Mans ceļš un pieredze bibliotēku nozarē (iespējams norādīt iegūto izglītību, profesionālo pieredzi dažādos amatos / organizācijās / projektos)

Skolas gados es mācījos Smiltenes vidusskolā, mīļākais mācību priekšmets bija matemātika. Ilgus gadus skolas laikā es biju pārliecināta, ka vēlos kļūt par skolotāju. Droši vien, ka tā bija manas mammas ietekme – viņa bija skolotāja, kurai gribēju līdzināties.

Tomēr plāni vēlāk mainījās un es iestājos Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē studēt bibliotēkzinības. Studiju laikā ļoti ātri sapratu, ka man visvairāk patīk bibliogrāfija. Laikam tāpēc, ka saskatīju datu apstrādes loģisko struktūru, kā arī sapratu, ka datu apstrādei jābūt jēgpilnai atbilstoši informācijas tālākai izmantošanai. Likumsakarīgi abām studiju praksēm es izvēlējos Bibliogrāfijas institūtu (tolaik nosaukums – LPSR Valsts Grāmatu palāta).

Profesionālo darbību es varētu sadalīt pa 20 gadu nogriežņiem. Pirmos 20 profesionālās darbības gadus esmu pavadījusi Bibliogrāfijas institūtā (BI) gan nacionālās kārtējās, gan retrospektīvās bibliogrāfijas darbā, esmu bijusi sektora un nodaļas vadītāja. Nozīmīgs posms nacionālajā bibliogrāfijā bija 90.gadi, kad arī Latvijā pamazām sākām ieviest informācijas tehnoloģijas. Tolaik mums trūka vajadzīgo zināšanu un prasmju. Ļoti nozīmīga man bija iespēja 1994.gadā no Latvijas Nacionālās bibliotēkas doties pieredzes braucienā uz Dāniju.

Lai nacionālās bibliogrāfijas datubāzi sāktu veidot datorizēti un nodrošinātu datu apmaiņu, Latvijā bija nepieciešams ieviest starptautiskos datu apstrādes standartus. Rezultātā tika nodibināta Bibliotēku darba un bibliogrāfijas standartizācijas tehniskā komiteja (BBSTK), mani ievēlēja par tās priekšsēdētāju uz pirmajiem diviem termiņiem. Man prieks, ka izdevās vienoties ar arhīvu un muzeju kolēģiem un paplašināt BBSTK sfēru – tā kļuva par Muzeju, arhīvu, bibliotēku standartizācijas tehnisko komiteju (MABSTK) kā pamatu turpmākajai atmiņas institūciju sadarbībai.

Kā nozīmīgāko datumu manā darba posmā Bibliogrāfijas institūtā gribu atzīmēt 1996.gada 10.maiju – pirms 25 gadiem tika sākta nacionālās analītikas datubāzes veidošana informācijas sistēmā ALISE, kā arī kārtējā iespiestā rādītāja “Latvijas Prese hronika” un iespiesto kataloga kartīšu automatizēta sagatavošana izdošanai. Tas uzskatāms par revolucionāro pārmaiņu sākumu Latvijas nacionālās bibliogrāfijas automatizācijā un centralizētajā datu apmaiņā.

Nākamie 22 profesionālās darbības gadi saistīti ar projektu ALISE informācijas tehnoloģiju uzņēmumā “TietoLatvia” – organizēju un vadīju apmācības, biju atbildīga par sistēmas tirdzniecību un mārketingu. Tas bija ļoti interesants laiks, ar daudziem izaicinājumiem, veiksmēm, pārdzīvojumiem, iespējām, jaunām zināšanām un prasmēm. Tajā laikā es ļoti daudz ko iemācījos no kolēģiem Jurģa Ķiršakmens, Arta Klints, Rema Grinšteina, Marinas Saņukas un citiem. Es uzzināju, ko nozīmē informācijas sistēmas izstrāde, uzturēšana, attīstība, jauninājumu izstrāde un klientu apkalpošana. Prieks, ka varēju konsultēt bibliotekārus par sistēmas ALISE ieviešanu un izmantošanu. Centos pildīt starpnieka lomu starp sistēmas izstrādātājiem un tās lietotājiem.

Paralēli darbam projektā ALISE 20 gadus esmu veltījusi LU Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas studentiem. Vislabāk man patika darbs ar maģistrantūras studentiem, it sevišķi ar tiem, kuri studēja profesionālās maģistrantūras programmā, kurā tika sagatavoti sistēmas administratora darbam. Daudz enerģijas prasīja studentu pētniecības darbu vadīšana, es ļoti pārdzīvoju līdzi saviem studentiem, bet beigās bija liels gandarījums par labi novērtētu bakalaura vai maģistra darbu.

2007.gadā aizstāvēju promocijas darbu “Bibliotēku elektronisko katalogu kvalitāte” Dr. philol. grāda iegūšanai. Studijas doktorantūrā daudz deva manā profesionālajā izaugsmē.

Esmu piedalījusies Latvijas Bibliotekāru biedrības darbā (bijusi gan valdes locekle, gan ilgus gadus vadījusi Bibliogrāfijas sekciju), BBSTK / MABSTK (bijusi priekšsēdētāja, darba grupu vadītāja) un ZA Terminoloģijas komisijas Informācijas un dokumentācijas terminoloģijas apakškomisijā.

Vislielāko prieku un gandarījumu man darbā sagādāja

Vislielāko prieku sagādāja tas, ka man bija darbs, kurš mani aizrāva. Nemitīgi bija jāmācās kaut kas jauns, jādomā par attīstību.

Darbā BI lielākais gandarījums bija par veiksmīgu sistēmas ALISE ieviešanu nacionālajā bibliogrāfijā.

Projektā ALISE bija prieks, ja varējām piedāvāt bibliotēkām un it īpaši to lietotājiem jaunas iespējas.

LU darbā ar studentiem bija patiess gandarījums, ja students atzina, ka viņam kursā beidzot radusies izpratne par kādu procesu vai tas rosinājis domāt (it sevišķi pēc kursa par kvalitātes vadību bibliotēkā). Vienmēr priecājos par tiem brīžiem, kad esmu varējusi kādam studentam būt palīgs mācīšanās un pētniecības procesā.

Mans lielākais izaicinājums profesionālajā darbībā

Kā lielāko izaicinājumu es uzskatu darbu projektā ALISE – tā bija pilnīgi jauna darba vide, ar atšķirīgiem principiem un darba organizāciju, ar nepieciešamību katru dienu apgūt ko jaunu. Darbs starptautiskā informācijas tehnoloģiju uzņēmumā ir daudz devis manā izaugsmē.

Zināšanas / prasmes / rakstura īpašības, kuras visvairāk noderējušas profesionālajā darbībā

LU iegūtās zināšanas bija labs pamats profesionālajā darbā, bet ļoti daudz vajadzēja papildus mācīties pašai. Nozares straujā attīstība un tehnoloģiju ieviešana, it īpaši sākot ar Atmodas laiku, noteica nepieciešamību mainīties tai līdzi arī katram no mums. Tolaik svarīgi bija mainīt attieksmi un domāšanu. Mēs bijām radikālo pārmaiņu paaudze, kurai liels izaicinājums bija apgūt jaunas prasmes. Jāatzīst, ka toreiz IT prasmes pamatā nācās apgūt pašmācības ceļā.

Profesionālajā darbībā man ir palīdzējušas tādas īpašības, kā spēja komunicēt, strukturēta domāšana, atbildība, pienākuma apziņa, precizitāte.

Jāatzīmē, ka profesionālajā darbībā ļoti daudz man ir palīdzējusi ārzemju kolēģu iepazītā pieredze tālākizglītības braucienos, kā arī iespēja ar darba devēja atbalstu piedalīties astoņos starptautiskajos IFLA kongresos.

Bibliotēka, kuras darbs mani iedvesmo (Latvijas / ārvalstu) / nozares cilvēks, kurš atstājis uz mani paliekošu iespaidu

Daudz paliekošu iespaidu esmu guvusi ārzemju bibliotēkās. Varu minēt Somijas zinātnisko bibliotēku konsorcija detalizēti pārdomāto un izplānoto informācijas sistēmas maiņas projektu. Pārsteidza Bāzeles reģiona centrālā bibliotēka – tās pakalpojumu sistēma, infrastruktūra un uz RFID tehnoloģijām bāzētā loģistikas sistēma. Izbrīnu radīja arī Katalonijas virtuālā bibliotēka, kurā sapratu, cik liela nozīme ir resursu sagatavošanai, lai virtuālā bibliotēka labi funkcionētu.

Arī Latvijā varu minēt daudzas bibliotēkas, kuru darbs un pakalpojumi iepriecina – Kuldīgas, Valmieras, Ventspils, Jelgavas un citas publiskās bibliotēkas, Salaspils bibliotēkas veidotā multimediālā vietne “Knuts Skujenieks”.

Prieks par Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa Universitātes, Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas bibliotēkām, uz kurām vienmēr varēju aizvest studentus mācību ekskursijā, lai ar lepnumu parādītu veiksmīgus tehnoloģiskos risinājumus.

Man ir prieks par Latvijas Nacionālās bibliotēkas veidoto saistīto datu kolekciju “RunA”, digitālo kolekciju “Periodika”, kā arī par iespēju ar mazmeitu pabūt Bērnu literatūras centrā.

Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās / kādā konkrētā bibliotēkā

Uz bibliotēku pakalpojumiem tagad skatos no lietotāju aspekta un uzskatu, ka galvenais to vērtēšanas kritērijs ir pakalpojumu lietojamība un atbilstība tam, ko sagaida lietotājs.

Latvijas bibliotēku pakalpojumu sistēmu uzlabotu iespēja izveidot centralizēti uzturētu platformu, kurā būtu piekļuve informācijai par visu bibliotēku krājumiem un pakalpojumiem. It īpaši tas būtu attiecināms uz šobrīd decentralizētajiem publisko bibliotēku e-katalogiem, kuru veidošanā bibliotēkas apvienotas pēc nemitīgi mainīgo reģionu principa.

Būtu labi, ja platformā būtu vienota piekļuve bibliotēku digitālajiem objektiem, nodrošinot lietotājiem interaktīvu līdzdalību – lietotāji varētu pievienot savus digitālos objektus (piemēram, fotogrāfijas) un papildināt/labot informāciju par tiem.

Iepriecinātu, ja ar mūsdienīgiem analīzes rīkiem būtu nodrošināta bibliotēku informācijas sistēmās ievadīto datu analīze. Kopkrājuma sastāva, lasītāju kopas, lasīšanas interešu, izdevumu pieejamības un kopkrājuma aprites analīze palīdzētu gan bibliotekāriem labāk plānot krājuma veidošanu un lasītāju apkalpošanu, gan izdevējiem viņu darbā.

Ja būtu iespēja atgriezties laikā, es darītu citādāk

Es vairāk pievērstos pašizaugsmei, lai būtu pārliecinātāka par sevi, drosmīgāk spētu pieņemt izaicinājumus, labāk būtu mācējusi sabalansēt laiku starp profesionālo darbību un ģimeni.

Grāmata, kuru iesaku izlasīt citiem

Grūti nosaukt vienu grāmatu, tās izvēli bieži vien noteikusi konkrētā situācija. Pēc promocijas darba pabeigšanas apjautu, ka vairākus gadus biju lasījusi kaudzēm tikai profesionālo literatūru.

Īpaši mīļas ir grāmatas, kuras man ir dāvinātas – tām līdzi nāk savs īpašais stāsts. Pēdējā laikā man aktuāla ir Ineses Auziņas Smith dāvinātā grāmata “Latvieši Lielbritānijā”, jo esmu sākusi pētīt mūsu dzimtu un veidot grāmatu. Tā kā mani vecvecāki emigrēja uz Angliju un es viņus nekad neesmu satikusi, tad man šī grāmata palīdz labāk izprast viņu dzīvi un sajūtas, atrodoties projām no Latvijas.

Manas dzīves nozīmīgākie mirkļi

Privātajā dzīvē pati nozīmīgākā ir bērnu un mazbērnu ienākšana manā pasaulē – tas ir labākais, kas ar mani ir noticis. Manā dzīvē pati nozīmīgākā vērtība ir ģimene.

Profesionālajā darbībā nozīmīgs ir tas, kas ir izdevies. Prieks par katru labi paveikto darbu, apzinoties, ka arī tie piedalās nozares kopīgajā attīstībā.

Trīs lietas, ko ņemtu līdzi uz neapdzīvotu salu

Aukla, nazis, krams, iedvesmojoties no TV raidījuma “Izdzīvošana mežā”.

Aijas Janbickas-Vības īpašais jautājums Jums:
Cik zinu, viss Tavs darba mūžs ir saistīts ar bibliotēkas nozari. Kas Tev visvairāk ir paticis Tavā darba mūžā un sniedzis vislielāko gandarījumu? Lai gan Tu esi savas aktīvās darba gaitas izbeigusi, bet droši vien seko tam, kas notiek bibliotēku jomā, kā Tu redzi bibliotēku lomu un attīstību nākotnē?

Atskatoties uz manu darba mūžu, es priecājos par izdarīto, bet skumstu par to, ko nepaspēju izdarīt. Vislielāko gandarījumu darbā ir devuši tie brīži, kad esmu varējusi kādam palīdzēt.

Īpaši gribu atzīmēt divus projektus, kuru realizācija ir bijusi nozīmīga nozares speciālistiem vai plašākai sabiedrībai.

Man prieks par bibliotekāru tālākizglītības projektu “Bibliotēku sistēma Eiropā”, kuru vadīju kā Latvijas Bibliotekāru biedrības Bibliogrāfijas sekcijas vadītāja. Projektā apmeklējām septiņas valstis, un tā bija iespēja 300 bibliotekāriem iepazīties ar tajā laikā tik nepieciešamo citu valstu kolēģu pieredzi.

Otrs ir projekts “3td e-grāmatu bibliotēka” – viens no nozīmīgiem Latvijas veiksmes stāstiem, kura rezultātā e-grāmatas latviešu valodā ir pieejamas bez maksas publisko bibliotēku lasītājiem. Šī iespēja apliecināja savu nozīmīgumu mums visiem tik sarežģītajā pandēmijas laikā.

Domājot par bibliotēkām nākotnē, uzskatu, ka bibliotēkas loma pieaugs, bet gan ar nosacījumu, ka tā būs bibliotēka, kas gatava nemitīgi mainīties – bibliotēka cilvēkiem, nevis grāmatām. Novēlu bibliotekāriem pārmaiņu laikā atrast jaunas iespējas.

Brīvais mikrofons (iespēja pateikt jebko – pievērst uzmanību kādai aktualitātei, pateikt kādam paldies, novēlējums u.c.)

Gribu pateikt paldies visiem nozares kolēģiem, studentiem un sadarbības partneriem, ar kuriem man bijusi iespēja satikties. Nozares darbā esmu ne tikai centusies ko dot, bet esmu arī ņēmusi no jums – esmu bagātinājusies no jūsu pieredzes un atziņām. Kopā ar jums esmu centusies ne tikai klausīties, bet arī sadzirdēt, ne tikai skatīties, bet arī ieraudzīt.

Nozares speciālists, par kuru mums vajadzētu uzzināt vairāk (nākamais intervijas dalībnieks)

Aiga Grēniņa, “TietoEVRY” funkcionālā konsultante.

Pirmā iepazīšanās ar Aigu man bija LU, kad viņu ievēroju kā apdāvinātu studenti. Pēc tam veiksmīgi sadarbojāmies projektā “Nacionālā identitāte digitālajā vidē”. Kad gatavojos beigt aktīvā darba gaitas un konkursā meklējām jaunu darbinieku, tad man bija prieks, ka tieši Aiga tika izvēlēta kā manu iesākto darbu turpinātāja.