Īss profesionālās dzīves apraksts (iespējams norādīt iegūto izglītību, profesionālo pieredzi dažādos amatos / organizācijās / projektos)

Augstākā izglītība un pirmās darba gaitas ir saistītas ar latviešu filoloģiju. Pēc toreizējās Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes absolvēšanas 1988. gadā trīs gadus biju Latvijas Zinātņu akadēmijas izdevniecības “Zinātne” redaktore. Darbs izdevniecībā nostiprināja zināšanas teksta rediģēšanā un grāmatu izdošanā, kuras vēlāk noderēja, gan vadot un recenzējot studentu darbus bakalaura, maģistra un doktora studiju līmenī, gan dažādos dzīves posmos iesaistoties digitālajā izdevējdarbībā.

1991. gads bija karjeras pavērsiena punkts, kad uzsāku darbu LZA Fundamentālajā bibliotēkā (tagad – Latvijas Akadēmiskā bibliotēka). Kopš minētā gada visi turpmākie darba pienākumi ir bijuši saistīti ar bibliotēku nozari. 2005. gadā tika aizstāvēts promocijas darbs bibliotēkzinātnes apakšnozarē un iegūts Filoloģijas doktora grāds. Tas bija rosinājums uzsākt darba gaitas Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļā. Kopā ar tādiem lieliskiem bibliotēku jomas speciālistiem kā Baiba Sporāne, Baiba Holma, Daina Pakalna, Viesturs Zanders un citiem mēs palīdzējām iegūt zināšanas jaunajiem informācijas pārvaldības speciālistiem. Vairāk nekā 10 gadus LU SZF es lasīju lekcijas un vadīju studiju darbus, veicu zinātnisko pētniecību (biju Latvijas Zinātnes padomes eksperte, piedalījos Valsts pētījumu programmās, biju pētniece LU SZF Sociālo un politisko pētījumu institūtā u.c.), iesaistījos studiju programmas vadīšanā un starptautiskajā sadarbībā (biju Ziemeļvalstu doktorantūras skolas valdē u.c.), – pildīju daudzveidīgos augstskolas mācībspēka pienākumus.

2015. gads bija nozīmīgu pārmaiņu laiks, kad pēc 30 gadu prombūtnes atgriezos savā dzimtajā pilsētā Liepājā, ar ko saikne nekad nepārtrūka, arī dzīvojot Rīgā. Šobrīd atkal esmu augstskolā – Liepājas Universitātē, kur vadu bibliotēku, kā arī Eiropas Sociālā fonda projektu (SAM 8.2.2.) par akadēmiskā personāla profesionālo pilnveidi stratēģiskās specializācijas jomās (logopēdija, pirmsskolas izglītība un sākumizglītība). Man ir iespēja šajā darbā ielikt visas savas zināšanas un pieredzi.

Visvairāk man savā darbā patīk

Visvairāk man savā darbā patīk strādāt kopā ar aizrautīgiem cilvēkiem, kuriem rūp kvalitatīvs darba rezultāts. Gan ar gados vecākiem kolēģiem, kuriem bibliotēka ir darba vieta jau sen un kuri labi pārzina tās vēsturi, tomēr vēlas aizvien apgūt ko jaunu. Gan arī ar jaunajiem kolēģiem, kuri īpaši labi saprotas ar studentiem – bibliotēkas pamata mērķauditoriju. Ļoti laba sajūta ir tad, kad esam atrisinājuši kāda mācībspēka vai studenta problēmu, kad redzam viņu aizejam apmierinātu.

Līdz šim lielākais izaicinājums profesionālajā darbībā

Lielākais izaicinājums līdz šim ir bijis strādāt par mācībspēku LU SZF Informācijas un bibliotēku studiju nodaļā. Šāds darbs prasa vienmēr būt formā, apgūt jaunas zināšanas, uzturēt labas komunikācijas un angļu valodas prasmes (piemēram, veidojot starptautiskus kontaktus – gan lekciju lasīšana ārvalstu augstskolās ERASMUS+ programmā un dalība starptautiskās konferencēs, gan Ziemeļvalstu doktorantūras skolas semināru organizēšana). Šādā darbā katru dienu ir jauni, iepriekš neparedzami uzdevumi, kurus jārisina. Un liels gandarījums par paveikto ir tad, kad redzi savus bijušos studentus kā lieliskus kolēģus strādājam Latvijas bibliotēkās.

Zināšanas / prasmes / rakstura īpašības, kuras visvairāk noderējušas manā darbā

Ir vairākas nozīmīgas prasmes, kuras noderējušas un noder joprojām gan bibliotēkas darbinieka, gan mācībspēka darbā. Vispirms tā ir prasme ātri reaģēt nestandarta situācijās un rast risinājumu nestandarta problēmām. Cilvēki, kuru darba ikdiena ir saistīta ar bibliotēkām, zina, cik dinamiska tā mēdz būt. Tikpat nozīmīga ir prasme strādāt komandā. Sekmīgs bibliotēkas, tāpat kā augstskolas darbs ir atkarīgs no daudzu kolēģu kopīgi paveiktā. Rakstura iezīme, kura ir īpaši būtiska, strādājot bibliotēkā vai augstskolā, ir vēlme pilnveidoties un nepārtraukti apgūt ko jaunu. Šāda iezīme būtu kā obligāta jāmin jebkura bibliotēku jomas darbinieka amata aprakstā.

Bibliotēka, kuras darbs mani iedvesmo (Latvijas / ārvalstu) / nozares cilvēks, kurš atstājis uz mani paliekošu iespaidu

Uz manu darbību bibliotēku jomā paliekošu iespaidu ir atstājusi Britu bibliotēka (Londona, Lielbritānija). 2001. gadā jauno zinātnieku apmaiņas programmā starp Britu akadēmiju un Latvijas Zinātņu akadēmiju es divus mēnešus kā darbiniece strādāju Britu bibliotēkas Austrumeiropas kolekciju departamentā. Britu bibliotēkas darba organizācija, man uzdotie darba pienākumi, komunikācija ar dažādu tautību kolēģiem departamentā radīja neaizmirstamu priekšstatu par iekšējo dzīvi vienā no pasaules lielākajām bibliotēkām un pilnveidoja mani profesionāli. Tas bija pirmais nopietnais pārbaudījums manai jaunapgūtajai angļu valodai (skolā un augstskolā mācījos vācu valodu). Angļu valodas prasmes stabilizēja arī brīvā laika organizēšana nedēļas nogalēs un sadzīve. Veidojās neaizmirstama pieredze, turklāt iegūtie profesionālie kontakti ar bibliotēku jomas speciālistiem Lielbritānijā (gan Londonā, gan ārpus tās) ļoti palīdzēja vēlāk – promocijas darba izstrādes gaitā.

Domājot par nozares cilvēku, kurš ir bijis nozīmīgs manas profesionālās karjeras veidošanā, ir jāmin Šveices Federālā Tehnoloģiju institūta Cīrihē (ETH Zürich) bibliotēkas direktors Volframs Neibauers (Wolfram Neubauer). 2007. gadā es varēju izmantot iespēju mēnesi strādāt šajā bibliotēkā, piedalīties dažādu lēmumu pieņemšanā (piemēram, par DOI Nacionālās aģentūras izveidi u.tml.), iesaistīties konsolidēta zināšanu portāla veidošanas projektā u. c. Direktors bija lielisks pozitīvs piemērs tam, kā organizēt darbu un saliedēt kolektīvu prestižās Šveices augstskolas bibliotēkā.

Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās / kādā konkrētā bibliotēkā

Veicot darba pienākumus (gan Latvijas Universitātē, gan tagad – Liepājas Universitātē), esmu arvien aktīvi izmantojusi ERASMUS+ programmas iespējas. Tādējādi esmu varējusi pabūt daudzās Ziemeļvalstu un Rietumeiropas bibliotēkās. Domāju, ka Latvijas jaunuzcelto un rekonstruēto bibliotēku infrastruktūra un pakalpojumi atbilst labai starptautiskai praksei. Pakalpojums, kuru varētu izmantot dažādas (gan zinātniskās un speciālās, gan publikās) Latvijas bibliotēkas, būtu vienota, valsts finansēta platforma digitālo lokālo kultūras kolekciju publicēšanai un uzturēšanai.

Grāmata, kuru iesaku izlasīt citiem

Es laiku pa laikam atgriežos pie Anšlava Eglīša grāmatām un viņa latviešu trimdas dzīves tēlojuma, tādēļ, piemēram, grāmatu „Omartija kundze” iesaku izlasīt arī citiem. Manā personīgajā bibliotēkā ir šīs grāmatas 1958. gada trimdas izdevniecības „Grāmatu draugs” izdevums, kurš ir atceļojis no Vācijas un ir piederējis mana vecātēva māsām – mūsu ģimenes trimdiniecēm. Tas, protams, padara šo grāmatu man īpašu. Taču latviešu dzīve svešumā ir ne tikai Latvijas vēstures jautājums, tā skar daudzas latviešu ģimenes arī šodien.

Manas dzīves svarīgākās vērtības

Manas dzīves svarīgākā vērtība ir cilvēki: gan tuvie – mana ģimene, gan dažādos dzīves posmos satiktie – draugi un domubiedri. Godīgums un savstarpējā cieņa, ko esmu piedzīvojusi, ir mani bagātinājusi un veidojusi.

Iepriekšējās intervijas dalībnieces Silvas Vucenas jautājums:
Kādas ir Liepājas Universitātes bibliotēkas vērtīgākās atziņas izdzīvojot COVID laiku?

Viena no vērtīgākajām atziņām, kura ir apstiprinājusies, izdzīvojot COVID laiku, ir par to, cik svarīgi bibliotēkai ir tās apmeklētāji un komunikācija ar viņiem klātienē. Līdzīgi kā citas bibliotēkas, arī Liepājas Universitātes bibliotēka, protams, COVID pandēmijas laikā nodrošināja daudzveidīgus attālinātus pakalpojumus (to skaitā, piemēram, digitalizāciju pēc pieprasījuma; konsultācijas, izmantojot dažādas tehnoloģijas un rīkus u.c.). Taču redzēt studentus un mācībspēkus nākam uz bibliotēku (2019. gadā kopumā bija vidēji 150 apmeklējumu dienā) un sarunāties ar viņiem klātienē ir pavisam cita sajūta.

Nozares speciālists, par kuru mums vajadzētu uzzināt vairāk (nākamais intervijas dalībnieks)

Nozares speciālists, par kuru, manuprāt, vajadzētu uzzināt vairāk, ir Mārīte Saviča, Latvijas Universitātes bibliotēkas direktore. Es Mārīti pazīstu sen, – kopš laika, kad strādāju LZA Fundamentālajā bibliotēkā, un mēs kopā aktīvi darbojāmies Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācijā (LATABA). Tagad viņas vadībā LU bibliotēka ir varējusi sekmīgi apdzīvot jaunās studiju ēkas LU Torņakalna akadēmiskajā centrā.

Mans īpašais jautājums nākamajam intervijas dalībniekam

Kā LU bibliotēka ir iejutusies jaunajās telpās LU Torņakalna akadēmiskajā centrā?