Mans ceļš un pieredze bibliotēku nozarē (iespējams norādīt iegūto izglītību, profesionālo pieredzi dažādos amatos / organizācijās / projektos).

Bērnībā biju iegrimusi grāmatu pasaulē un ļoti daudz lasīju. Toreiz bibliotēka man šķita maģiska vieta, tāda kā pasaku ala, kas pilna ar dārgumiem. Atlika vien kaut ko vēlēties, un feja bibliotekāres izskatā materializēja manas vēlmes, pasniedzot man tieši to grāmatu, ko iedomājos. Es arī gribēju piederēt šai brīnumainajai bibliotēku pasaulei, tāpēc pēc vidusskolas beigšanas gāju stāties “bibliotekāros”. Savas darba gaitas uzsāku 1992. gadā Jūrmalas Dubultu bērnu bibliotēkā uzreiz pēc Kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma absolvēšanas. Darbā mani ievadīja brīnišķīgā kolēģe Inguna Radziņa, kas man sirdī joprojām ir radošuma un sirsnīguma paraugs. Vēlāk sekoja desmit darba gadi Rīgas Bibliotēku apvienības 5. filiālbibliotēkā (tagad Grīziņkalna bibliotēka). Tie bija grūtie, bet skaistie deviņdesmitie, lielo pārmaiņu gadi. Varu tikai pateikties toreizējai bibliotēkas vadītājai Olgai Sincovai un visam kolektīvam, kas jau toreiz noteica visai augstu profesionālo zināšanu un prasmju latiņu, ko ne vienmēr bija viegli sasniegt, bet kas lieti noderēja manās turpmākajās darba gaitās.

Sākot ar 2004. gadu, uzsāku darbu akadēmisko bibliotēku laukā, kur rosos joprojām. Īpaši profesionāli piepildīti un izaicinājumiem pilni bija desmit darba gadi Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) bibliotēkā. Ja pirms tam pārsvarā nodarbojos ar lietotāju apkalpošanu, RSU man radās daudz citu darba pienākumu un profesionālo izaicinājumu. Šajā laikā apguvu angļu valodu, piedalījos profesionālās pieredzes konferencēs, vadīju pasākumus, sadarbojos ar medijiem, vadīju nodarbības studentiem, kopā ar kolēģiem piedalījos starptautisko projektu izstrādē. Augstās prasības, kādas RSU izvirza saviem darbiniekiem, palīdzēja man apzināties personīgās un profesionālas ambīcijas, motivēja augt un attīstīties visās dzīves jomās. Paralēli darbam un ģimenes dzīvei sešus gadus cītīgi mācījos. No sākuma ieguvu bakalaura, tad sociālo zinātņu maģistra grādu bibliotēkzinātnē un informācijā. Mācībās iegūtās zināšanas un darbā uzkrātā pieredze lieti noderēja, kad 2018. gadā kļuvu par Transporta un sakaru institūta (TSI) bibliotēkas vadītāju.

Tā kā mani vienmēr ir aizrāvusi informācijas meklēšana un izmantošana, šim tematam pievērsos pastiprināti. Pakāpeniski esmu uzkrājusi pietiekami plašas teorētiskās un praktiskās zināšanas šajā laukā. Nu jau vairākus gadus ar to, ko zinu un protu, dalos gan ar kolēģiem, gan citiem interesentiem. Kā vieslektore vadu nodarbības TSI rīkotajās profesionālas ievirzes mācību stundās dažādās Latvijas vidusskolās, pasniedzu kursu “Ievads informācijpratībā” Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras koledžā topošajiem informācijas speciālistiem, vadu vairākus kursus sadarbībā ar Latvijas Nacionālās Bibliotēkas Kompetenču attīstības centru.

Vislielāko prieku un gandarījumu man savā darbā sagādā

Lielu gandarījumu man sagādā grūtu uzdevumu atrisināšana. Mani iedvesmo iespēja piedzīvot brīdi, kad no detaļām, no tā, kas “virmo gaisā”, piedzimst kaut kas reāls un dzīvotspējīgs. Tāds, piemēram, bija mans pirmais uzdevums TSI – izveidot bibliotēkā elektronisko grāmatu kolekciju. Tobrīd Latvijas bibliotēkām nebija pieredzes komplektēt un integrēt krājumā zinātniskās e-grāmatas no dažādiem izplatītājiem. Bija daudz nezināmo – sākot ar to, kādi izplatītāji un ar kādiem noteikumiem piedāvā bibliotēkām iepirkt grāmatas, kur tās glabāsies, kādā veidā būs pieejamas lietotājiem utt. Bija jāizlemj, kāda Bibliotēkas informācijas sistēma būtu vispiemērotākā darbam ar elektroniskajām grāmatām, un citi līdzīgi jautājumi, kurus kopā ar TSI IT nodaļas kolēģiem nācās izzināt un ieviest dzīve. Šobrīd TSI bibliotēka var lepoties ar to, ka tās krājumā ir viena no lielākajām elektronisko grāmatu kolekcijām Latvijā – gandrīz 2800 nosaukumu. Šobrīd ik gadu bibliotēkas krājums tiek papildināts pārsvarā tieši ar e-grāmatām.

Mans lielākais izaicinājums profesionālajā darbībā

Man lielākais izaicinājums vienmēr ir bijusi rutīna. Atzīšos, man ir visai grūti motivēt sevi ikdienas darbiem, kas atkārtojas un kuros nerodu ko jaunu un izaicinošu. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc brīdī, kad lasīsiet šīs rindas, savu darbu TSI bibliotēkas vadītājas amatā jau būšu pabeigusi un lūkošos pēc jauniem apvāršņiem.

Zināšanas / prasmes / rakstura īpašības, kuras visvairāk noderējušas profesionālajā darbībā

Domāju, ka par profesionālajām zināšanām un prasmēm, kuras esmu ieguvusi, varu vispirms pateikties savam dabas un vecāku dāvātajam raksturam. Zinātkāre, spēja ātri uztvert jaunu informāciju un radoši to pielietot, spēja pārvarēt bailes un nedrošības sajūtu, to visu izmantoju, lai aizvien kaut ko mācītos un attīstītos.

Bibliotēka, kuras darbs mani iedvesmo (Latvijas / ārvalstu) / nozares cilvēks, kurš atstājis uz mani paliekošu iespaidu

Patiesībā man prātā nāk ļoti daudz apbrīnojamu kolēģu, kas mani tādā vai citādā veidā iedvesmo un raisa apbrīnu un cieņu. Tomēr šoreiz izmantošu iespēju izcelt un personīgi pateikties ilggadējai Rīgas Tehniskās bibliotēkas vadītajai Aijai Janbickai-Vībai. Cauri gadiem Aija kopa ar savu kolektīvu izveidoja izcilu akadēmisko bibliotēku, kas sniedz lietotājiem daudzus kvalitatīvus un mūsdienīgus pakalpojumus. Janbickas-Vības kundze akadēmisko bibliotēku aprindās ir pazīstama kā cilvēks, pie kura vienmēr var vērsties, lai saņemtu profesionālu padomu un atbalstu tad, kad tas nepieciešams. Arī man, gan darbojoties Latvijas Akadēmisko bibliotēku valdē, gan uzsākot darbu kā bibliotēkas vadītajai, bija daudz jautājumu un lūgumu, ar kuriem vērsos tieši pie Aijas. Un vienmēr esmu saņēmusī ne tikai padomu, bet arī Aijas sirds siltumu, kas ļāva sasparoties, motivēja darboties un radīja pleca sajūtu.

Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās / kādā konkrētā bibliotēkā

Mēs dzīvojam informācijas laikmetā. Informācijas šobrīd ir tik daudz, un tās kvalitāte ir tik atšķirīga, ka ar to ir kļuvis ļoti grūti “tikt galā” bez speciālam zināšanām un iemaņām. Tomēr ievēroju, ka lielai daļai sabiedrības informācijas pieejamība rada maldīgu iespaidu, ka katrs “visu zina ” un informāciju kontrolē. Kaut patiesībā bieži vien ir otrādi: tieši informācija ir tā, kas ietekmē un kontrolē cilvēkus. Nekvalitatīva, neprofesionāla vai pat maldīga informācija nes vairāk ļaunuma, nekā labuma. Uzskatu, ka bibliotēkām kā informācijas pārvaldības institūcijām te ir daudz izaicinājumu un darāmā. Panākt, lai sabiedrība apzinātos esošo problēmu, izglītotos un uzskatītu bibliotēkas par informācijpratības citadelēm, tas ir tas, ko vēlos.

Grāmata, kuru iesaku izlasīt / profesionālās informācijas resurss, kurš varētu noderēt citiem

Visas zināšanas, kas man ir, izmantoju savā darbā, skatot tās kopsakarībā. Pēdējos gados esmu aizrāvusies ar zinātnisko pieeju dzīvei un sekoju zinātnes atklājumiem un atziņām, kā šos atklājums piemērot dzīvei. Savu spēju robežās cenšos saprast, kā ir veidota pasaule, īpaši mani aizrauj atklājumi antropoloģijas, ģenētikas, psiholoģijas, bioloģijas un citās saistītās jomās. Informācijas saņemšanai izvēlos video vai audio formātus. Piemēram, tīmekļvietnē YouTube var atrast daudz kvalitatīvas un profesionāli veidotas informācijas un zinātniekus, kas pasniedz informāciju interesantā un saprotamā veidā. Pateicoties tam, gūstu izpratni arī par jautājumiem, ar kuriem saskaros profesionāli – kas ir kognitīvās kļūdas, kā un kāpēc katrs dzīvo savā individuālajā pasaules ainā, kāpēc ir grūti kādu pārliecināt par to, ka “viņš domā nepareizi”, kāpēc tikai autoritātes viedoklis var kaut ko ietekmēt, un citas atziņas, kas ir būtiskas, piemēram, informācijpratības kontekstā. Viens no manis iecienītākajiem kanāliem ir Vācijā dzīvojošās krievu izcelsmes zinātniskās žurnālistes Irinas Jakutenko veidotais kanāls @irina_yakutenko.

Manas dzīves īpašie mirkļi

Cenšos pieturēties pie it kā banāla, bet tomēr praksē ļoti grūti realizējama uzdevuma – apzināties katru savas dzīves mirkli kā īpašu un neatkārtojamu. Būt šeit un tagad. Būt pateicīgai par iespēju dzīvot, kustēties, just, veidot attiecības. Arī tad, kad ir grūti un nepatīkami. Jo kas ir dzīve? Pārfrazējot dziesmas vārdus “dzīve ir tika īss mirklis starp pagātni un nākotni”. Atgādinu sev, ka man šis mirklis ir jābauda, kamēr tas nav pagaisis.

Trīs lietas, kas man sagādā prieku (uzlādē, iedvesmo)

Iešana dabā, uzdevumi prāta vingrināšanai (piemēram, salikt puzli no 1500 gabaliņiem), labas un atbalstošas attiecības ar tuvajiem.

Natalijas Gratkowskas īpašais jautājums: Vai, jūsuprāt, pastāv atšķirības starp publiskajām un privātajām bibliotēkām. Kādas?

Neesmu eksperts šajā jautājumā. Turklāt Latvijā privātās bibliotēkas praktiski nav sastopamas. Tomēr domāju, ka atšķirības pastāv, tās nosaka bibliotēku pārvaldības forma. Proti, kas ir bibliotēkas dibinātājs un finansētājs – tas arī nosaka bibliotēkas mērķi un uzdevumus. Ja publisko bibliotēku dibinātāji pārsvarā ir pašvaldības ,un tās tiek uzturētas no nodokļu maksātāju naudas, tad šādas bibliotēkas kalpo visas sabiedrības un kopienas interesēm. Privātas bibliotēkas dibina un finansē privātpersonas vai organizācijas savās interesēs, tādējādi nosakot saviem mērķiem atbilstošu bibliotēkas formu, saturu, atvērtības pakāpi u.c.

Brīvais mikrofons (iespēja pateikt jebko – pievērst uzmanību kādai aktualitātei, pateikt kādam paldies, novēlējums u.c.)

Vēlos pateikties RSU bibliotēkas vadītajai Inārai Aplokai par iedrošinājumu un atbalstu mācībās, lai arī bija brīži, kad tās atņēma laiku maniem tiešajiem darba pienākumiem.

Nozares speciālists, par kuru mums vajadzētu uzzināt vairāk (nākamais intervijas dalībnieks)

Tā ir Jūrmalas Centrālās bibliotēkas Bērnu un jauniešu nodaļas vadītāja Inguna Radziņa, kas ir ne tikai bibliotekāre, bet arī māksliniece un aktrise, kura darina un atdzīvina lelles.

Īpašais jautājums šim izvēlētajam dalībniekam

Vai un kā ir mainījusies bērnu interese par bibliotēku un tās piedāvājumu salīdzinot ar “pirmstehnoloģiju” laikmetu?

Uz tikšanos nākamajā “Iepazīstam savējos” intervijā!