Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Lita Vēkause
Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Bunkas pagasta Krotes bibliotēkas vadītāja un bibliotekāre Lita Vēkause.
Mans ceļš un pieredze bibliotēku nozarē (iespējams norādīt iegūto izglītību, profesionālo pieredzi dažādos amatos / organizācijās / projektos).
Esmu beigusi Krotes pamatskolu, un, savulaik skolu beidzot, klases audzinātāja ierakstīja – ieteicams strādāt par bibliotekāri. Neatceros gan, ka man pašai tobrīd būtu tieši tāda doma bijusi, bet šis ieraksts izrādījās kā pareģojums. Vēl tagad glabāju šo raksturojuma lapu. Jā, grāmatas mani vienmēr saistījušas. Atceros, ka bērnībā mūsmājās bija liels plaukts ar grāmatām, un es visām zināju nosaukumus un kur tās plauktā atrodas, tāpēc viena no mīļākajām nodarbēm bija atprasīt pārējiem ģimenē un atnākušajām draudzenēm, kurā tieši vietā šī grāmata, kuru nosaucu, atrodas. Nedomāju, ka citiem tas tik ļoti patika kā man. Pēc vairākiem gadiem tiešām sāku strādāt Krotes bibliotēkā. Pēc izglītības esmu vēstures un sociālo zinību skolotāja. Bibliotēkā strādāju no 2007. gada 1. decembra.
Esmu lepna, ka tiku uzaicināta uzstāties Latvijas pagastu bibliotekāru 6. kongresā “Pagasta bibliotēka – vieta kopienas attīstībai’’ ar prezentāciju “Pagasta bibliotēkas loma vietējās kopienas saliedēšanā un attīstībā’’
Kopš 2014. gada Krotes bibliotēka darbojas UNESCO Stāstu bibliotēku tīklā. Citu gadu vairāk, citu mazāk sanāk aktīvāk darboties, bet stāsti tiek uzklausīti un pierakstīti.
Vislielāko prieku un gandarījumu man savā darbā sagādā
Tie brīži, kad varu iepriecināt citus. Viņu mirdzums acīs man ir vislielākais gandarījums. Prieks, ja izdevies ieteikt labu grāmatu, atrisināt kāda apmeklētāja problēmu, kas saistīta ar e-pakalpojumu, utt.
Bibliotekārajā darba man visvairāk patīk radošums. Tā droši vien ir pagastu bibliotēkas priekšrocības, ka laikā, kad nav apmeklētāju, es varu saplānot, kuru darbu tobrīd darīšu – rakstīšu plānus un atskaites, veikšu novadpētniecības darbu, kārtošu izstādi vai darīšu citu darbu.
Krotes bibliotēkai viens no pamatdarbības virzieniem ir novadpētniecība. Par novadpētniecību varu runāt daudz un ilgi. Pateicoties novada izpētei, esmu uzstājusies un dalījusies pieredzē Rīgā, Preiļos, Kuldīgā, Liepājā, Skodā (Lietuvā) u.c. Savulaik pēc mana izmēra tika atjaunots Krotes tautastērps, un ar lepnumu esmu to prezentējusi daudzviet.
Atskatoties uz darbu šajā amatā, ir jāsecina, kas tik viss nav bijis jādara (bet esmu to darījusi ar prieku) – bijusi sakopto sētu vērtēšanas komisijā (jo bibliotēka ieguva sakoptākās iestādes titulu pagastā), vairākus gadus organizējusi ekskursijas vietējiem iedzīvotājiem, ar bērniem gājusi pārgājienos, ar pieaugušajiem dažādās ekspedīcijās pa apkārtni, ar Krotes tautastērpu piedalījusies Dziesmu svētku tautastērpu skatē un gājienā utt.
Tautastērpu arī, protams, velku, kad uzstājos kopā ar folkloras kopu “Traistēni’’, kurā darbojos.
Tikko 15. jūnijā kā gide piedalījos pārgājienā “Izpēdo Dienvidkurzemes novadu’’ – organizēju un vadīju.
Visbiežāk tieši pati dzīve piespēlē iespējas.
Mans lielākais izaicinājums profesionālajā darbībā
Kad sāku strādāt, lielākais izaicinājums bija organizēt un vadīt pasākumus, publiski uzstāties. Tīri cilvēciski joprojām pirms pasākumiem ir satraukums, bet noder arī pieredze.
Kā jau jebkurā darbā ik pa laikam izaicinājumi seko cits citam. Šobrīd lielākais izaicinājums – no 1. jūlija mainīsies mans amata nosaukums un pienākumi. Amats sauksies – Galvenais bibliotekārs–klientu apkalpošanas speciālists. Būs jāapgūst vairākas amatam nepieciešamās prasmes.
Zināšanas / prasmes / rakstura īpašības, kuras visvairāk noderējušas profesionālajā darbībā
Par mani mēdz teikt, ka esmu liela diplomāte. Jā, mana atziņa ir no Kārļa Skalbes pasakas “Kaķīša dzirnavas’’: “Kāpēc vairot sāpes, labāk lai vairojas prieks.’’ Ik dienas darbā nākas satikt dažādus cilvēkus, un vienmēr cenšos sadarboties, palīdzēt, atrast kopīgu valodu ar otru. Savukārt neatlaidība, mērķtiecība un spītība ir tās rakstura iezīmes, kuras dzen uz priekšu.
Nepieciešama arī prasme uzklausīt otru cilvēku, īpaši, ja tas ir seniors, kurš dzīvo viens pats. Lai arī tobrīd gaida svarīgs darbs, ir jāatrod laiks apmeklētājam, un svarīgo darbu izdarīs pēc tam.
Bibliotēka, kuras darbs mani iedvesmo (Latvijas / ārvalstu) / nozares cilvēks, kurš atstājis uz mani paliekošu iespaidu
Apkārt ir daudz kolēģu, kuri strādā ar degsmi. Vienu tādu izcelt grūti.
Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās / kādā konkrētā bibliotēkā
Esmu jau to vairākkārt uzsvērusi, ka, manuprāt, pagastu bibliotēkas ir tā vieta (it sevišķi, ja pagastā vai pilsētā nav muzeja), kur būtu jāapkopo un jāglabā vietējais nemateriālais kultūras mantojums. Krotes bibliotēkā ir plašs novadpētnieciskais krājums un atsevišķa telpa šim krājumam, bet es saprotu, ka visur, protams, nav vietas, kur izvietot priekšmetus.Taču senās fotogrāfijas, dokumenti, pierakstītās atmiņas utt. ir ļoti svarīgas vietējai kopienai. Ar katru gadu redzu aizvien vairāk apmeklētāju, kuri interesējas par saviem senčiem, senču mājām, dzimtas vēsturi. Bibliotēkā ir ierakstītas un pierakstītas cilvēku atmiņas, arī to cilvēku, kuru šobrīd vairs nav. Viņu pēcteči nāk un interesējas par tām. Es gribu teikt, ka tādā veidā bibliotēka ir kā nenovērtējama dārgumu lāde. Un šos dārgumus varam papildināt mēs – bibliotekāri – ar savu darbu.
Grāmata, kuru iesaku izlasīt / profesionālās informācijas resurss, kurš varētu noderēt citiem
Man patīk grāmatas, kurās atspoguļoti patiesi notikumi. Viena no tādām ir Taras Vestoveres “Izglītotā”. No tās var mācīties, ka dzīvē daudz ko var paveikt, ja uzdrīkstās. Un uzdrīkstēšanās ir ļoti nepieciešama arī darbā.
Manas dzīves īpašie mirkļi
Tie mirkļi, kuros esmu kopā ar ģimeni, kad esam kur kopā izbraukuši. Piederu pie tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka nav jākrāj manta, bet gan emocijas.
Trīs lietas, kas man sagādā prieku (uzlādē, iedvesmo)
Ja ar maniem tuvākajiem cilvēkiem viss ir kārtībā, tad ceļošana un tikšanās ar pozitīviem cilvēkiem.
Solvitas Terbetas īpašais jautājums: Es strādāju kolektīvā, kas ir mana komanda. Kopīgi plānojam, lemjam, organizējam un darām. Lita, zinu, ka Tu esi viena savā bibliotēkā. Kur Tu ņem enerģiju visu paveikt? Kas ir Tavi spēka pīlāri?
Jā, dažreiz man ļoti pietrūkst vēl kāds, ar kuru apspriesties vai lemt ar darbu saistītas lietas. Bet tam ir gan savi plusi, gan mīnusi. Kā smejos – lēmumi tiek pieņemti vienprātīgi. Man patīk tas, ko es daru, un tas mani arī uzlādē. Esmu lepna, ka 2018. gadā man tika piešķirts tituls “Goda cilvēks Bunkas pagastā’’, tas, ka novērtē manu darbu, dod stimulu izdarīt vēl vairāk un labāk.
Brīvais mikrofons (iespēja pateikt jebko – pievērst uzmanību kādai aktualitātei, pateikt kādam paldies, novēlējums u.c.)
Gribu visiem novēlēt ik rītu sākt ar pozitīvu skatu uz dzīvi. Ticēt, ka labo cilvēku pasaulē ir vairākumā. Es ticu, ka mūsu katra ceļš šai saulē ir iepriekš nolikts.
Nozares speciālists, par kuru mums vajadzētu uzzināt vairāk (nākamais intervijas dalībnieks)
Vienmēr ar interesi sekoju līdzi Kuldīgas Galvenās bibliotēkas vadītājas Dainas Girvaites aktivitātēm. Iepazinu Dainu kāda projekta ietvaros vēl tad, kad viņa strādāja Pelču bibliotēkā.
Īpašais jautājums šim izvēlētajam dalībniekam
Daina, kā Tu visam atrodi laiku? Pēc sociālajiem tīkliem redzu, ka Tu daudz strādā, daudz ceļo, daudz lasi grāmatas.
Uz tikšanos nākamajā “Iepazīstam savējos” intervijā!