Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Jolanta Borīte 

Jaunās rubrikas šīmēneša dalībniece ir Siguldas novada kultūras centra “Siguldas devons” vadītāja Jolanta Borīte, kuras vadībā “Siguldas devons” ir pierādījis sevi ne vien kā daudzveidīga Siguldas un visas Latvijas kultūrdzīves pukstošā sirds (daudzfunkcionāla un konkurētspējīga reģionālas nozīmes kultūras un mākslas telpa, kuru var izmantot gan kā koncertzāli, gan kā mākslas un izstāžu galeriju vai forumu, konferenču un korporatīvo pasākumu norises vietu), bet centrs ir arī liels bibliotēku un bibliotekāru draugs.

2022. gada 3. oktobrī “Siguldas devonā” notika Latvijas bibliotēku novadpētniecības konference “Kultūras mantojuma un novadpētniecības nozīme kopienu veidošanā digitālajā laikmetā” un Digitālā mantojuma diena, kas ieguva Latvijas Bibliotekāru biedrības 2022. gada balvu “Gada notikums”, bet tik tikko, 2024. gada 13. martā, izskanēja Latvijas skolu un bērnu bibliotekāru lasītpatikas forums, kas tika sarīkots, pateicoties veiksmīgai un radošai sadarbībai starp Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Bibliotekāru biedrību un Siguldas novada pašvaldību. Lasīšana tiek mērķtiecīgi izgaismota kā Siguldas pilsētas atpazīstamības zīme. Pērn oktobrī tieši šeit notika pirmais bērnu un jauniešu literatūras festivāls Latvijā. Siguldas sapnis ir kļūt par vienu no UNESCO Eiropas literatūras pilsētām.

2018. gadā atklātais “Siguldas devons” nosaukts par godu periodam, kas Gaujas smilšakmens slāņos uz laiku laikiem ierakstījis maģisku kodu no laika, kad Siguldas apkaimi klāja ūdeņi. “Siguldas devona” fasādes dizainā izmantoti dekoratīvi paneļi, kuru apdrukā redzams smilšakmens atsegumu raksts no Velnalas klintīm, kur visbagātīgāk saglabājušās devona laikmeta zivju un floras fosīlijas. Vienā no centra pasākumu bukletiem rakstīts tā: “Devons atnāca bez saknēm. Pirmie sauszemes augi ķērās pie knapās augsnes ar ko līdzīgu zariem. Un tikai devona laikā izveidojās saknes, kas ļāva augiem gan stiprināties dziļāk, lai iegūtu ūdeni un barības vielas, gan slieties augstāk, lai pārspētu līdzās augošos ciltsbrāļus.”

Teiktais simboliski un trāpīgi raksturo arī Jolantu Borīti, jo lieliskām idejām nav īsti jēgas, ja vien tās netiek dēstītas zemē un ja ilgtermiņā netiek attīstīta to sakņu sistēma. Jolanta Borīte ir personība ar vērienu un spēju īstenot idejas, ko apliecina arī daudzu gadu pieredze liela mēroga valstiski nozīmīgu un iedvesmojošu pasākumu plānošanā un organizēšanā: savulaik darbojusies Latvijas valsts simtgades biroja Reģionālo un nevalstisko projektu vadītājas amatā, bijusi projektu vadītāja “Sigulda 800” un “Cēsis 800” svinībām. Strādājusi arī kā pasniedzēja Ekonomikas un kultūras augstskolā un Alberta koledžā, bet pati pirmā darba vieta – bibliotēka. Arī pirmā apgūtā profesija – bibliotekārs.

Jolanta Borīte saredz, ka bibliotēku attīstība un darbība noris ciešā sasaistē ar citām kultūras institūcijām, nostiprinot bibliotēku lomu lasīšanas veicināšanas un jaunrades procesos. Borīte iestājas par bibliotēku interešu pārstāvniecību nacionālajā un reģionālajā līmenī.

Latvijas Bibliotēku portāla redakcija izsaka Jolantai Borīte lielu pateicību par atsaucību un veltīto laiku sarunai par bibliotēkām.

Kāpēc bibliotēkas? Kāda ir Jūsu motivācija tās atbalstīt?

Mūsu laiks ir mūsu būtība. Laiks, ko pavadām šajā pasaulē, mums dots tikai viens, tāpēc īpaši svarīgi ir, ar ko to dalām, kādām domām, darbiem un sapņiem piepildām un cik atbildīgi vai bezatbildīgi pret to attiecamies.

Es vadu Siguldas novada kultūras centru, kas ir administratīvais un stratēģiskais centrs kultūras nozarē Siguldas novadā. Tā darbības mērķis ir sekmēt līdzsvarotu kultūras procesu attīstību un kultūras pieejamību Siguldas novadā, nodrošinot tiesības uz kvalitatīvu dzīves telpu visiem novada iedzīvotājiem, veidojot labvēlīgu vidi radošās daudzveidības attīstībai. Un šo mērķi var īstenot, iesaistot procesos visas pašvaldības kultūras iestādes, tostarp bibliotēkas.

Pasaulē viss strauji mainās. Muzeji no klusām vietām, kur bija nedrošība ieiet, kļūst par vietām, kurās tiekamies, apgūstam jaunākās tehnoloģijas, izbaudām vēsturi mūsdienīgā veidā – izdzīvojam pieredzēto. Arī bibliotēkas sen vairs nav tikai vietas, kur klusītiņām palasīt grāmatu vai žurnālu. Mainās bibliotēku loma vietējās kopienas attīstībā, tās vēlas kļūt par kopienu centriem. Man savā darbā patīk ieraudzīt, pavirzīt, meklēt jēgu, kā savienot mērķus un vērtības, un vislabprātāk īstenoju netradicionālas lietas. Gandarī, ja izdodas un ja to arī novērtē klienti, partneri, pašvaldība.

Sadarbojoties Siguldas novada kultūras centram, Siguldas novada pašvaldības Izglītības un sporta pārvaldei, Siguldas novada izglītības iestādēm un bibliotēkām, īstenojam lasītveicināšanas iniciatīvas. Laba lasītprasme ir viena no 21. gadsimta sabiedrības sociālajām un ekonomiskajām pamatprasībām. Lasīšana un rakstīšana ir pamats citām prasmēm. Divu gadu darbs, īstenojot literatūras programmu sadarbībā ar skolām, organizējot apmācības literatūras skolotājiem un tikšanos ar autoriem mācību procesa ietvaros, īstenojot sadarbības ar nozares profesionāļiem un organizējot rezidences, veidojot īpašu pasākumu piedāvājumu dažādām sabiedrības grupām, pagājušā gada rudenī vainagojās ar pirmo Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivālu. Un viss minētais ir lieliskākā motivācija, ja izdodas iet uz mērķi un ir atbalsts gan no pašvaldības, gan partneru atsaucība un ieinteresētība.

Par ko priecājaties bibliotēku nozarē?

Bibliotēku atbildība ir saistīta gan ar materiālajiem un nemateriālajiem resursiem, kas ir to pārziņā, gan arī ar tiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras gan mazās vietējās, gan globālās cilvēku kopienas. Parādības, kas skar moderno pasauli, skaidri norāda, ka ir jāpārskata vērtības un izvēlētie attīstības virzieni.

Priecājos, ka mūsu novada bibliotēkas ir spējušas pielāgoties mūsdienīgiem izaicinājumiem un soli pa solim stiprina inovatīvas un radošas bibliotēkas lomu vietējās kopienās.

Man personīgi gandarī, ja izdodas īstenot kādas sabiedrībai ļoti vajadzīgas lietas. Protams, visvairāk, ja uzlabojam infrastruktūru un pakalpojumu kvalitāti. Pēdējo gadu trīs lielākie prieki:

• ieviesta “Velo bibliotēka”, kas kā pakalpojums darbojas visā Siguldas pilsētā, piegādājot grāmatas tām sabiedrības grupām, kurām nokļūšana līdz Siguldas novada bibliotēkai ir apgrūtināta;
• kopā ar Lēdurgas bērniem, kuri bija iesaistīti bērnu kultūras konsultatīvajā padomē, izstrādātas idejas Lēdurgas bibliotēkas interjeram;
• katram jaundzimušajam Siguldas novadniekam ir iespēja dāvanā saņemt grāmatu – vienu no dzejas bilžu grāmatu sērijas “Bikibuks” izdevumiem. Lai dāvanu saņemtu, vecāki ir aicināti kopā ar mazo novadnieku doties uz kādu no Siguldas novada bibliotēkām. Vecāki aicinājumu doties uz bibliotēku saņem reizē ar bērniņa dzimšanas apliecību kādā no novada Dzimtsarakstu nodaļām. Aicinājums veidots kā kartīte ar īpaši mazajiem novadniekiem zīmētu mākslinieces Anetes Meleces ilustrāciju, tādējādi tas kalpos arī kā paliekoša dāvana ģimenei.

Kāda ir Latvijas bibliotēku stiprā puse?

21. gadsimta bibliotēkas ir vietas, kas paredzētas unikāliem izziņas ceļojumiem, kas balstīti klientu pieredzē un aktivitātēs, nevis ap plauktu grēdām. Arī Latvijā aizvien vairāk bibliotēkas kļūst par vietām, kur tiek praktizēti talanti, pētītas idejas un īstenotas inovācijas.

Kas bibliotēku nozarē būtu jāmaina?

Nepieciešams lauzt stereotipus, ka bibliotēka ir tikai grāmatu saņemšanas vieta, ka te ir jābūt ļoti klusam utt. Īpaši jaunieši nelabprāt izmanto bibliotēku, jo iespējas līdzdarboties, sevi apliecināt un papildināt savas prasmes un kompetences nav inovatīvas un tiek īstenotas pārāk tradicionālas pieejas. Iedomājieties bibliotēku, kurā katrā telpā vai pakalpojumā ir iespējas pašvirzīties (pašizaugsmē), socializēties vai nosargāt individualitāti, mijiedarboties ar krājumu un tehnoloģijām, mācīties, darīt un dalīties. Tā ir lieliska iespēja meklēt saskares punktus ar citām ne tik tradicionālām nozarēm – ekoloģiju, ekonomiku, veselību u.c.

Ko iesakāt bibliotēkām, lai pulcētu ap sevi spēcīgu kopienu?

Primāri zināt un pazīt savu kopienu. Apzināt visas mērķauditorijas. Radīt netradicionālus pakalpojumus. Sadarboties ar citām lokālajām organizācijām, ar citām reģiona bibliotēkām. Viena telpa – daudzveidīgas vides. Ērti sasniedzama vieta un saturīga laika pavadīšana.

Jūsu pirmās atmiņas par bibliotēku?

Īpaši vēlos izcelt divus faktus. Esmu dzimusi un uzaugusi Kuivižos. Turpat netālu no daudzdzīvokļu mājām Kuivižu klubā bija ierīkota arī bibliotēka. Manas bērnības draudzenes mamma bija bibliotekāre, un mēs ļoti daudz laika pavadījām pie viņas bibliotēkā. Arī palīdzot grāmatu līdzināšanā plauktos vai zīmodziņus iespiežot jaunajās grāmatās. Vasarās ļāva pat apkalpot lasītājus.

Mana pirmā profesija ir bibliotekārs, un darba gaitas šajā profesijā aizsāku Salacgrīvas bērnu bibliotēkā. Patiesībā vēlējos studēt Latvijas Universitātē par literatūras pedagogu, bet divus gadus lielā konkursa dēl tur neiekļuvu. Meklēju saskarsmes punktus ar literatūru un tā nonācu Latvijas kultūras darbinieku tehnikumā. Agrāk bibliotēkās īpaši bija jāīsteno masu pasākumi, un tas man pavēra jau pavisam citus horizontus. Kultūrā strādāju jau 38 gadus.

Kura Latvijas vai pasaules bibliotēka Jūs iedvesmo un kurš bibliotekārs ir atstājis paliekošu iespaidu?

Vienmēr ar lielu aizrautību sekoju līdzi dažādām bibliotēku iniciatīvām. Palaikam papētu arī pasaules praksi. No bibliotēkām noteikti mani iedvesmo Helsinku Centrālā bibliotēka “Oodi”. To sajūtu var dabūt, tikai klātesot. Un daudzas pieredzes cenšamies pārnest arī uz mūsu novada bibliotēkām. No bibliotēku nozarē strādājošajiem mani iedvesmo Valmieras Integrētās bibliotēkas direktore Daiga Rokpelne un Olaines 1. vidusskolas bibliotekāre Aija Jankava.

Kāda ir Jūsu pārsteidzošākā pieredze ar bibliotēkām Latvijā vai pasaulē?

Valmieras Integrētās bibliotēkas darbinieki Mākslas mēneša ietvaros iesaistījās radošā partnerībā kopā ar horeogrāfi Agnesi Bordjukovu, iestudējot deju starp grāmatu plauktiem. Horeogrāfes uzdevums bija palīdzēt atvērties, veidot izpratni par horeogrāfiju, un parādīt, uz ko dāmas ir spējīgas. 2015. gadā Valmieras pašvaldībai palīdzēju veidot Mākslas mēneša programmu un toreiz uzrunāju Integrētās bibliotēkas kolēģes īstenot šo ieceri. Ja sākumā bija mazliet skeptiska nostāja un nedrošība, tad vēlāk bibliotēkas darbinieces kļuva atvērtākas, un izveidotajā video viņas atzīst, ka mainījies skatupunkts par konkrētām lietām, paplašinājušās robežas. Izdevās!

Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās?

Domāt un radīt patīkamu un dažādām grupām piemērotu vidi.

Vai ir kāda grāmata, kuru iesakāt izlasīt tiem, kas vēlas atbalstīt kultūru?

Pols Ardēns “Lai ko Tu domā, domā citādi”.

Trīs lietas, kas Jums sagādā prieku, uzlādē, iedvesmo?

Regulāri trenēt sirds muskuli, daloties savā pieredzē ar Latvijas kolēģiem un studentiem. Man ļoti patīk ceļot, un to daru kopā ar divām studiju draudzenēm ik gadu, izvēloties vairākus galamērķus. Man ļoti svarīgs ir laiks ar ģimeni. Ar lielo, kas ir no mammas puses – māsas un brāļu ģimenes (vairāk nekā 40 cilvēki), un ar kuriem tiekamies kartupeļu talkās, ražas svētkos un privātos godos. Un arī ar savu mazo ģimeni. Man ir dzīvi abi vecāki, un iespēju robežās esam kopā, un man ir divi dēli un divas mazmeitas. Un laiku visiem jāsadala. Viņi ir mans lielākais prieka avots.

LNB “Gaismas pils” ēkai šogad aprit 10 gadi. Kādas ir Jūsu pirmās atmiņas par to un ko Jūs novēlētu apaļajā jubilejā?

Man bija iespēja piedalīties Grāmatu draugu ķēdē 2014. gada janvārī un Latvijas Nacionālās bibliotēkas rīkotajā Gaismas pils lentes griešanas akcijā, kuras kulminācija notika LNB inaugurācijas dienā 29. augustā. Tā bija īpaši sagatavota lenta, uz kuras izvietotas latviešu dainas, un tika grieztas ar speciāli šim notikumam veidotajām šķērēm. Augusta nogalē bibliotēkā notika Novadu diena, un mēs kā Siguldas pašvaldība, jo bijām Rīgas partneris Eiropas kultūras galvaspilsētas projektā, pārstāvējām sevi ar divām izstādēm. Pasākuma atklāšanā tika teiktas uzrunas, un atminos, ka pie manis izstāžu zālē pienāca atbildīgā bibliotēkas darbiniece un lūdza, vai es nevarētu teikt uzrunu novadu vārdā. Vēlāk izrādījās, ka pārpratuma pēc uz atklāšanu nebija ieradies Jānis Streičs, un es izglābu situāciju 😊

Brīvais mikrofons (iespēja pateikt jebko – pievērst uzmanību kādai aktualitātei, pateikt kādam paldies u.c.)

Bibliotēka pārsniedz jebko citu, ko kopiena var darīt, lai sniegtu labumu saviem cilvēkiem.

Ko Jūs novēlētu vai ieteiktu bibliotēku saimei?

M A I N Ī T  P I E E J U  U N  P E R S P E K T Ī V U.

Paldies!

Aicinām lasīt:
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Gints Kaminskis
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Agita Zariņa-Stūre
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus“: Andris Teikmanis
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Renāte Punka
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Agnese Lāce
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Juris Binde
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Anda Čakša

Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv