Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Elita Zirne 

Mans ceļš un pieredze bibliotēku nozarē (iespējams norādīt iegūto izglītību, profesionālo pieredzi dažādos amatos / organizācijās / projektos).

Mans ceļš bibliotēku nozarē aizsākās pagājušā gadsimta 80. gados (liekas – tik sen!!!), kad sāku mācīties Ludzas vidusskolas padziļinātās krievu valodas, literatūras un bibliotēku zinību klasē. Nedēļā reizi mūsu klases skolēni gāja uz Ludzas bibliotēku, lai “ienirtu” grāmatu, katalogu, kartotēku pasaulē. Īpašā gaisotne un atsaucīgie bibliotēkas darbinieki, kuri uzticoties ļāva darboties, bija tā pasaule, kura vilināja un sauca, un šķita, ka nav ideālākas vietas, lai izpaustos. Tas arī nostrādāja kā motivators tālākajai profesijas izvēlei. Savus 35 bibliotekāros darba gadus es varu sadalīt posmos, katrā no tiem notika mana iekšējā cilvēka augšana, slīpēšana, pulēšana, izturības un noturības “kalšana”, droši vien – arī iekšējo baiļu pārvarēšana, atbildības uzņemšanās utt.

Mans darba pirmais posms aizritēja, mācoties neklātienē un paralēli strādājot mazajā Blontu pagasta bibliotēkā, kur darba grāmatiņā bija lepns ieraksts – bibliotēkas vadītāja. Tas bija burvīgais jaunības laiks, kad likās – visu varu. Un varēju jau arī, jo kūsājošā, tajā laikā slavenā Kirova kolhoza dzīve bija neapturama. Kolhoza priekšsēdētājs Leonards Stašs pats bija enerģisks un izdomas bagāts priekšnieks, kas lika tādiem būt arī visiem apkārtējiem – darbīgiem, kustīgiem un “negulēt uz lauriem”. Kolhozā darbojās pašdarbības kolektīvi, bija aktīva kultūras dzīve, kuru priekšnieks labprāt atbalstīja. Mani kā jaunu darbinieci uzreiz iesaistīja pasākumu vadīšanā un scenāriju veidošanā, uzticēja bērnu dramatiskā kolektīva vadīšanu un lugu režisēšanu. Bet tam visam pāri bija mana mazā, mīļā pasaule – BIBLIOTĒKA. Tur es jutos kā karaliene, smieklīgi, bet man likās, ka caur to es redzu visu pasauli. Liels atbalsts bija Ludzas bibliotēkas direktore Lilita Kornele un metodiķe Valentīna Maļinovska, kuras kūrēja un turēja rūpi par meitēnu ar lielo dūšu (bet patiesībā ar zaķa bailīgo sirdi).

Otrs darba posms aizritēja Kārsavas pilsētas bibliotēkā, kur biju atbildīga par pieaugušo apkalpošanas nodaļu. Manos pienākumos ietilpa lietotāju apkalpošana, nodaļas krājums, tā izkārtojums, kartīšu katalogs, kārtoju tematisko kartotēku un, protams, pasākumu organizēšana, vadīšana. Tas bija laiks, kad bibliotēkās sāka ienākt IT, un tas bija jāapgūst diezgan ātros tempos, lai varētu kvalitatīvi palīdzēt bibliotēkas klientiem. Atceros, cik lieli un masīvi bija pirmie datori, kurus atveda un uzstādīja bibliotēkā, un kā vecākā gada gājuma cilvēki noraudzījās uz tiem, veltot neuzticības pilnus skatus.

Trešais posms, kurš turpinās vēl joprojām, ir Ludzas bibliotēkas laiks – darbu rosinošs, trakā tempā skrejošs. Atnākot uz Ludzu, strādāju Bērnu bibliotēkā. Vēlāk Ludzas bibliotēkas direktore Inta Kušnere mani uzrunāja nākt strādāt par metodiskā darba vadītāju. Es piekritu, kaut gan ļoti baidījos, bet mierināja un sildīja doma, ka blakus būs zinoša, toleranta, saprotoša, gudra direktore. Un bija ļoti labi – mēs ar Intu plecu pie pleca nostrādājām 15 gadus, tas nav maz. Šajā laikā tika realizēti vairāki Lieli projekti, kā Grundvig, Leonardo Da Vinči, pārrobežu projekti HOME, OPEN UP, NATOOR. Katru gadu bibliotēka piedalījās VKKF projektu konkursos un tos realizēja. Darbs ritēja, gatavojāmies akreditācijai, bija uzsākts darbs pie bibliotēkas rekonstrukcijas projektēšanas uzdevuma izstrādes, līdz pienāca 2022. gads, kad negaidot mūžībā devās bibliotēkas stiprais balsts Inta. Šķita ka pasaule un dzīve apstājas, jo Inta bija ne tikai kolēģe, bet arī draudzene, padomdevēja… Darbs turpinās, bibliotēka IR un brīžos, kad “visa ir par daudz”, atceros vienas ludzānietes sacīto: “Tev nav tiesību padoties…Inta to visu ir izveidojusi, tāpēc tas ir jāturpina un jāpilnveido!”

Prieku un gandarījumu man savā darbā sagādā…

…daudzas lietas. “Degošās” darbinieku acis, lietotāju atzinīgie vārdi kolektīvam, ikdienas kņada un smiekli bērnu nodaļā, spēļu istabā dzirdamās sarunas, kad mazie rīko teātra izrādes vai arī spēlē galda spēles.

Novada bibliotēku darbinieku kopā sanākšana, kad saproti, ka tā ir viena liela, spēcīga, varoša SAIME un ka šajā darba laukā neesi viens, bet domubiedru ir daudz, un visi ir gatavi mesties kopīgās lietas realizēšanā.

Lielo un mazo projektu ieviešana dzīvē, jaunu pazīšanos un draudzību nodibināšana, kas vainagojas ar jaunām idejām darbam un atpūtai.

Kolektīvie izbraukumi, ekskursijas, pieredzes apmaiņas braucieni, kopīga gatavošanās pasākumiem un kaut vai vienkārši kopā būšana rīta piecminūtēs, kad paspējam viena otru uzmundrināt, atbalstīt ar acu skatu vai vārdu.

Mans lielākais izaicinājums profesionālajā darbībā ir būt Ludzas novada bibliotēkas direktorei. Šo izaicinājumu varu veikt, tikai pateicoties savam KOLEKTĪVAM, kas mani atbalsta, un dienu no dienas mēs kopīgi ejam uz priekšu – strādājot, kopīgi svinot svētkus, kopīgi pārdzīvojot sāpīgos brīžus!

Zināšanas / prasmes / rakstura īpašības, kuras visvairāk noderējušas profesionālajā darbībā

Tolerance, cilvēkmīlestība, empātija, neatlaidība, brīžiem pat stūrgalvība un noteikti ziņkārība – vai es spēšu veikt? Mans moto ir – ja nepamēģināsi, nezināsi, vai vari!!!

Bibliotēka, kuras darbs mani iedvesmo (Latvijas / ārvalstu) / nozares cilvēks, kurš atstājis uz mani paliekošu iespaidu

Ir ļoti daudz Latvijas bibliotēku, kuras iedvesmo darbam, jauniem izaicinājumiem, piemēram, Ogres bibliotēka, tā šarmē ar savu it kā vienkāršību, bet tajā pašā laikā – moderno realitāti, Kuldīgas bibliotēka, apvītā ar senatnīgo elpu, bet tik progresīva savā domāšanā un darbībā, un tā varētu turpināt bezgalīgi, jo katras bibliotēkas sirdspukstus vada un asinsriti koriģē zinoši, gudri bibliotēku darbinieki.

Esot ārvalstīs, man patīk redzēt un salīdzināt. Esmu secinājusi, ka mūsu bibliotēkas nemaz neatpaliek, un kaut kādā ziņā ir pat labākas.

Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās / kādā konkrētā bibliotēkā

Man liels prieks un gandarījums, par Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu Literatūras centra iniciatīvu/projektu “Skaļās lasīšanas sacensības” – tas ir tik vienkārši un tik efektīvi bērniem un arī pamācoši pieaugušajiem. Mums aizvien vairāk jāmudina lasīt un arī lasīt skaļi ar izteiksmi, jo tā mēs attīstāmies!

Grāmata, kuru iesaku izlasīt / profesionālās informācijas resurss, kurš varētu noderēt citiem

Man šobrīd uz naktsgaldiņa stāv Kaspara Zlidņa “Spēka grāmata II”. Katru rītu atveru grāmatu nenoteiktā vietā un izlasu mazo vēstījumu sev ar domu – šodiena būs mana labākā diena!

Manas dzīves īpašie mirkļi ir saistīti ar ģimeni. Man ir brīnišķīgs vīrs, kurš mani atbalsta visos iesākumos un arī nobeigumos. Bērni, mazbērni, mamma, māsa, māsas dēli un visa lielā radu Saime. Vasarā, pilsētas svētkos, kad sapulcējamies uz Saimes tikšanos, mēs esam liels pulks, un tas dod spēku dzīvot.

Trīs lietas, kas man sagādā prieku (uzlādē, iedvesmo)

Kā dziesmā 🙂 “Trīs lietas man zāļu skapītī stāv” – grāmata, daba un cilvēki. Grāmata ir pirmais draugs no bērnības, kad lasīju skaļi vardēm pie dīķa, lellei gultā, un vēlāk – visos iespējamajos brīžos dzīves garumā. Daba ir tāds enerģijas avots, ka pat nevajag dienas, lai nogurušo,” pārkarsušo” prātu savestu kārtībā.

Rutas Susejas īpašais jautājums: Kādas, tavuprāt, ir bibliotēkas vadītājam nepieciešamās īpašības?

Lielisks jautājums, uz kuru mēģinu rast atbildi visu šo nepilno gadu, lasot, studējot, pētot, klausoties, lūdzot padomus daudziem bibliotēku vadītājiem. Domāju, ka vadītājam jābūt:

• līderim, kuram seko;
• godīgam pret sevi un citiem;
• gatavam uzņemties atbildību visās situācijās;
• labām komunikācijas prasmēm;
• labai/veselīgai humora izjūtai;
• jāprot atzīt savas kļūdas un, ja vajag, arī atvainoties;
• priecāties un atbalstīt darbiniekus, jārada apstākļi, lai pēc iespējas produktīvāk varētu darboties;
• spējīgam iejusties otra “ādā” jeb apveltītam ar empātiju, atsaucīgam, bet neļaut ar sevi manipulēt.

Brīvais mikrofons (iespēja pateikt jebko – pievērst uzmanību kādai aktualitātei, pateikt kādam paldies, novēlējums u.c.)

Gribas ticēt, ka Inta, ilggadējā bibliotēkas un Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Latgales nodaļas vadītāja, šobrīd no mākoņa malas visu redz, kas notiek viņas bibliotēkā. Redz, kā mēs cīnāmies par to, lai tiktu piepildīta viņas kvēlākā vēlēšanās – renovēta bibliotēka, ka bibliotēka ir dzīva, darbīga un zum kā bišu strops.

Nozares speciālists, par kuru mums vajadzētu uzzināt vairāk (nākamais intervijas dalībnieks)

Žaneta Moiseja – Krāslavas novada centrālās bibliotēkas metodiķe un Latvijas Bibliotekāru biedrības Latgales nodaļas vadītāja. Jautāsiet, kāpēc Žaneta? Tāpēc, ka viņa ir tā, kura pēc Intas Kušneres aiziešanas pārņēma LBB Latgales nodaļas vadības grožus, tāpēc, ka Žaneta ir daudzpusīga, zinoša un interesanta personība. Domāju, ka mums visiem Žaneta jāiepazīst labāk.

Īpašais jautājums Žanetai Moisejai

Kādu vēstījumu tu atstātu nākotnes cilvēkiem?

Uz tikšanos nākamajā “Iepazīstam savējos” intervijā!