Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Anda Čakša 

Rubrikas šī mēneša dalībniece ir latviešu ārste, uzņēmēja un politiķe Anda Čakša. Šobrīd Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministre. Bijusi 13. un 14. Saeimas deputāte, kā arī Veselības ministre.

2024. gada sākumā Latvijas Nacionālā bibliotēka ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu, sadarbībā ar partneriem uzsāka plašu sabiedrības iesaistes kustību “Restarts lasīšanai”. Kustības ietvaros LR Izglītības un zinātnes ministrija rosina ikdienas lasīšanas  treniņus skolās, kā arī finansiāli atbalsta skolotāju, bibliotekāru un citu lasīšanas veicinātāju profesionālo pilnveidi.

“Restarts lasīšanai” ir nepieciešams, lai nostiprinātu lasīšanas tradīcijas sabiedrībā un pilnveidotu jaunās paaudzes lasītprasmi. Tā ir izglītības ieguves pamatprasme, kas nepieciešama, lai izprastu ne vien humanitāros priekšmetus, bet arī matemātiku, fiziku un citas eksaktās zinātnes. Pētījumi liecina, ka grāmatu lasīšana veicina kritisko domāšanu, empātiju, zinātkāri un analītiskās prasmes, palīdz saprast cēloņu un seku attiecības un uzlabo koncentrēšanos. Sabiedrības iesaistes kustība ir nepieciešama Latvijas sekmīgai nākotnei, nācijas labklājība, akadēmiskie panākumi, sociālekonomiskā kapitāla spēks un demokrātija ir atkarīgi no lasīšanas izplatības sabiedrības kopienās.

Latvijas Bibliotēku portāla redakcija izsaka Andai Čakšai pateicību par atsaucību un veltīto laiku sarunai par bibliotēkām, grāmatām un lasīšanu.

Grāmatas un lasīšana ir ļoti nozīmīga Latvijas identitātes daļa. Nākamgad mēs atzīmēsim pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgadi. Kādi, jūsuprāt, būtu būtiski vēstījumi, kam būtu jāizskan par grāmatām un lasīšanu?

Ticu, ka mūs kā sabiedrību joprojām vada pārliecība, ka izglītība ir vērtība. Jā, tā prasa piepūli, bet viennozīmīgi izglītība ir cilvēka un visas nācijas izaugsmes un identitātes pamats. Un grāmata ir viena no mācīšanās mūža garumā sastāvdaļām. Te gribu atgādināt pirms 250 gadiem, 1774. gadā, Vecā Stendera teikto Augstas gudrības grāmatā: “jo vairāk viena tauta īstā, labā gudrībā pieaug, jo viņas laime ceļas, gudrība ir labāka nekā pērles, un viss, ko tu tikai vari izvēlēties, nav ar to salīdzināms.”

Lasīšana attīsta dažāda veida domāšanu – gan tēlaino, gan analītisko. Lasīšanas kā process ļauj iegūt zināšanas, ieradums lasīt veido mūsu inteliģenci, sekmē dažādu zināšanu uzkrāšanu, kas pēc tam ļauj “no galvas izvilkt“ risinājumus. Risinājumi nerodas ne no kurienes, tie rodas no uzkrātās informācijas, ko mēs iegūstam lasot gan daiļliteratūru, gan uzziņu, gan zinātnisko literatūru. Tas veido mūs kā personības.

Kāpēc bibliotēkas? Kāda ir jūsu motivācija tās atbalstīt?

Mūsdienās bibliotēkas ir mainījušas savu lomu sabiedrības dzīvē. Tās nav tikai grāmatu krātuves, tās kļūst par kopienu centriem – šo redzam gan mūsu reģionu bibliotēku tīklā, gan Latvijas Nacionālās bibliotēkas transformācijā, pārtopot par intelektuālās domas centru. Šo fokusa maiņu vērtēju ļoti augstu! Jāsaka, ka atslēgas figūra šajos procesos ir bibliotekārs, kura loma, domāju, tuvākajā nākotnē aizvien palielināsies, īpaši mūsu bibliotēku tīkla kontekstā. No cilvēka, kas pārzina grāmatu piedāvājumu, spēj palīdzēt ar padomu, bibliotekārs kļūst par ekspertu un reģionu bibliotēkās arī par savai kopienai nozīmīgu personu, kā arī cilvēku, kas nereti palīdz bērniem gūt pirmo lasīšanas pieredzi.

Kāda ir Latvijas bibliotēku stiprā puse?

Skaidri iezīmētais reģionālais bibliotēku tīkls un cilvēki, kas tajās strādā! Pašaizliedzīgi un grāmatas mīloši. Šobrīd bibliotēkas savā ziņā ir kultūras salas, kas nodrošina gan preses, gan daiļliteratūras pieejamību, tās kalpo kā vietas, kur cilvēkiem satikties, kur bērniem gūt pirmo lasīšanas pieredzi. Reģionos tās nereti ir arī pakalpojumu centri.

Kas bibliotēku nozarē būtu jāmaina?

Visticamāk, atbildes uz šo jautājumu jārod nozares ekspertiem, kā arī pētniekiem, kas fokusējas uz auditorijas paradumiem, vēlmēm un nepieciešamībām. Es varu atbildēt tikai kā aktīvs lasītājs un cilvēks, kas savā ikdienas darbā sastop daudzus skolotājus un skolēnus. Bibliotēkām ir jānotur klasiskās funkcijas, bet arī jāmainās laikam līdzi – elastīgi jāreaģē un jāievieš jaunas lietas un tehnoloģiju sniegtās iespējas.

Jūsu pirmās atmiņas par bibliotēku?

Tā ir toreizējā Dobeles Bērnu bibliotēka ar brīnišķīgām bibliotekārēm, kuras, man liekas, mūs visus vienmēr uzņēma atplestām rokām. Es vienmēr gāju mājās ar vairākām grāmatām, un mazpilsētā to varēja atļauties – es lasīju jau pa ceļam. Un parasti pirmās divas nodaļas grāmatā biju izlasījusi, kamēr es aizgāju līdz mājām un uzkāpu augšā līdz dzīvoklim – es dzīvoju piektajā stāvā. Jāsaka, ka jau kopš bērnības esmu liela lasītāja, man bija tāda pilnīgi apmātība ar to. Jāatzīst, ka šobrīd es grāmatas vairāk iegādājos, nekā eju uz bibliotēkām vai apmainos ar draugiem. Bet bērnības pieredze man ir ļoti laba.

Kura Latvijas vai pasaules bibliotēka jūs iedvesmo un kurš bibliotekārs ir atstājis paliekošu iespaidu?

Mani ļoti iedvesmoja Stokholmas Universitātes bibliotēka – kungi un dāmas, kas ar baltiem cimdiem rokās rādīja senus izdevumus, arī tos, kas bija saistīti ar Latviju. Šo cilvēku zināšanas un tas, kā viņiem spīdēja acis, stāstot par grāmatām, pašas bibliotēkas vide un arī tās vadītājs manī ir atstājuši spilgtu un paliekošu iespaidu.

Kāda ir jūsu pārsteidzošākā pieredze ar bibliotēkām Latvijā vai pasaulē?

Savulaik, priekšvēlēšanu laikā, es pabiju Vilces pagasta Vilces bibliotēkā. Tā ir maza, ar ļoti atsaucīgu bibliotekāri, bet faktiski bez labierīcībām. Vietējie iedzīvotāji to ļoti iemīļojuši, pārsvarā lasot periodiku un atsevišķas grāmatas. Tikai šādās vietās esot, var pa īstam novērtēt bibliotēku ietekmi uz kopienu. Un tāpēc mums, valstij un pašvaldībām, tās ir jānovērtē ne tikai vārdos!

Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās?

Es ļoti novērtētu, ja varētu saņemt bibliotēku ikmēneša ziņu lenti ar lasīšanai ieteicamajām grāmatām. Ikdienā daudz lasu profesionālo literatūru, psiholoģijas grāmatas un raizējos, vai, sākot lasīt kādu daiļliteratūras darbu, nepiedzīvošu vilšanos. Tāpēc tādiem lasītājiem kā es šāds ieteicamās literatūras saraksts būtu pat ļoti noderīgs. Vismaz es tam labprāt sekotu.

Vai ir kāda grāmata, kuru iesakāt izlasīt tiem, kas vēlas atbalstīt kultūru?

Visas grāmatas, kas tika izdotas apgāda “Dienas Grāmata“ romānu sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts”, bet jo īpaši Ingas Ābeles “Duna”. Noteikti iesaku izlasīt Andras Neiburgas “Stum, stum” – viena no tām mūsu autoru grāmatām, kurā Latviju var ļoti labi izjust.

Trīs lietas, kas jums sagādā prieku, uzlādē, iedvesmo?

Man sagādā prieku laiks, kad es varu būt ar grāmatu. Mans paradums – lasīt no rīta, jo tas ir laiks, kas pieder tikai man. Rīta stundās lasīšanai atvēlu gandrīz stundu. Man sagādā prieku lasīt priekšā manai meitai Annai, tāpēc man ir iespēja atgriezties bērnu grāmatu pasaulē – tik patiesā, spilgtā, krāsainā un piedzīvojumiem pilnā!

Un, atzīšos, man piemīt kāda kaislība – regulāri iegriežos grāmatnīcās un vienmēr kaut ko nopērku. Ļoti trenējos sevi ierobežot, bet vismaz reizi nedēļā dodos uz grāmatnīcu un izpētu jaunākās latviešu valodā izdotās grāmatas.

LNB “Gaismas pils” ēkai šogad aprit 10 gadi. Kādas ir jūsu pirmās atmiņas par to un ko Jūs novēlētu apaļajā jubilejā?

Kādreiz dzīvoju netālu no Nacionālās bibliotēkas, Barona ielā. Toreiz Nacionālā bibliotēka šķita kā svētvieta, kur cilvēkiem ir iespēja lasīt TĀDAS grāmatas! Jaunajā ēkā LNB atrodas ļoti īsu posmu – tikai vienu desmitgadi. Daudzas tieši LNB raksturīgās tradīcijas un kultūra vēl tikai veidojas, tāpēc es novēlētu meklēt jaunus ceļus uz atvērtību, sasniedzot aizvien dažādākas auditorijas.

Brīvais mikrofons (iespēja pateikt jebko – pievērst uzmanību kādai aktualitātei, pateikt kādam paldies u.c.)

Lasītprasme un lasītgriba ir tas, kas sākas ģimenē un turpinās skolā. Mums kā sabiedrībai to jāatbalsta dažādos veidos. Es gribu pateikt paldies visām bibliotēkām un bibliotēku darbiniekiem, kas ļauj bērniem un jauniešiem atrast ceļu uz bibliotēkām un iesaka tās grāmatas, kas ievelk lasīšanas pasaulē. Vēlos pateikties visai sabiedrībai par to, ka ir sadzirdēti mūsu trauksmes zvani par straujo lasītprasmes līmeņa krišanos, kā arī par visu, kas pēdējos dažos gados ir paveikts, lai to novērstu.

Ko jūs novēlētu vai ieteiktu bibliotēku saimei?

Augsti turēt savas profesijas prestižu, popularizēt bibliotekāra darba un bibliotēku nozīmi. Būt vairāk redzamiem un sadzirdētiem ārpus bibliotēku telpām, jo vislabāk par grāmatām prot stāstīt cilvēki, kuri tās mīl. Un bibliotekāriem piemīt šī mīlestība!

Paldies!

Aicinām lasīt:
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Gints Kaminskis
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Jolanta Borīte
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Agita Zariņa-Stūre
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Andris Teikmanis
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Renāte Punka
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Agnese Lāce
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Juris Binde

Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv