Rubrikas šīmēneša dalībniece ir Agnese Lāce, Latvijas pētniece, sabiedrisko organizāciju darbiniece un politiķe un kopš šīgada vasaras – Latvijas Republikas (LR) kultūras ministre.

Agnese Lāce, dzimusi Talsos, karjeru sāka Ārlietu ministrijā, stažējās Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) Hāgā, Augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos birojā, kura direktore tolaik bija Ilze Brands-Kehris. Pēc tam studēja doktorantūras programmā un strādāja migrācijas pētniecības institūtā Stambulā. Darbojās kā pētniece un konsultante dažādās organizācijās, tostarp ANO Bēgļu aģentūrā, Latvijas Universitātē un Sabiedrības integrācijas fondā. No 2016. līdz 2023. gadam strādāja sabiedriskās politikas centrā Providus, pētot dažādus ar migrāciju un integrāciju saistītus jautājumus.

2024. gadā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās no partijas “Progresīvie”, taču netika ievēlēta, saņemot piekto lielāko vēlētāju atbalstu starp šī saraksta kandidātiem. 2024. gada 17. jūnijā, pēc Agneses Loginas demisijas, izvirzīta kultūras ministres amatam, 20. jūnijā apstiprināta amatā.

Iepazīšanās intervijās Latvijas medijos ministre uzsvērusi atbalstu atmiņas institūcijām, tostarp bibliotēkām. “Šobrīd prioritāte manā skatījumā ir atmiņas institūcijas plašā klāstā,” ministre pauž 20. jūlija intervijā Latvijas Radio. “Tāpat skatāmies, kādi vēl iespējamie grozījumi un izmaiņas nepieciešamas normatīvajā regulējumā – gan kas attiecas uz muzejiem, gan bibliotēkām – lai visiem būtu skaidri nosacījumi, lai process būtu caurspīdīgs un lai arī pakalpojums vienmēr būtu pieejams sabiedrībai. Ja skatāmies, piemēram, uz bibliotēku tīkla attīstību, ir skaidrs, ka samazinoties iedzīvotāju skaitam un blīvumam noteiktos reģionos, esošie kritēriji vairs nav pietiekoši, taču mums jānodrošina, lai pakalpojums vienmēr būtu pieejams.”

Latvijas Bibliotēku portāla redakcija izsaka pateicību LR kultūras ministrei Agnesei Lācei un viņas komandai par saspringtajā darba grafikā atrasto un veltīto laiku sarunai par bibliotēkām.

Kāpēc bibliotēkas? Kāda ir Jūsu motivācija tās atbalstīt?

Stājoties kultūras ministres amatā, uzsvēru, ka viena no manām prioritātēm ir latviešu valodas stiprināšana. Šis svarīgais uzdevums ietver ne vien lasītprasmes veicināšanu un literatūras attīstību, bet arī latviešu valodas bagātības atspoguļošanu. Bibliotēkas ir vienas no tām, kas sevī ietver visu uzskaitīto.

Papildus tam bibliotēkas šodien vairs nav tikai vieta, kur cilvēki dodas tikai pēc grāmatām. Tām ir būtiska loma kopienu stiprināšanā, un nereti tieši bibliotēkas ir vietas, kur satikt savus līdzcilvēkus un piedalīties dažādu formātu pasākumos. Bibliotēkas daudzviet darbojas arī kā klientu centri, kur papildu bibliotēkas pakalpojumiem tiek nodrošināti citi pakalpojumi.

Šo kā prioritāti atzīmējām arī nākamā gada budžetā, lūdzot papildu līdzekļus tieši bibliotēku stiprināšanai pierobežā.

Par ko priecājaties bibliotēku nozarē?

Ja paskatāmies kartē, tad noteikti mums ir jābūt lepniem, ka, spītējot dažādiem izaicinājumiem gadu gaitā, esam spējuši saglabāt bibliotēku pieejamību teju visā Latvijā. Otrkārt, esmu pateicīga cilvēkiem, kuri nereti veltījuši visu mūžu, lai rūpētos par bibliotēku pieejamību īpaši, piemēram, mazākos lauku reģionos. Noteikti varam būt lepni arī par plašo grāmatu klāstu, vienlaikus redzot, ka bibliotēkas iet līdzi laikam, digitalizējot pakalpojumus.

Kāda ir Latvijas bibliotēku stiprā puse?

Mūsu bibliotēku stiprā puse noteikti ir cilvēki, kuri tur strādā, un lasītāji, kuriem šie pakalpojumi arī šodien, kad daudz kas ir digitalizēts, joprojām ir svarīgi – nākt uz bibliotēkām, lasīt grāmatas papīra formā. Vienlaikus, bibliotēkas ir kļuvušas par kopienu satikšanās vietām, kur notiek pasākumi, ir pieejams plašs un kvalitatīvs pakalpojumu klāsts.

Kas bibliotēku nozarē būtu jāmaina?

Bibliotēku nozare jau mainās, lai tā pilnībā atbilstu mūsdienu sabiedrības vajadzībām. Viena no būtiskākajām izmaiņām ir priekšstata maiņa sabiedrībā par bibliotēkām. Bibliotēkas vairs nevar uztvert tikai kā vietas, kur glabāt un lasīt grāmatas. Tās ir aktīvi kopienu centri, kur cilvēki var sanākt kopā, mācīties, dalīties ar idejām un piedalīties dažādos pasākumos.

Daudzas bibliotēkas jau šobrīd pielāgojas laikmetam, piedāvājot ne tikai tradicionālus pakalpojumus, bet arī digitālos resursus, mācību programmas un radošas aktivitātes, kas veicina sabiedrības līdzdalību un attīstību. Tādā veidā bibliotēkas var kļūt par dzīvotspējīgiem un iedvesmojošiem centriem, kas veicina ne tikai lasīšanu, bet arī sabiedrības iesaistīšanos, pilsonisko līdzdalību un inovācijas.

Ko iesakāt bibliotēkām, lai pulcētu ap sevi spēcīgu kopienu?

Galvenais ir sadarbība un atvērtība. Lai bibliotēkas pulcētu ap sevi spēcīgu kopienu, būtiska ir cieša sadarbība ar citām pašvaldības institūcijām, īpaši kultūras centriem un izglītības iestādēm.

Īpaši efektīva var būt bibliotēku aktīvāka iesaiste klientu apkalpošanas centru pakalpojumu sniegšanā. Tas nodrošina, ka vietējie iedzīvotāji var piekļūt plašākam valsts un pašvaldības pakalpojumu klāstam vienuviet, padarot bibliotēkas par vēl pievilcīgāku un noderīgāku vietu ikdienas vajadzību risināšanai.

Šāda sadarbība stiprina bibliotēku lomu vietējā kopienā, padarot tās par neaizstājamiem resursiem, kur ne tikai veicina kultūru un izglītību, bet arī sniedz būtisku atbalstu iedzīvotājiem.

Jūsu pirmās atmiņas par bibliotēku?

Vēl pirms skolas gaitu uzsākšanas, devos līdzi savai vecmāmiņai, kura strādāja pamatskolā netālu no Talsiem. Dienas vadīju, ne tikai mācoties vārdiņus vācu valodā, bet arī šķirstot un lasot grāmatas bibliotēkā, palīdzot sakārtot plauktus un citādi. Līdz ar to Pastendes pamatskolas bibliotēka ir pavisam cieši iespiedusies manās bērnības atmiņās.

Kura Latvijas vai pasaules bibliotēka Jūs iedvesmo un kurš bibliotekārs ir atstājis paliekošu iespaidu?

Ir trīs bibliotēkas, kuras ar lieliem logiem un skatu uz pilsētu ieaicina un mudina uzkavēties ilgāk un kurās esmu pavadījusi gana ilgu laiku studiju laikā, gatavojot referātus vai lasot: Latvijas Nacionālā bibliotēka ar skatu uz Rīgas torņiem, Koča Universitātes ANAMED pētniecības centra bibliotēka Stambulā un Amsterdamas publiskā bibliotēka.

Šodien ar prieku sadarbojos ar LNB Bērnu literatūras centra vadītāju Silviju Tretjakovu, kuras enerģija un degsme, šķiet, ir lipīga un kura spēj pārliecināt ikvienu par lasītprasmes veicināšanas nozīmi.

Vai ir kāda grāmata, kuru iesakāt izlasīt tiem, kas vēlas atbalstīt kultūru?

Aicinu ikvienu lasīt Latvijas autoru grāmatas un grāmatas latviešu valodā – tā stiprināsim latviešu valodu, kā arī rakstniecības un grāmatniecības nozares.

Trīs lietas, kas Jums sagādā prieku, uzlādē, iedvesmo?

Ģimene un līdzcilvēki, velobraukšana, kultūras notikumi.

LR Kultūras ministre Agnese Lāce. Foto: Valsts kanceleja

LNB “Gaismas pils” ēkai šogad aprit 10 gadi. Kādas ir Jūsu pirmās atmiņas par to?

Atceros, kā aizgrābti stāstīju draugiem ārvalstīs par grāmatu nodošanas ķēdi 2014. gada janvārī, uz ko viena draudzene atbildēja: “Izklausās, ka Tu nāc no pasaku valstības!” Un jāpiekrīt – sabiedrības atbalsts bibliotēkām ir brīnumains, taču ne izdomāts.

Brīvais mikrofons (iespēja pateikt jebko – pievērst uzmanību kādai aktualitātei, pateikt kādam paldies u.c.)

Lasīt, rakstīt, klausīties – un kļūsim par kripatu bagātāki ik reizi!

Ko Jūs novēlētu vai ieteiktu bibliotēku saimei?

Es vēlētos, lai ikviena bibliotēka ir piemērota ikvienai sabiedrības grupai – lai bērnu čalas būtu papildinājums, nevis traucēklis, lai grāmatu klāstā atspoguļojas sabiedrības daudzveidība un lai kopienas saredz bibliotēku kā nozīmīgu un atbalstošu partneri.

Paldies!

Aicinām lasīt:
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Gints Kaminskis
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Jolanta Borīte
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Agita Zariņa-Stūre
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Andris Teikmanis
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Renāte Punka
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Juris Binde
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Anda Čakša

Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv