Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Dace Rempe 

Mans ceļš un pieredze bibliotēku nozarē (iespējams norādīt iegūto izglītību, profesionālo pieredzi dažādos amatos / organizācijās / projektos).

Dzirdēts, ka katrs piektais bibliotekārs ir iestājeksāmenos izkritis žurnālists. Statistikai es atbilstu. Stājos “žurnālistos“, netiku, aizgājām ar draudzeni uz “bibliotekāriem“ Latvijas Universitātē. Lasīt patika, bijām pabeigušas humanitārā novirziena klasi, un vilinošs šķita vārds “informācija” studiju programmā. Joprojām atceros Baibu Sporāni, katedras vadītāju, kura mums regulāri atgādināja, ka mums ir specīgākais ierocis – informācija un māka to pārvaldīt, esam informācijas menedžeri. Nejaušība mani atveda uz profesiju, kas ir sniegusi piepildījumu. Tomēr 15 gadus esmu bijusi tuvu žurnālistikai, strādājot televīzijā par producenti un laikrakstā “Dienas Bizness” par semināru un konferenču nodaļas vadītāju. Vēlāk mainīju dzīvesvietu, pārcēlos uz Ikšķili, izturēju konkursu uz vakanto bibliotēkas vadītājas amatu un nu jau sesto gadu esmu atpakaļ nozarē.

Vislielāko prieku un gandarījumu man savā darbā sagādā

Darbs, kas ir padarīts. Kad tiks publicēta šī intervija, Ikšķiles pilsētas bibliotēka būs jau iekārtojusies jaunajās telpās. Nav lielāka prieka un gandarījuma kā atklāt jaunu bibliotēku, kas ir nozīmīgs notikums katrai valstij un vietējai kopienai. Šis projekts ir ilgus gadus gaidīts. Esmu piedalījusies gandrīz visos tā procesos. Mums šobrīd ir iedots lielisks pamats un starts, lai attīstītos jaunā kvalitātē. Mana stingra pārliecība ir tā, ka bibliotēkai ir jabūt soli priekšā. Tehnoloģijām, notikumiem, saturam ir jabūt tādiem, lai būtu interesanti pie mums nākt ko jaunu apgūt un mācīties.

Nenoliegšu, ka milzīgu prieku sagādāja Latvijas Bibliotekāru biedrības balva nominācijā  “Gada bibliotēka”, ko 2020. gadā ieguva Ikšķiles pilsētas bibliotēka (vēsturiski – Ikšķiles novada Centrāla bibliotēka). Paldies Ogres Centrālās bibliotēkas kolektīvam, kas mūs izvirzīja balvai un noticēja, ka varam būt labākie Latvijā.

Tomēr vislielākais prieks un gandarījums ir par manu kolektīvu. Man ir brīnišķīgas kolēģes. Esam kopā kā māsas, kas viena otru saprot un atbalsta. Kopā esam smējušās un raudājušas. Un ja no rīta brauc uz darbu, jo gribi satikt savas kolēģes, tad viss patiešām ir kārtībā!

Mans lielākais izaicinājums profesionālajā darbībā

Projekti – gan vietēja līmeņa, gan starptautiski. Zinu, ka tas ir lauciņš, kuru neesmu apguvusi. Un ieguvums no tiem vienmēr būs. Gan uzlabojot infrastruktūru, gan bibliotēkas saturu. Mana apņemšanās ir mācīties no kolēģiem citās bibliotēkās (Valmieras Integrēta bibliotēka, Balvu Centrāla bibliotēka u.c.) , nekautrēties lūgt padomu, jo patiesībā jau bibliotekāri ir ļoti atsaucīgi. Arī mēs nekad “neturam sveci zem pūra”. Vienmēr esam atvērtas sadarbībai.

Zināšanas / prasmes / rakstura īpašības, kuras visvairāk noderējušas profesionālajā darbībā

Prasme pielāgoties. Es ātri pieskaņojos apstākļiem, lai cik izaicinoši tie dažkārt mēdz būt. Stagnēt nav man raksturīgi. Ja apstākļi mainās, es ātri pieņemu lēmumu, ko un kā darīt.

Rakstura īpašība, kas palīdz, ir draudzīgums. Gan savā kolektīvā vienmēr gribu mieru un draudzīgus apstākļus, gan ar sadarbības partneriem esmu atvērta un draudzīga. Pilnīgi piekrītu apgalvojumam – kāds tu atnāksi, tā tevi saņems. Ja visur dodos ar smaidu, tad pretī gandrīz vienmēr saņemu to pašu.

Citi teic, ka esmu laba runātāja. Vadot pasākumus, tas tiešām noder.

Bibliotēka, kuras darbs mani iedvesmo (Latvijas / ārvalstu) / nozares cilvēks, kurš atstājis uz mani paliekošu iespaidu

Man grūti nosaukt tādu bibliotēku, kas mani neiedvesmotu. Latvijā ir tik daudz brīnišķīgu bibliotēku un nozares personību. Bauskas Centrāla bibliotēka – tik ļoti patīk viņu darbošanās sociālajos tīklos. Mūsu kaimiņi – Ogres Centrāla bibliotēka. Jelgavas, Valmieras, Liepājas, Ventspils, Kuldīgas bibliotēkas. Es varētu turpināt bezgalīgi.
Kad atgriezos nozarē pēc 15 gadiem, aizbraucu uz Latvijas Bibliotekāru biedrības Vidzemes nodaļas saietu, kas notika Gulbenē. Olga Kronberga no Valmieras Integrētās bibliotēkas bija tā, kas mani iedvesmoja uz daudziem gadiem. Viņas uzstāšanās, spars, smaids un augstu paceltais karogs “Bibliotekāri var!”, mani joprojām spārno. Mani iedvesmo Ilga Erba no Liepājas, Mārīte Purmale no Viļķenes, Aija Jankava no Olaines, Ruta Cibule no Balviem, Aelita Ramane no Pilsrundāles, mana bijusī kolēģe Aiga Volkova no Miezītes bibliotēkas. Es varētu turpināt vēl. Atkārtošos, Latvijas bibliotēkās strādā daudz brīnišķīgu personību.

Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās / kādā konkrētā bibliotēkā

Lai visas bibliotēkas būtu pieejamas 24/7. Ja ir tāda nepieciešamība mācīties vai strādāt, un mājās tas nav iespējams, ar kodu kartēm un speciāliem noteikumiem bibliotēka to varētu nodrošināt. Pasaules pieredze rāda, ka pakalpojums ir pieprasīts un vajadzīgs. Ir nepieciešama liela uzticēšanās, bet domāju, ka arī Latvijā tas ir iespējams.

Grāmata, kuru iesaku izlasīt / profesionālās informācijas resurss, kurš varētu noderēt citiem

Konkrētu grāmatu grūti nosaukt. Vienmēr izlasu aktualitātes biblioteka.lv portālā – labs resurss profesionāļiem. Ieskatos tehnoloģiju literatūrā, projektu vadības, psiholoģijas plauktos.

Manas dzīves īpašie mirkļi…

…ir tie, kurus pavadu ar ģimeni. Man ir brīnišķīgs vīrs, kuģu kapteinis. Esmu četru bērnu mamma. Man ir 2 dēli un 2 meitas. Ar bērniem ļoti lepojos. Visi labi mācās, vecākie bērni jau veido veiksmīgas karjeras finanšu un tiesībzinātņu nozarēs. Jaunākā meita tulīt uzsāks mācības Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā. Laba izglītība ir mūsu ģimenes vērtība.

Trīs lietas, kas man sagādā prieku (uzlādē, iedvesmo)

Kad esam visa ģimene kopā, kad vīrs ir mājās no jūras, kad lielie bērni atbraukuši ciemos.

Ceļojumi. Patīk laiski nedarīt neko, bet mājās tas nav iespējams, jo vienmēr taču ir kāds darbiņš, kas nav izdarīts, tādēļ gandrīz vienmēr atvaļinājumā dodos ārpus Latvijas.

Nevaru izlemt, grāmata vai adīšana. Teikšu, ka vienādi abas. Patīk laiks sev.

Solvitas Štekerhofas īpašais jautājums: Tu par bibliotēkas vadītāju strādā jau sešus gadus. Visticamāk, ka visi lielie pārbaudījumi un izaicinājumi ar kolektīva vadīšanu jau ir aiz muguras, bet pieņemu, ka joprojām ir kādi izaicinājumi. Gribētos zināt, kuri izaicinājumi ar kolektīva vadīšanu tev ir bijuši tie, kas tev kā vadītājai ļāva augt?

Mans lielākais izaicinājums – būt stingrai. Jau minēju, ka pēc dabas esmu draudzīga un man nepatīk konflikti. Paldies mana kolektīva meitenēm, kas ir apzīnīgas un darbīgas. Man ļoti reti ir bijusi vajadzība būt stingrai. Viņas mani lutina.

Brīvais mikrofons (iespēja pateikt jebko – pievērst uzmanību kādai aktualitātei, pateikt kādam paldies, novēlējums u.c.)

Novēlu, lai Latvijas bibliotēkas attīstās pasaules līmenī. Lai mums nebūtu jāpārliecina sabiedrība par mūsu vērtīgumu un vajadzību. Un – vissvarīgākais –, lai katrs Latvijas bibliotekārs beidzot saņemtu atbilstošu atalgojumu savam ieguldītajam darbam. Algas ir sāpīgs jautājums visiem bibliotekāriem. Pedagogi, mediķi cīnās, lai izdzīvotu. Bibliotekāriem arī beidzot skaļi jārunā, ka saņemt nedaudz virs minimālās algas nav normāli. Es ceru, ka šis jautājums tiks aktualizēts jau drīz.

Nozares speciālists, par kuru mums vajadzētu uzzināt vairāk (nākamais intervijas dalībnieks)

Viļķenes bibliotēkas vadītāja Mārīte Purmale.

Īpašais jautājums šim izvēlētajam dalībniekam

Mārīte, esmu patiešām priecīga, ka liktenis mūs savedis kopā. Ja nebūtu TV raidījuma V.I.P., kurā pērn piedalījās bibliotekāri, tad nemaz nezinātu, cik kolosāla bibliotēkas vadītāja ir Viļķenē. Tev ir lieliska humora izjūta, kas cilvēkos man ir ļoti svarīga. Pastāsti kādu jautru notikumu no savas bibliotekārās dzīves!

Uz tikšanos nākamajā “Iepazīstam savējos” intervijā!