīte Saviča.

Tēžu krājumā aprakstīts lasītāja portrets Latvijā, kāds tas bijis agrāk un kāds tas ir mūsdienās. Laika ritējumam ļauj izsekot fakultāšu bibliotēku vēsturiskā attīstība, Latvijas Valsts Universitātes tehnisko fakultāšu bibliotēkas pārmaiņu krustceles un grāmatu likteņi laika ritējumā.

Krājumā sniegts ieskats par to, kā LU Bibliotēka kļuva par flagmani bibliotēku automatizācijā Latvijā, kādus diplomdarbus rakstīja studenti 20. gadsimtā un apskatītas LU Bibliotēkas sadarbības iespējas gadsimta griezumā.

Tēžu krājumā ikviens var iepazīties ar sev noderīgu praktisku informāciju, piemēram, ar lasītāju klubu darbību Latvijas publiskajās bibliotēkās; kāda varētu izskatīties Bibliotēkas mobilā lietotne, kā arī iepazīties ar pētījumiem par cilvēku informacionālo uzvedību krīzes situācijās.

Tēžu krājumā arī iespējams uzzināt par leģendu: sniegts ieskats ilggadējā LU Bibliotēkas darbinieka Henrika Novacka biogrāfijā.

Plašāk ar šiem un vēl citiem pētījumiem var iepazīties tēžu krājumā.

LU starptautiskajā zinātniskajā konferencē ik gadu 130 sekciju sēdes izskan vairāk nekā 2500 referāti 4 zinātņu nozaru blokos (dabas zinātnes, humanitārās zinātnes, medicīnas un veselības zinātnes, sociālās zinātnes), prioritārās pētniecības tēmās un starpdisciplināri.