Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Digitālajai bibliotēkai šoruden apritējis pirmais darbības gads, aktīvi strādājot pie satura papildināšanas, sistēmu un tehnoloģiju pilnveides, lai lietotājiem būtu to ērti izmantot ik dienu. Atzīmējot dzimšanas dienu, sociālajos tīklos uzsākta kampaņa, veidojot īsus video ierakstus, kuros Digitālās bibliotēkas lietotāji pastāsta, kā iepazinuši Digitālo bibliotēku un kā tā palīdzējusi atrisināt kādu viņiem nozīmīgu problēmu vai devusi iedvesmu.
2024. gada 1. novembrī Saldus novada bibliotēka svinēja savu 99. jubileju, un šajā īpašajā dienā norisinājās tikšanās ar latviešu rakstnieku, žurnālistu un domātāju Osvaldu Zebri. Pasākums organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Tā bija iespēja Saldus novada jauniešiem un bibliotēkas lasītāju kluba “Saldus vakari” biedriem piedzīvot iedvesmojošu ceļojumu literatūras pasaulē, ko Zebris bieži dēvē par “valodas mežu”.
2024. gada 27. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušajam un Bibliotēku attīstības centra komandas veidotajam Latvijas Bibliotēku portālam www.biblioteka.lv apritēs 17 gadi. Gatavojoties portāla pilngadībai, vēlamies uzzināt galvenās mērķauditorijas – bibliotekāro darbinieku kopienas – domas par portāla saturu un līdzšinējo darbību, tā noderību profesionālajā izaugsmē, kā arī ieteikumus pilnveidei.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Aizkraukles novada centrālo bibliotēku.
Arī šoruden notiks Rīgas Grāmatu svētki — lasītāju, izdevēju, autoru un mākslinieku iemīļota satikšanās. Svētki notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 8. novembrī no pulksten 11.00 līdz 20.00 un 9. novembrī no pulksten 10.00 līdz 18.00, uz to aicina LNB un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskais apgāds izdevis bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes sekcijas tēžu krājumu, kas tika prezentētas ikgadējā LU 78. un 79. starptautiskajā zinātniskajā konferencē 2020. un 2021. gadā. Tēžu krājumu sastādīja LU Bibliotēkas direktore Mārīte Saviča.
LU Bibliotēka sadarbībā ar LU Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļu jau vairāku gadu garumā organizē ikgadējās bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes sekcijas sēdes. Tēžu krājumā virkne rakstu veltīti būtiskiem LU Bibliotēkas darbības vēstures posmiem, tāpat krājumā publicētas atziņas par bibliotekāru digitālo prasmju novērtējumu, darba devēju prasībām bibliotēku darbiniekiem, kā arī virkne citi raksti, kas sniedz ieskatu bibliotekārā darba daudzveidībā.
“Esmu priecīga, ka mēs šogad pirmo reizi apņēmāmies savus pētnieciskā darba rezultātus publicēt konferenču tēžu krājumā, kas saturiski iznācis daudzveidīgs. Uzskatu, ka ir paveikts svarīgs darbs, jo mēs tādā veidā dokumentējam bijušās un esošās bibliotēku darba aktualitātes, nozares tendences, kas nozares speciālistiem un studentiem sniedz kaut nelielu vēsturisku ieskatu bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes attīstībā,” stāsta LU Bibliotēkas direktore Mārīte Saviča.
Tēžu krājumā aprakstīts lasītāja portrets Latvijā, kāds tas bijis agrāk un kāds tas ir mūsdienās. Laika ritējumam ļauj izsekot fakultāšu bibliotēku vēsturiskā attīstība, Latvijas Valsts Universitātes tehnisko fakultāšu bibliotēkas pārmaiņu krustceles un grāmatu likteņi laika ritējumā.
Krājumā sniegts ieskats par to, kā LU Bibliotēka kļuva par flagmani bibliotēku automatizācijā Latvijā, kādus diplomdarbus rakstīja studenti 20. gadsimtā un apskatītas LU Bibliotēkas sadarbības iespējas gadsimta griezumā.
Tēžu krājumā ikviens var iepazīties ar sev noderīgu praktisku informāciju, piemēram, ar lasītāju klubu darbību Latvijas publiskajās bibliotēkās; kāda varētu izskatīties Bibliotēkas mobilā lietotne, kā arī iepazīties ar pētījumiem par cilvēku informacionālo uzvedību krīzes situācijās.
Tēžu krājumā arī iespējams uzzināt par leģendu: sniegts ieskats ilggadējā LU Bibliotēkas darbinieka Henrika Novacka biogrāfijā.
Plašāk ar šiem un vēl citiem pētījumiem var iepazīties tēžu krājumā.
LU starptautiskajā zinātniskajā konferencē ik gadu 130 sekciju sēdes izskan vairāk nekā 2500 referāti 4 zinātņu nozaru blokos (dabas zinātnes, humanitārās zinātnes, medicīnas un veselības zinātnes, sociālās zinātnes), prioritārās pētniecības tēmās un starpdisciplināri.
