Mans ceļš un pieredze bibliotēku nozarē (iespējams norādīt iegūto izglītību, profesionālo pieredzi dažādos amatos / organizācijās / projektos).

Mani vecāki ir lieli lasītāji, mūsu mājās un manu vecvecāku mājās Durbē vienmēr ir bijušas grāmatas. Nāku no Jauģiešu dzimtas, kur vairāki mani radi ir saistīti ar izglītību, zinātni un bibliotēku (skolotāji, zinātnieki, bibliotekāri), tāpēc var teikt, ka bibliotēka un pedagoģija ir man asinīs.

Pamatskolas un vidusskolas laikā patika uzturēties gan skolas, gan Pārventas bibliotēkā. Bibliotekāri vienmēr izturējās pret mani kā bērnu ar cieņu un laipnību. Uzticēja grāmatas, un šis uzticības kredīts man bija ļoti svarīgs.

Esmu studējusi baltu filoloģiju Latvijas Universitātē un Liepājas Universitātē, pabeidzu doktorantūras studijas Ventspils Augstskolā, bet neesmu vēl aizstāvējusi promocijas darbu. Esmu filologs no matu galiņiem līdz papēžiem. Ja bakalaura un maģistra studijās pievērsos literatūrzinātnei, tad doktorantūrā – valodniecībai. Paralēli studijām maģistrantūrā, strādāju bibliotēkā, kas man pavēra jaunus zināšanu un informācijas apvāršņus, kas lika saprast, ka patiesībā neko nezinu, ir tik daudz materiālu, kurus tagad pati mācēju atrast. Man pavērās pilnīgi cita pasaule, līdz ar to arī cits skatījums uz studijām.

Pirms gandrīz 16 gadiem uzsāku darba gaitas Ventspils bibliotēkā, strādāju Ventspils Augstskolas bibliotēkā, tad Bērnu bibliotēkā, īsu brīdi Komplektēšanas un apstrādes nodaļā, atgriezos Augstskolas bibliotēkā vadītājas amatā un tagad jau pāris gadus vadu Pārventas bibliotēku. Man šķiet, ka šāda rotācija dažādās filiālēs man ir devusi milzīgu profesionālo pieredzi. Katra darba vieta man ir pavērusi jaunus apvāršņus. Atceros, ka kopā ar bijušo kolēģi Jāni Valku veidojām mūzikas CD apskatus Youtube, šķiet, bijām pirmie Latvijā, kas ko tādu darīja, tad turpinājām ar grāmatu apskatiem, jo gribējām sasniegt pēc iespējas lielāku lasītāju auditoriju.

Paralēli darbam Augstskolas bibliotēkā lasīju lekcijas Tulkošanas studiju fakultātes bakalaura un maģistra programmas studentiem kursā Mūsdienu latviešu valodas attīstības tendences u.c., darbs ar studentiem man deva neatsveramu pieredzi un idejas, kā studentiem stāstīt par informācijas meklēšanu, atlasi, apstrādi. Tā bija liela priekšrocība, jo redzēju robus, kurus pati varēju arī aizpildīt.

Šobrīd Pārventas bibliotēkā turpinu savu iemīto taku, ātri reaģēt uz kopienas vajadzībām, piedāvājot tādus pakalpojumus, kas atvieglo un uzlabo iedzīvotāju ikdienu. Pie mums notiek vairāki koncerti mēnesī, kas dod iespēju baudīt klasisko mūziku bez maksas arī tai sabiedrības daļai, kas citādi to nevarētu atļauties.

Vislielāko prieku un gandarījumu man savā darbā sagādā

Priecīgs un laimīgs kolektīvs un apmeklētājs. Apziņa, ka, lai pēc kāda pakalpojuma cilvēks ir nācis, bibliotekāram ir izdevies palīdzēt. Esmu gandarīta, ka projekts ”Latviešu valodas kafejnīca” Pārventas bibliotēkā veiksmīgi notiek jau notiek vairāk nekā gadu. Kopā ar brīvprātīgo Mārīti katru otrdienu sarunājamies ar interesentiem latviski, paralēli iemācot apieties ar tehniku un tehnoloģijām. Kad valodas kafejnīcas apmeklētāji pateicas par interesanto laiku, tas silda sirdi.

Man patīk parunāties ar bibliotēkas lasītājiem, iepazīt savu apmeklētāju, uzklausīt ieteikumus, parādīt, ka mēs esam šeit, lai palīdzētu un atbalstītu.

Mans lielākais izaicinājums profesionālajā darbībā

Darbs par Pārventas bibliotēkas vadītāju un no divu cilvēku akadēmiskās bibliotēkas nokļūt publiskajā bibliotēkā, kas ir vietējās kopienas kultūras centrs ar izstādēm, koncertiem, teātra izrādēm.

Zināšanas / prasmes / rakstura īpašības, kuras visvairāk noderējušas profesionālajā darbībā

Ātri uztvert, spēt reaģēt nekavējoties, ģenerēt jaunas idejas. Man patīk apgūt visu jauno, darbs bibliotēkā to nodrošina par 100%, nav tādu dienu, kad neiemācos ko jaunu. Laipnība pret ikvienu apmeklētāju un cieņpilna attieksme pret kolektīvu.

Bibliotēka, kuras darbs mani iedvesmo (Latvijas / ārvalstu) / nozares cilvēks, kurš atstājis uz mani paliekošu iespaidu

Gāliņciema bibliotēka Ventspilī. Tā ir neliela izmēra bibliotēka, kas tiešām jūt savas kopienas, Gāliņciema iedzīvotāju, vajadzības un cenšas tās apmierināt.

Nozares cilvēks – tā ir Silva Vucena, Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktores vietniece, kuru iepazinu IFLA WLIC 2023. Silva ir cilvēks, kas iedvesmo ar saviem darbiem, uzskatiem un netverami plašo skatījumu uz bibliotēku nozari. No Silvas staro miers un pārliecība.

Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās / kādā konkrētā bibliotēkā

Šis pakalpojums jau pamazām tiek piedāvāts arvien vairāk bibliotēku. Mans daudzu gadu sapnis bija, lai jaunākā prese būtu pieejama audio formātā. Šobrīd daudzas mediju vietnes piedāvā noklausīties rakstīto ziņu.

Bibliotēkās, kurās ir arī Neredzīgo bibliotēkas krājums, ir pieejama DAISY (Digital Accessible Information System) ierīce. Gribētu, lai audio formātā būtu visu mācību priekšmetu grāmatas.

Grāmata, kuru iesaku izlasīt / profesionālās informācijas resurss, kurš varētu noderēt citiem

“Lasīšanas pandēmija. Esejas par lasīšanas vēsturi”, kas man noder gan profesionāli, gan pētījumam. Šis ir izdevums, kuru nav iespējams nopirkt, tas ir pieejams tikai bibliotēkās. Jau vairākus mēnešus man uz galda stāv ceļvedis “Essential Managers Management Handbook”, kurā konstruktīvi paskaidroti vadībzinātnes procesi, izmantojot dažādas pārskatāmas infografikas.

Manas dzīves īpašie mirkļi

Tie ir ne tikai mirkļi, bet laiks, ko pavadu kopā ar ģimeni un sev tuvajiem. Patīk ar draugiem vai tuvajiem kopā gatavot maltīti, spēlēt erudīcijas spēles.

Trīs lietas, kas man sagādā prieku (uzlādē, iedvesmo)

Laiks sev. Tā var būt filmu skatīšanās, gara pastaiga vai skrējiens.

Brīvība. Esmu cilvēks, kam ir nepieciešams ne tikai laiks sev, bet brīvība. Laiks, kad bērni ir kopā ar vīru, bet man ir iespēja būt kopā ar draudzeni, apmeklēt kino vai teātri. Man patīk teātra izrādes skatīties vienai bez kompānijas, tad nav jāsaskaņo izrāde, laiks un nav sadursmes gaumes jautājumā.

Zviedru valoda. Jau vairākus gadus apgūstu zviedru valodu, skatos skandināvu kino, lasu skandināvu literatūru. Cenšos reizi gadā, divos doties uz Zviedriju. Patīk ar supu braukt pa arhipelāgu, nakšņot kuterī pie nejauši izvēlētas salas, ieklausīties dabā un sajust to.

Solvita Štekerhofa. Foto no personiskā arhīva

Dainas Girvaites īpašais jautājums: Tu esi viens no tiem cilvēkiem, kuru, kaut nedaudz iepazīstot, gribas saukt par “spridzekli” – mirdzošām acīm, vienmēr entuziasma un ideju pilna. Kādu Tu saskati nākotnes bibliotēku, kam tur, Tavuprāt, vajadzētu būt un notikt ?

Nākotnes bibliotēka spēs pielāgoties, būs pirmā, kas ieviesīs jaunas tehnoloģijas un mācīs sabiedrību ar tām rīkoties. Nākotnes bibliotēka reaģēs uz kopienas vajadzībām, saglabājot savu būtisko lomu izglītības, kultūras un informācijas pieejamības veicināšanā.

Brīvais mikrofons (iespēja pateikt jebko – pievērst uzmanību kādai aktualitātei, pateikt kādam paldies, novēlējums u. c.)

Novēlējums kolēģiem: “Neļaujiet skeptiķiem noteikt jūsu iespēju robežas. Nešaustiet sevi par neveiksmēm, panāciet pārmaiņas un iedrošiniet!”

Nozares speciālists, par kuru mums vajadzētu uzzināt vairāk (nākamais intervijas dalībnieks)

Dace Rempe, Ikšķiles pilsētas bibliotēkas vadītāja.

Īpašais jautājums šim izvēlētajam dalībniekam

Daci iepazinu kopīgā sarunā raidierakstā “Piedzīvot lappuses”, kopš tā laika mūsu ceļi ik pa laikam krustojas. Zinot Daces darba pieredzi pirms bibliotēkas, ir saprotams Daces plašais skatījums uz pakalpojumiem un informācijas apriti. Mans jautājums: “Tu par bibliotēkas vadītāju strādā jau sešus gadus. Visticamāk, ka visi lielie pārbaudījumi un izaicinājumi ar kolektīva vadīšanu jau ir aiz muguras, bet, pieņemu, ka joprojām ir kādi izaicinājumi. Gribētos zināt, kuri izaicinājumi ar kolektīva vadīšanu Tev ir bijuši tie, kas Tev kā vadītājai ļāva augt?”

Uz tikšanos nākamajā “Iepazīstam savējos” intervijā!