Tiešsaistes anketas rezultāti sniedz iespēju izvērstāk apzināt reālo situāciju skolu bibliotēkās. Iegūtā informācija apkopotā veidā tiek izmantota, lai veidotu pārskata ziņojumu par Latvijas bibliotēkām, veiksmīgāk plānotu profesionālās pilnveides pasākumus, t. sk. skolu bibliotekāru semināru, kā arī dažādu informācijas materiālu veidā informētu par skolu bibliotēku darbību plašāku auditoriju.

Anketas par darbu 2022. gadā aizpildīja 36 % no kopējā skolu bibliotēku skaita. 2022. gadā Latvijā bija 623 skolu bibliotēkas. Aktīvākie anketu aizpildītāji bija vidusskolu bibliotekāri, kas ir 44 % no kopējā respondentu skaita, pamatskolas bibliotekāri, kas ir 30 % no kopējā respondentu skaita, un profesionālo izglītības iestāžu bibliotekāri, kas ir 9 % no kopējā respondentu skaita.

Pēcpandēmijas laiks un Krievijas iebrukums Ukrainā

2022. gada sākumā skolu bibliotēkas vēl strādāja, ievērojot Covid-19 epidemioloģiskās drošības prasības, taču ar 1. aprīli tika atcelti visi ierobežojumi: bibliotēkas varēja apmeklēt ierastajā kārtībā, nebija nepieciešams iepriekš saskaņot ierašanās laiku bibliotēkā, tika atcelti ierobežojumi pasākumu organizēšanai.

Tiešsaistes anketās skolu bibliotekāri min, ka 2022. gadā mācības lielākoties notika klātienē, bibliotēka bija skolēniem un skolotājiem pieejama un grāmatas tika izsniegtas. Bibliotekāri minēja, ka pandēmijas laikā skolēni ir iemācījušies laicīgi rezervēt grāmatas bibliotēku informācijas sitēmā (BIS) ALISE un vaicāt pēc nepieciešamās informācijas, jo iepriekš tas ir noticis haotiski un pēdējā brīdī. Pirmspandēmijas laikā skolēni ieskrēja bibliotēkā, ātri pateica, kas viņiem ir nepieciešams, un bibliotekārs iespēju robežās sniedza uzreiz nepieciešamo informāciju vai grāmatu. Pandēmijas laikā skolēniem ar bibliotekāru bija jāsazinās attālināti, tāpēc skolēni iemācījās būt pacietīgi, jo zināja, ka skolas bibliotekārs palīdzēs, tiklīdz tas būs iespējams.

Pandēmijas laikā skolēni vēl vairāk apzinājās, ka bibliotekārs ir zinošs un kompetents un spēj sniegt palīdzību informācijas un resursu atlasē. Ja iepriekš skolēni varēja klātienē pajautāt sev interesējošo informāciju, tad pandēmijas laikā notika aktīva saziņa ar skolēniem skolu pārvaldes sistēmās “E”-klasē” vai “Mykoob” un tika sniegtas uzziņas attālināti. Bibliotekāri novērtēja skolēnu prasmi noformulēt sev nepieciešamo informāciju rakstiskā veidā, piemēram, skolēni vaicāja pēc dažāda veida uzziņām un resursiem. Klātienes sarunās bibliotekāram bija iespēja iztaujāt skolēnu, lai precizētu viņa neskaidro jautājumu, taču attālinātajā sarakstē tas aizņem daudz laika, un ir ļoti labi, ja skolēns spēj jau sākotnēji noformulēt precīzi savu sakāmo. Bibliotekāri ļoti novērtē cieņpilno attieksmi pret bibliotekāra darbu.

Pandēmijas laikā tika īstenoti dažādi attālinātie pasākumi, kuri ir saglabājušies arī pēcpandēmijas laikā. Piemēram, viktorīnas un konkursi tiešsaistē, bibliotekāru sagatavotā informācija prezentāciju veidā par jaunākajiem resursiem bibliotēkā, dažādas attālinātās konsultācijas.

Kā lielākais mīnuss tiek minēts, ka pandēmijas laikā samazinājās bibliotēkas lietotāju apmeklējuma skaits, taču pēcpandēmijas laikā bibliotēku telpas atkal bija piepildītas, skolēnu čalas nerimās un klātienes pasākumi tika apmeklēti kuplā skaitā. Arī 2022. gadā saglabājās tendence, ka skolu bibliotekāriem bija jāaizstāj skolotāji, lai varētu īstenot mācību stundas.

Kā lielākais pluss tiek minēts, ka vecāki vairāk sazinājās ar bibliotekāru un interesējās, kā atbalstīt bērnu un viņa lasītprasmi. Pandēmijas laiks un vecāku līdzdarbošanās skolēnu mācībās parādīja, ka skolēniem ir problēmas ar teksta izpratni un lasītprasmi. To pierādīja arī Starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS 2021 rezultāti – pandēmija apvienojumā ar jaunā mācību satura ieviešanu nākusi par sliktu Latvijas skolēnu lasītprasmes sasniegumiem.

Pandēmijas laikā skolēni izmantoja iespēju lasīt e-grāmatas un turpina to darīt arī pēcpandēmijas laikā. Skolu bibliotekāri turpina izmantot dažādus tiešsaistes rīkus, kuru izmantošanu apguva pandēmijas laikā, taču atzīst, ka klātienes komunikāciju neviens rīks nespēs aizstāt.

Krievijas iebrukums Ukrainā ietekmēja arī skolu bibliotekāru darbu, jo skolās sāka mācīties ukraiņu tautības skolēni. Ne visiem bibliotekāriem bija skaidrs, kā rīkoties un ko darīt, vai iegādāties papildus literatūru ukraiņu valodā utt. Bibliotekāri piedāvāja Latviešu valodas aģentūras tīmekļvietnē pieejamos resursus, par piešķirtajām valsts mērķdotācijām tika iegādātas mācību grāmatas un saņemti dāvinājumi, kuri noderēja bibliotēku krājuma papildināšanai. Dažas skolu bibliotēkas tika izmantotas kā individuālās mācību telpas, jo skolēniem bija nepieciešama infrastruktūra, lai mācītos attālināti Ukrainas skolā. Bibliotekāriem tas bija izaicinājums, jo bija jābūt klātesošiem, jāpalīdz skolēniem saslēgties ar pedagogu un klasesbiedriem, jāpalīdz ar pieejamajiem resursiem mācībām un paralēli tam jāorganizē bibliotekārais darbs.

Apzinot ukraiņu tautības skolēnu vajadzības, pedagogi kopā ar bibliotekāriem atlasīja no bibliotēkas krājuma nepieciešamās mācību grāmatas, lai varētu tās izmantot mācību stundās. Ja krājumā nebija atbilstošu mācību grāmatu, bibliotekāriem bija iespēja iegādāties mācību grāmatas ukraiņu valodā (šo iespēju piedāvā izdevniecība “Zvaigzne ABC” sadarbībā ar Ukrainas izdevniecība Ранок). Bibliotekārs bija atbalsts latviešu valodas apguvē, kā arī jāsniedza atbildes uz jautājumiem, kuri ir saistīti ne tikai ar mācībām, bet arī ikdienu. Sākumskolas skolēni izmantoja vārdnīcas, kurās ir latviešu-krievu-angļu valoda, pamatskolēni un vidusskolēni izmantoja iespēju bibliotēkā pavadīt brīvo laiku un spēlēt spēles.

Skolās, kurās nemācījās skolēni no Ukrainas, bibliotēkās bija pieejamas izstādes ar ukraiņu autoru un ilustratoru grāmatām, sarunās tika runāts par to, ko nozīmē karš, kā arī aktuāls kļuva jautājums par medijpratību un dezinformāciju. Bibliotekāri novērtēja LNB “Literatūras ceļveža” speciālizlaidumu ar ieteicošo ukraiņu grāmatu izlasi. Skolotāji, bibliotekāri, skolēni bija ļoti atbalstoši, ja klasē vai skolā bija ukraiņu tautības skolēni.

Lai skolas bibliotekārs būtu zinošāks un labāk spētu komunicēt par šo tēmu ar skolēniem, bibliotekāri piedalījās dažādos tiešsaistes vebināros, lai iegūtu papildus zināšanas par dezinfomāciju, medijpratību.

Pilnveidotais mācību saturs 

Kopš 2022. gada septembra visas klašu grupas īsteno kompetenču pieeju mācību saturā. Skolu bibliotēkas ar katru gadu arvien vairāk izprot savu lomu un to, kā būt par atbalstu skolotājiem un skolēniem. Bibliotekārus satrauc skolēnu lasītprasme, tāpēc notiek dažādas lasīšanas veicināšanas aktivitātes bibliotēkā, kā, piemēram, lasīšanas pulciņi, iknedēļas lasīšana, kuras laikā visi skolēni lasa sev interesējošo literatūru, dažādi konkursi un viktorīnas par grāmatām, grāmatu izstādes, kā arī notiek individuālas tikšanās ar skolēniem, kuru laikā tiek lasītas un pārrunātas grāmatas.

Tiešsaistes anketās vaicājām, vai skolu bibliotekāri ir iepazinušies ar 2022. gadā tapušo “Skola2030” un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra izdevumu skolu bibliotekāriem “Skolas bibliotēka – atbalsts pilnveidotajā mācību saturā”. Izdevums tika veidots, lai vienkopus būtu apkopota visa aktuālā informācija par kompetenču pieeju mācību saturā. Ne visi skolu bibliotekāri bija dzirdējuši par šādu izdevumu, taču tie, kuri bija, ļoti atzinīgi to novērtēja. Izdevums ir vērtīgs ne tikai tiem skolu bibliotekāriem, kuri nesen uzsākuši savas darba gaitas, bet arī pieredzes bagātajiem, lai saprastu, kā labāk organizēt bibliotekāro darbu un būt vienotā sasaistē ar skolu un mācību saturu. Ļoti aktuāla tēma ir iekļaujošā izglītība. Šo tematu novērtēja speciālo izglītības iestāžu bibliotekāri, jo viņi sajutās sadzirdēti un priecājās, ka par viņu darbu arī tiek runāts un ka izdevumā ir izcelti labās prakses piemēri.

Galvenā atziņa, kas radās skolu bibliotekāriem pēc šī izdevuma izlasīšanas un izmantošanas: skolu bibliotekāru loma tiek aktualizēta, un ir parādīts, cik tā ir nozīmīga. Pašapziņas celšana skolu bibliotekāriem ir ļoti nepieciešama.

Darbs ar lasītājiem speciālajās izglītības iestādēs

Speciālo izglītības iestāžu bibliotekāri praktizē iekļaujošo izglītību katru dienu, un viņi ir zinoši šajā jomā. Vēlamies šajā kopsavilkumā atsevišķi izcelt šos bibliotekārus, jo viņu darba specifika prasa papildus zināšanas, rūpes un pieejas skolēniem un pedagogiem.

Speciālās izglītības iestādes arī pandēmijas laikā strādāja klātienē, tāpēc šo skolu bibliotēkas bija atvērtas un pieejamas lasītājiem visu laiku. Nekādas tiešsaistes aktivitātes netika īstenotas.

Speciālo izglītības iestāžu bibliotēkas ir atbalsts gan skolēniem, gan skolotājiem kvalitatīva mācību procesa īstenošanai. Notiek cieša sadarbība ar skolotājiem. Bibliotekāri iesaistās mācību satura izstrādē, to pielāgo individuāli katram skolēnam, tiek veidotas metodiskās spēles, citi mācību materiāli, lasāmteksti vieglajā valodā. Bibliotekāri atzīst, ka vēlētos lielāku atbalstu no mācību satura un ieviešanas projekta “Skola2030” darba grupas, jo mācību līdzekļi, kas pielāgoti speciālo izglītības iestāžu audzēkņiem, nav pietiekamā daudzumā, tāpēc pedagogi un bibliotekāri tos izstrādā paši.

Skolēni speciālajās izglītības iestādēs neraksta zinātniski pētnieciskos darbus (ZPD), taču izstrādā tematiskās prezentācijas, kurām skolas bibliotekārs sniedz palīdzību informācijas meklēšanā, izvērtēšanā un sakārtošanā, attīstot informācijpratības prasmes, kas ir ļoti būtiskas, lai skolēns pats spētu izvērtēt pieejamo informāciju, prezentētu savu darbu un attīstītu kritisko domāšanu.

Atkāpei: 2023. gadā tika publicēts Latvijas Universitātes un Valsts izglītības satura centra projekta ietvaros izstrādātais materiāls, kurā ir pieejama informācija par lasītprasmes attīstību skolēniem. 

Skolu bibliotekāru plašais sadarbības loks

Tiešsaistes anketās skolu bibliotekāri tika aicināti aprakstīt dažādus sadarbības veidus un ar konkrētiem piemēriem parādīt to dažādību.

Skolu bibliotekāri ciešā sadarbībā ar priekšmetu skolotājiem veic bibliotēkas krājuma izvērtēšanu un kopīgi lemj, kādu mācību literatūru iegādāties, veido kopīgas izstādes, grāmatu sarakstus mācību vajadzībām, īsteno kopīgus pasākumus un aktivitātes. Bibliotekāri informē priekšmetu skolotājus par jaunākajiem resursiem bibliotēkā un, ja nepieciešams, māca izmantot tiešsaistes resursus, piemēram datubāzi letonika.lv. Bibliotēkas telpas tiek izmantotas mācību stundu īstenošanai, un bibliotēkas krājumā esošie resursi labāk palīdz apgūt mācību vielu.

Kā biežāk veiktās aktivitātes ar skolēniem tiek minētas: pirmā iepazīšanās ar bibliotēku tiem skolēniem, kuri uzsāk mācības skolā, bibliotekārās stundas, grāmatu izsniegšana, sarunas ar skolēniem, rīkoti dažādi konkursi un viktorīnas (gan tiešsaistē, gan klātienē), pagarinātā dienas grupa tiek organizēta bibliotēkā, lasītprasmes veicināšana, medijpratības nodarbības utt.

Iepriekšējo gadu tiešsaistes anketās skolu bibliotekāri minēja, ka viņi ir iesaistīti skolēnu ZPD izstrādē, tāpēc aicinājām skolu bibliotekārus dalīties pieredzē, kāda ir viņu atbildība un pienākumi attiecībā uz ZPD.

Skolu bibliotekāri minēja, ka viņi palīdz informācijas meklēšanā un atlasē, atgādina par kritisko domāšanu un to, kas ir jāņem vērā, lai pārbaudītu, vai informācija ir doršticama. Tiek piedāvāti bibliotēkā esošie resursi un nepieciešamības gadījumā izmantots Starpbibliotēku abonementa (SBA) pakalpojums. Skolas bibliotekārs sniedz atbalstu vai konsultē par atsauču un izmantoto avotu saraksta izveidi. Ir bibliotēkas, kurās ir izveidota ZPD datubāze, kurā vienkopus ir apkopoti visi skolēnu veiktie pētījumi. Skolu bibliotēkās ir pieejami novadpētniecības materiāli, kuri var noderēt skolēniem. Tiek piedāvāti LNB resursi – digitālās kolekcijas, enciklopedija.lv, lai iegūtu papildus informāciju.

Skolu bibliotekāri nereti ir arī ZPD vadītāji, kas nozīmē, ka viņi sniedz atbalstu darba izstrādes laikā.

Profesionālā sadarbība ar reģiona galveno bibliotēku (RGB) skolu bibliotēkām ar katru gadu ir arvien labāka un kvalitatīvāka. RGB veic izglītojošo darbību un arī skolu bibliotekāri saņem aktuālo informāciju par to, kas notiek nozarē, tiek aicināti uz metodiskajiem semināriem, profesionālās pilnveides pasākumiem utt. RGB speciālisti konsultē skolu bibliotekārus par dažādiem jautājumiem gan klātienē, gan attālināti. RGB organizē arī profesionālos pieredzes apmaiņas braucienus un aicina tajos piedalīties arī skolu bibliotekārus. Skolu bibliotekāri ļoti atzinīgi novērtē šos braucienus, jo tie ļauj smelties iedvesmu un paskatīties, kā citi bibliotekāri strādā.

Sadarbība ar publisko bibliotēku notiek, izmantojot SBA pakalpojumu, skolēni tiek aicināti uz publiskās bibliotēkas pasākumiem, notiek kopīga dalība valsts mēroga lasīšanas veicināšanas pasākumos “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” un “Skaļās lasīšanas sacensība”.

Skolu bibliotēkas sadarbojas arī ar citām skolu bibliotēkām. Kā galvenās aktivitātes tiek minētas SBA pakalpojums, konsultatīvais atbalsts, sarunas par darbu, dalīšanās pieredzē. Arvien vairāk tiešsaistes anketās bija lasāms, ka skolu bibliotekāri dodas viens pie otra ciemos, savā starpā iepazīstas un veido kopīgas sadarbības, piemēram piedalās valsts mēroga lasīšanas veicināšanas programmās, īsteno kopīgus braucienus uz lokālajiem muzejiem, organizē ekskursijas.

Tiešsaistes anketās aicinājām dalīties arī ar citiem sadarbības partneriem. Skolu bibliotekāri aktīvi sadarbojas ar lokālajiem muzejiem un kultūrvietām, piemēram Lejasciema kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centru, Smiltenes novada muzeju, Preiļu lietišķās mākslas muzeju, Ludzas novadpētniecības muzeju, Nīgrandes vēstures klēti, Kuldīgas muzeju u.c., ar dažādām nevalstiskajām organizācijām un biedrībām, piemēram Ventspils māju, Latvijas Samāriešu apvienību, Daugavpils inovāciju centru, Eiropas kustību Latvijā, Latvijas Poļu savienību, Latvijas Mazpulku organizāciju u.c., notiek sadarbība arī ar jauniešu organizācijām, piemēram Jaunrades namu Junda, Preiļu novada bērnu un jauniešu centru, Kuldīgas jauniešu māja u.c. Ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar karjeras konsultantiem, jo skolēniem ir vēlme izzināt šobrīd aktuālās profesijas.

Sasniegumi 2022. gadā un ieceres 2023. gadā

Bibliotēkās vairs nav stingro ierobežojumu, tāpēc skolēni atgriežas bibliotēkā, tur pavada savu brīvo laiku.

Vairākas bibliotēkas pārskata periodā tika pie jaunām vai labiekārtotām telpām. Bibliotekāri atzina, ka strādāšana jaunās vai labiekārtotās telpās ir patīkami, un tas dod impulsu strādāt vēl labāk.

Pie sasniegumiem skolu bibliotēkas minēja, ka ir nomainījušies darbinieki. Arvien vairāk skolu bibliotēkās sāk strādāt bibliotekāri ar dažāda veida pieredzi, kas ir ļoti vērtīgi gan skolai, gan bibliotēkas attīstībai. Pāris skolu bibliotēkas min, ka sasniegums ir BIS ALISE ieviešana.

Bibliotekāri lepojas, ka ir veiksmīgi realizējuši medijpratības stundas un aktualizējuši lasītprasmes jautājumu. Bibliotekāri min, ka ir palielinājies lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas” dalībnieku skaits (arī vecāki labprāt lasa un iesaistās). Bibliotekāri iegulda daudz laika, lai veicinātu skolēnu lasītprasmi, tāpēc labprāt iesaistās valsts mēroga lasīšanas veicināšanas programmās.

Vairākās anketās tika minēts, ka skolēniem ir mainījies priekšstats par bibliotēku. Pandēmijas laikā skolēni ļoti novērtēja skolas bibliotekāra zināšanas un atbalstu. Kā rezultātā, bija skolēni, kuri iepriekš bibliotēku neapmeklēja vai apmeklēja neregulāri, bet pēcpandēmijas laikā ļoti labprāt izvēlējās tajā uzkavēties, piedalīties dažādos pasākumos, jo iepriekš bibliotēka tika apmeklēta tikai, lai paņemtu vai nodotu grāmatas.

Kā 2023. gada darba prioritātes tika nosauktas ieceres turpināt nodrošināt veiksmīgu mācību procesu, veicināt skolēnu lasītprasmi, iekārtot dažādas zonas bibliotēkās, lai varētu mācīties, īstenot grupu darbus, gan pavadīt brīvo laiku, sēžot mīkstajos pufos vai ērtā dīvānā.

Bibliotēkas piedomā arī par zaļāku vidi, ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un zaļāku domāšanu, piemēram, bibliotēkā atrodas šķirojamās atkritumu kastes, tiek izvērtēts, vai ir nepieciešams kopēt tik daudz materiālus utt. Ir vēlme izveidot lasīšanas pulciņus, aktīvāk iesaistīties lasīšanas veicināšanas aktivitātēs un programmās, izglītot skolēnus medijpratības jautājumos un iesaistīties skolas attīstības plāna izstrādē un realizēšanā.

Secinājumi

Katru gadu skolu bibliotekāriem tiešsaistes anketās tiek aicināts viņiem dalīties ar sev aktuālo informāciju. Bibliotekāri ļoti atzinīgi novērtē, ka viņiem ir atbalsts no skolas direktora puses. Bibliotekāri jūt, ka viņu darbs tiek novērtēts, jo, ja skolā ierodas viesi, tad skolas bibliotēka tiek ietverta kā viena no prioritārajām vietām, kuru parādīt.

Lai arī skolu bibliotekāri jūt atbalstu no skolas direktora, tik un tā ir vairāki aspekti, kuri skolu bibliotekārus satrauc, piemēram, skolu bibliotekāri ļoti vēlētos darīt savu darbu kvalitatīvi, taču viņiem bieži ir jāaizvieto skolotāji mācību stundās, jāuztur skolas tīmekļvietne, jāorganizē interešu izglītības pulciņus utt. Ne vienmēr šie pienākumi ir iekļauti darba aprakstos. Darba entuziasti to arī dara, taču bibliotekāri ir ļoti nobažījušies par to, ka skolas direktors no viņiem prasa vairāk nekā viņi reāli var izdarīt.

Katrā skolas bibliotēkā ir sava darba specifika, kas saistīta ar skolas galveno uzdevumu veikšanu. Piemēram, sākumskolas un pamatskolas skolu bibliotēkas lielāku akcentu liek uz skolēnu lasītprasmes attīstīšanu, informācijas meklēšanu, ir citādāks saturs bibliotekārajās stundās nekā, piemēram, vidusskolu un ģimnāziju skolu bibliotēkās, kurās vairāk tiek runāts par pētniecību, padziļinātu informācijas meklēšanu datu bāzēs utt.

Bibliotekāri ir pateicīgi, ka gan LNB Yotube profilā, gan Latvija Bibliotēku portālā ir pieejami dažādi vebināri un profesionālās pilnveides resursi, jo darbs bibliotēkā ir neļauj apstāties, un ir nepieciešams sekot līdzi nozares un pasaules tendencēm.

Noslēguma secinājumi no LNB BAC puses

LNB BAC ir pateicīgs ikvienam RGB metodiķim un darbiniekam, kurš sniedz profesionālo atbalstu skolu bibliotekāriem, kā arī sakām lielu paldies ikvienam skolu bibliotekāram, kurš aizpilda tiešsaistes anketu un sniedz redzējumu par kopainu skolu bibliotēkās.

2022. gada anketas parādīja, ka skolu bibliotēkās notiek pārmaiņas: nomainās darbinieki, telpas tiek labiekārtotas vai remontētas, bibliotekāri ir ciešā sadarbībā ar kolēģiem, nozares speciālistiem un starpnozaru speciālistiem, ar lielu entuziasmu un degsmi pilda savus amata pienākumus, kā arī nebaidās paust savu viedokli un pastāv par savām tiesībām, piemēram, spēj pamatot, kāpēc ir nepieciešamas vizuālas izmaiņas skolas bibliotēkā, kāpēc ir nepieciešami papildus plaukti, kurus varētu izlikt skolas gaitenī un kuros būtu pieejamas grāmatas no bibliotēkas krājuma.

Skolas bibliotēka nav klusa vieta, jo tajā nemitīgi notiek kustība, tiek veidotas jaunas un aktuālas izstādes, skolas viesi tiek iepazīstināti ar bibliotēku un skolēni ar lepnumu apmeklē savu skolas bibliotēku. Pēcpandēmijas laiks parādīja to, ka ir ļoti svarīgi, ka skolas bibliotēka ir pieejama un atvērta ikvienam. Bibliotekārs ir zinošs un kompetents un meklē jaunus veidus un iespējas, kā uzlabot bibliotekāro darbu.

 

Bibliotēku portāls turpina sadarbību ar vairākiem Latvijas ilustratoriem, kuru darbus publicējam portāla Instagram kontā @biblioteka_lv. Ilustrācijas autore ir māksliniece Daina Jurķe, kurai Bibliotēku portāla redakcija deva uzdevumu atainot savu redzējumu, kāda ir skolu bibliotekāru loma. Daina raksta, ka skolu bibliotekārus saredz “kā neuzkrītošas, bet ļoti svarīgas fejas, kas ir nemitīgā attīstībā un arī citiem rāda ceļu, gaismiņu un virsotnes”. @daina.jurke

 

Lasiet Bibliotēku portālā:
Skolu bibliotēkas 2021. gadā
Skolu bibliotēkas 2020. gadā
Skolu bibliotēkas 2019. gadā

 

Informāciju apkopoja:
Madara Freivalde
Bibliotēku attīstības centra nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem
Latvijas Nacionālā bibliotēka | Attīstības departaments
+371 67716067 | madara.freivalde@lnb.lv | www.lnb.lv