Mans ceļš un pieredze bibliotēku nozarē (iespējams norādīt iegūto izglītību, profesionālo pieredzi dažādos amatos / organizācijās / projektos).

Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas filiālbibliotēka “Libris” ir mana darba vieta vairāk nekā 30 gadus. Arī mana pirmā profesija vistiešākā veidā saistīta ar grāmatām – esmu mākslinieciskās apdares grāmatsējēja. Pēc mācībām un prakses Rīgā atgriezos Liepājā. Tie bija trakie deviņdesmitie, kad viss juka un bruka. Meklēju darbu un atradu to bibliotēkā. Kāds bibliotekāra gēns manī ir – jau bērnībā savu grāmatplauktu biju sakārtojusi un grāmatas sanumurējusi. Arī vecātēva lielo bibliotēku kārtoju tā, kā man likās pareizi. Vasarās laukos lielāko dienas daļu pavadīju bibliotēkā – vai es, kā mazs meitēns, nebiju bibliotekārei apnikusi, nemāku teikt, bet man tur ļoti patika.

Esmu ieguvusi maģistra grādu pedagoģijā psiholoģijas skolotāja specialitātē. Pirms gada ieguvu bibliotekāra profesionālo kvalifikāciju.

Ir prieks par katru bibliotēkas lietotāju, kurš izlasījis labu grāmatu, saņēmis nepieciešamo informāciju vai palīdzību. Gandarījums, ka viņš atgriežas, ir uzticīgs tieši mūsu bibliotēkai. Prieks, ka radām un vairojam prieku!

Siventiņš, tautas tērps, viduslaiku stila kleita – mani “darba” tērpi, darbojoties ar bērniem. Par Siventiņu pārtopu, sagaidot mazos bērndārzniekus vai sākumskolas skolēnus. Kopīgi iepazīstam bibliotēku, lasām grāmatas, spēlējam spēles. Pēc katras šādas tikšanās vairāki bērni atnāk kopā ar vecākiem un kļūst par bibliotēkas lasītājiem. Viduslaiku tērpā ietērpjos, stāstot par grāmatu tapšanas vēsturi no ķīļu rakstiem līdz Gūtenberga pirmajai grāmatai.

Bibliotēkā regulāri rīkojam mākslas darbu izstādes. Mākslinieku piesaiste ir manā pārziņā. Ieraudzīti un uzrunāti visdažādāko radošo izpausmju autori ne tikai no Liepājas, bet arī no tālākām vietām – Talsiem, Tukuma, Rīgas, Lietuvas. Dažkārt izstāde noslēdzas, tiekoties ar darbu autoru radošā darbnīcā un iemēģinot roku, piemēram, kreklkleitu darināšanā, papīra griezumos vai mandalu pīšanā.

Gandarījumu sniedz katrs veiksmīgi noritējis pasākums, tikšanās vai cita aktivitāte.

Mans lielākais izaicinājums profesionālajā darbībā

Vislielākais izaicinājums ir bērnus ieinteresēt un piesaistīt grāmatām un radošām nodarbēm. Agrāk bieži rīkojām radošās darbnīcas, spējām tik izdomāt, ko kopā darīt. Un tad skaties, kā viss mainās – nav vairs pacietības, noturības, pat intereses. Esmu par attīstību, progresu, bet vai tomēr neesam pazudējuši ko svarīgu – to zinātkāres dzirksti acīs un vēlmi darboties? Viedierīces jau nekur nezpazudīs, bet rosināt kustināt mazos pirkstiņus, ar aizrautību vērot pasauli, fantazēt un brīnīties, kā puķīte uzzied, – to uzskatu par savu lielāko izaicinājumu.

Vislielākais pozitīvais izaicinājums bija bibliotēkas remonts – pusotru gadu 24/7 plānojām, domājām, pārdomājām, zīmējām, rasējām, funktierējām. Esam priecīgas par padarīto! Mums ir skaista bibliotēka – prieks nākt uz darbu, un, kā saka mūsu apmeklētāji, “Librī” ir patīkama atmosfēra un laba aura.

Zināšanas / prasmes / rakstura īpašības, kuras visvairāk noderējušas profesionālajā darbībā

Kā rakstīja Māris Čaklais – es esmu bagāta, man pieder viss, kas ar mani ir noticis…–  un viss noder gan dzīvē, gan darbā! Pēc dabas esmu zinātkāra, vienmēr vēlos apgūt jaunas zināšanas un prasmes. Un pēc tam ar tām dalīties. Manā praktisko prasmju pūrā ir ādas apstrāde, origami locīšana, leļļu veidošana, floristika, “veco grāmatu jaunā dzīve” un rokdarbi parastie.

Folkloras skolas laikā iegūtās zināšanas, dažādos kursos un pašmācības ceļā apgūtās prasmes ir tā mana lielākā bagātība!

Bibliotēkas kolektīvā esam dažādas. Katrai no mums ir sava stiprā puse, tādēļ esam laba komanda. “Man ir ideja!” – vilšus nevilšus bieži izsaucos. Es esmu ideju ģeneratore un aktivitāšu ierosinātāja.

Bibliotēka, kuras darbs mani iedvesmo (Latvijas / ārvalstu) / nozares cilvēks, kurš atstājis uz mani paliekošu iespaidu

Vienu visiedvesmojošāko grūti nosaukt. Katrs pieredzes apmaiņas brauciens, katra tikšanās ar kolēģiem bagātina, iedvesmo, dod jaunas idejas. Pirms daudziem gadiem biju pieredzes braucienā Vācijā. Mani pārsteidza, cik daudz vīriešu strādāja bibliotēkā, apmēram puse no darbiniekiem. Piemēram,
bibliotekārs–gids bija jauns puisis, kuram ausīs tuneļi, tetovējumi – stilīgi! Un vēl – bibliotēkā uz tikšanos ar grāmatu autoriem tika tirgotas biļetes, un – visas izpārdotas! Ir par ko padomāt…

Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās / kādā konkrētā bibliotēkā

Viesojoties Lietuvā Skodas jaunajā biblotēkā, manu uzmanību piesaistīja radošā telpa, kur notiek dažādas nodarbības un meistarklases – tāda mazā māksas studija. Tur bija dažādi materiāli, instrumenti nodarbībām, šujmašīnas un 3D printeris. Man patiktu, ja tādu telpu varētu izveidot arī savā bibliotēkā, un bibliotēka kļūtu par vietu, kur pulcētos ne tikai gāmatu mīļotāji, bet arī dažādu radošu nodarbju cienītāji – gan lieli, gan mazi. Lai bibliotēka kļūtu par radošo centru.

Grāmata, kuru iesaku izlasīt / profesionālās informācijas resurss, kurš varētu noderēt citiem

Vai tad bibliotēkārs var nosaukt vienu grāmatu? Te būtu jāraksta garš saraksts. Profesionālo izglītību mums nodrošina dažādi kursi, semināri un ikdienas darbs, prakse un pieredze. Manuprāt, svarīgākās ir cilvēciskās kategorijas – atvērtība, laipnība, ieinteresētība, aizrautība. Viena no manām mīļākajām grāmatām ir Donnas Vulfolkas Krosas “Pāveste Joanna” – grāmata par zinātkāri, neatlaidību un drosmi. Mēdzu pārlasīt Eduarda Virzas “Straumēnus”, kas, manā skatījumā, ir latviskās dzīvesziņas rokasgrāmata. Mani vienmēr interesējusi psiholoģija un garīgās dzīves filozofija. Katram laikam ir sava grāmata, kurā smelties gudrību, iedvesmu vai apliecinājumu, ka viss notiek tā, kā tam jānotiek.

Manas dzīves īpašie mirkļi

Kad visiem maniem mīļajiem tuvajiem cilvēkiem viss ir labi – tas ir pats svarīgākais!

Trīs lietas, kas man sagādā prieku (uzlādē, iedvesmo)

Esmu Dvīnis. Vajadzīga gan rosīšanās, gan miera brīži. Mani iedvesmo teātris, laba mūzika, būšana kopā ar draugiem. Draugu un kolēģu lokā esmu “kultorgs” – izzinu, kas, kur un kad notiek, informēju un organizēju kultūras un citas aktivitātes.

Līdzsvaram nepieciešams miers, kad esmu tikai ar sevi un neviens netraucē, un to vislabāk izbaudu dārzā. Un, protams, laba grāmata.

Solvita Terbeta. Foto no personiskā arhīva

Ilzes Blauas īpašais jautājums: Zinot, ka Tev, Solvita, ir ļoti daudz un dažādu aizraušanos, vai nekad nav nākusi prātā doma – uzrakstīt par tām?

Līdz šim tāda doma nebija gan! Laikam tagad tas jādara. Man vienmēr ir paticis teātris. Jau no skolas laikiem tas bija tāds nepiepildīts sapnis. Šobrīd darbojos Liepājas Tautas teātrī. Tas bija liels izaicinājums un prasīja drosmi. Man patīk! Vai sanāk? – tas jāprasa citiem. Esmu atgriezusies arī pie grāmatsiešanas. Pilnīgi neticams notikums – Liepājas muzejā grāmatu orģinālsējumu izstādē “Izlasīta grāmata” starp 150 grāmatām bija aplūkojamas trīs manis iesietās grāmatas. Brīnumi notiek!

Brīvais mikrofons (iespēja pateikt jebko – pievērst uzmanību kādai aktualitātei, pateikt kādam paldies, novēlējums u.c.)

Vispirms vēlos pateikt paldies savām kolēģēm par atbalstu, iedvesmu, izturību, reizēm par piebremzēšanu. Man tiešam ir ļoti paveicies ar cilvēkiem, ar kuriem ikdienā esmu kopā! Paldies arī kolēģiem Liepājas Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā un citās filiālbibliotēkās!

Novēlējums – lai beidzot Liepājā taptu jauna, moderna Liepājas Centālā zinātniskā bibliotēka. To ir pelnījuši liepājnieki, pilsētas viesi un arī visi mani kolēģi.

Nozares speciālists, par kuru mums vajadzētu uzzināt vairāk (nākamais intervijas dalībnieks)

Bunkas pagasta Krotes bibliotēkas bibliotekāre Lita Vēkause.

Īpašais jautājums šim izvēlētajam dalībniekam

Es strādāju kolektīvā, kas ir mana komanda. Kopīgi plānojam, lemjam, organizējam un darām. Lita, zinu, ka Tu esi viena savā bibliotēkā. Kur Tu ņem enerģiju visu paveikt? Kas ir Tavi spēka pīlāri?

Uz tikšanos nākamajā “Iepazīstam savējos” intervijā!