“Mums ir brīnišķīgs darbs!”: Intervija ar labākā Zaļās bibliotēkas projekta īstenotājiem Parīzē
Par Kenopī mediatēkas Zaļās bibliotēkas projektu Bibliotēku portālam stāsta Kenopī mediatēkas direktore Sofija Bobē un Zaļās bibliotēkas projekta vadītāja Alīse Larmaņaka.
Jau septīto reizi Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas Vides, ilgtspējas un bibliotēku sekcija (IFLA ENSULIB) izraugās un saulē ceļ pasaulē labāko Zaļo bibliotēku un labāko Zaļās bibliotēkas projektu. Atšķirība starp abām kategorijām ir tāda, ka būt par Zaļo bibliotēku ir krietni vērienīgāka apņemšanās un paredz, ka ikkatrs bibliotēkas darbības aspekts atbilst visiem zaļas un ilgtspējīgas bibliotēkas kritērijiem. Savukārt Zaļās bibliotēkas projekts ir ierobežots darbības jomā un laikā, turklāt budžeta apjoms nav noteicošais: fokuss ir uz projektā paveiktajiem vides darbiem.
Vasarā, IFLA ikgadējā kongresa laikā, tika paziņoti laureāti. Pasaulē labākā Zaļā bibliotēka šogad ir rekonstruētā Choa Chu Kang publiskā bibliotēka Singapūrā, un labāko Zaļās bibliotēkas projektu īsteno Kenopī mediatēka Parīzē, Francijā. Tā tika godalgota kā pilotprojekts – izmēģināt, kā būt ilgtspējīgai bibliotēkai bez atsevišķa ilgtspējīgas attīstības budžeta, lai apgūto pēcāk varētu ieviest visā Parīzes bibliotēku tīklā. Kenopī bibliotēkai savā darbībā izdevies īstenot visus 17 ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus.
Kenopī (Canopée) tulkojumā nozīmē “nojume”. Parīzes lielākais tirdzniecības centrs Westfield Forum Les Halles, kura telpās bibliotēka atrodas, arhitektoniski veidots kā milzīgs, citrondzeltens nojumes režģis, kura forma atgādina koka lapu. Centrs, kura lielākā daļa ienirst zem zemes, uzcelts vēsturiska, slavena un septiņdesmitajos gados nojaukta pilsētas centrālā tirgus (dēvēta par Parīzes vēderu) teritorijā un pēc ilgstošas pārbūves tika atklāts 2016. gadā. Les Halles rajons ir viens no pulsējošākajiem pilsētas asinsrites punktiem. (Interesanti, ka arī godalgotā Singapūras bibliotēka atrodas iepirkšanās centrā, aptverot divus tā stāvus.) Kenopī bibliotēka kūsājošajā kņadā ir kā rāma zaļa oāze: gaišas telpas, ērti šupuļtīkli, pufi, grāmatas, mediatēka un zaļojoša augu siena. Tomēr tā ir tikai bibliotēkas redzamā daļa, kamēr aizkulisēs notiek virkne citu darbu, kas arī atnesuši bibliotēkai pasaules atzinību.
Ikviens no mums ir planētas kopējās veselības daļa. Bibliotēkām ir vadoša loma kopienas izglītošanā un t.s. zaļās domāšanas attīstībā. Lai sniegtu bibliotēkām rīkus, portālā esam izveidojuši sadaļu “Ilgtspējīgas attīstības mērķi” un publicējuši IFLA ENSULIB Zaļās bibliotēkas definīciju latviešu valodā. Vēlamies iepazīstināt lasītājus arī ar pieredzes stāstiem. Par Kenopī mediatēkas Zaļās bibliotēkas projektu, kā arī pašas bibliotēkas darbību Bibliotēku portālam stāsta Sofija Bobē (Sophie Bobet), Kenopī mediatēkas direktore, un Alīse Larmaņaka (Alice Larmagnac), Zaļās bibliotēkas projekta vadītāja.
Pastāstiet par Kenopī bibliotēku! Kā jūs to noraksturotu kādam, kas to vēl nav apmeklējis?
Kenopī bibliotēka jeb mediatēka ir daļa no Parīzes 68 bibliotēku tīkla un ir veltīta urbānajai un digitālajai kultūrai, īpašu uzmanību pievēršot nedzirdīgo kopienai. Kenopī bibliotēka, kas atrodas Parīzes centrā, jaunajā Les Halles rajonā, tika atvērta pirms sešiem gadiem tirdzniecības centra Westfield Forum Les Halles telpās. Kā viens no galvenajiem Parīzes satiksmes mezgliem, šī vieta piesaista vairāk nekā 750 000 cilvēku dienā. Rezumējot mūsu bibliotēku skaitļos: 1060 kvadrātmetri, 45 500 dokumenti, 22 bibliotekāri un 10 studenti nedēļas nogalei; un – nekāda papildus budžeta ilgtspējas projektam!
Kenopī bibliotēka tika atvērta 2016. gadā. Taču 2019. gadā tā mainīja savu virzienu uz zaļāku nākotni. Kas lika bibliotēkai pēkšņi kļūt par ilgtspējas flagmani Parīzes bibliotēku tīklā?
2018. gadā mēs nolēmām domāt par jaunu komandas projektu, un ekoloģija kļuva par galveno virzienu. Kopš 2019. gada Kenopī bibliotēka ir bijusi priekšgalā Parīzes bibliotēku vidū, īstenojot aprites ekonomikas iniciatīvas, lai samazinātu mūsu ietekmi uz vidi, izmantojot jaunu profesionālu praksi un ieviešot jaunus pakalpojumus. Izvēršam mērķtiecīgu kultūras programmu sadarbībā ar nesen uzsākto Parīzes Klimata akadēmiju [Académie du Climat, atvērta 2021. gada septembrī – A.I.], ar semināriem par pārstrādi, ar tematiskām lekcijām, debatēm un pastaigām pa pilsētu, ar etiķetes Ecologie izveidi mūsu kolekcijām; ieviešam jaunus pakalpojumus, piemēram, “sēklu bibliotēku” karti, bibliotēkas dārzkopību apmeklētājiem.
Ar mūsu Zaļās bibliotēkas darba grupu esam nolēmuši padomāt arī par savu profesionālo praksi. Tādējādi esam ieviesuši Vides pārvaldības sistēmu (Environmental Management System), kuras pamatā ir ISO 14000: 2015 standarts, lai samazinātu un kontrolētu ietekmi uz vidi. Vides pārvaldības sistēmas ieviešana nozīmē demonstrēt atbilstību esošajām un turpmākajām likumdošanas un normatīvo aktu prasībām, kā arī stiprināt vadības un darbinieku iesaisti, nosakot stratēģiskus vides mērķus: ikdienas atkritumu apsaimniekošana, bibliotēkā izsniedzamo grāmatu plastmasas pārklājums un visbeidzot norakstīto grāmatu un dokumentu pārvaldība. Esam arī laiduši klajā Zaļās bibliotēkas ceļvedi par videi draudzīgām darbībām: biroja dzīvi, komunikāciju, digitālo pasauli, kultūras programmām, pakalpojumiem sabiedrībai un citām idejām rītdienai.
Jūsu iniciatīvas saskan ar visiem 17 ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Kā to iespējams īstenot? Vai programmas pasākumus plānojat atbilstoši mērķiem?
Mūsu kultūras programma ir veltīta pilsoniskajai iesaistei. Un šodienas sabiedrībā ilgtspējīgai attīstībai ir svarīga loma. Tāpēc mēs cenšamies ieplānot regulārus pasākumus par šo tēmu (debates par politisko līdzdalību ilgtspējīgai attīstībai un komentāri no tādām asociācijām kā Greenpeace, L’Affaire du Siècle; izstādes, daudzas darbnīcas, piemēram, “remontkafejnīca”). Bet, kad nolēmām kandidēt uz IFLA balvu “Labākais Zaļās bibliotēkas projekts”, sākām uzskaitīt visas mūsu darbības saistībā ar mērķiem: dokumenti, darbības, pakalpojumi… Tā sacīt, caurskatījām visu, ko jau darām.
Piemēram, saistībā ar 1. mērķi “Novērsta nabadzība” – mēs pieņemam saziedotus un pēcāk izsniedzam bezmaksas sanitāros līdzekļus, mums ir arī grāmatu maiņas stends, kā arī piedāvājam bezmaksas pakalpojumus mazaizsargātām personām. Cīņai pret badu (2. mērķis) sadarbībā ar biedrību La Chorba, Pestīšanas Armijas fondu un citiem kultūras darbiniekiem organizējam iknedēļas “Solidaritātes brokastis” ziemas periodā. Mēs piedāvājam piegādes mājās pakalpojumu vecāka gadagājuma cilvēkiem vai invalīdiem, sadarbojoties ar brīvprātīgajiem, un mums ir arī sadarbība ar Parīzes slimnīcu tīklu. Šīs aktivitātes palīdz mērķa “Laba veselība un labklājība” (3. mērķis) sasniegšanai. Daži no mērķiem ir viegli izpildāmi: “Kvalitatīva izglītība” (4. mērķis), “Mazināta nevienlīdzība” (10. mērķis), “Ilgtspējīgas pilsētas un kopienas” (11. mērķis)… jo bibliotēkām jau izsenis ir pedagoģiska loma. Savukārt sociālā loma ir tā, kas mums tagad arvien vairāk ir jāapliecina.
Vai jums ir kāds padoms citām bibliotēkām, kuras uzskata, ka visu 17 mērķu sasniegšana ir grūts uzdevums un varbūt baidās pat sākt?
Sāciet, uzskaitot visas darbības, kuras jau veicat. Mēs darām daudzas ilgtspējīgas lietas, to pat neapzinoties.
Šis gads pasaulē ir izaicinājumu pilns. Viens no tādiem ir enerģētiskā krīze. Vai šī situācija ietekmē tādu zaļu un ilgtspējīgu bibliotēku kā jūsējā?
2020. gadā ar pilsētas dienestu, tostarp Enerģētikas vēstnieku atbalstu sākām novērtēt ēkas izmantošanas (enerģija, atkritumu šķirošana) ietekmi uz vidi. Mēs daudz sadarbojamies ar Shift Project, kas strādā pie dekarbonizācijas [Shift Project ir Francijas bezpeļņas organizācija, kas izveidota 2010. gadā un kuras mērķis ir ierobežot gan klimata pārmaiņas, gan mūsu ekonomikas atkarību no fosilā kurināmā – A.I.]. Tagad novembrī Parīze nolēma samazināt enerģijas patēriņu, ierobežojot temperatūru sabiedriskajās telpās līdz 19 grādiem pēc Celsija. Tika izskatītas arī citas idejas, piemēram, temperatūras pazemināšana līdz 12 grādiem naktī, bet tas var kļūt problemātiski dokumentu saglabāšanai.
Vai mainīgajā un izaicinājumiem pilnajā pasaulē mainās arī bibliotēkas un bibliotekāru loma?
Mūsu nozare nepārtraukti attīstās, un bibliotēkām ir vadošā loma; pārāk bieži tās tiek ignorētas.
Jūs vadāt Zaļās bibliotēkas darba grupu. Viens no tās mērķiem ir izdomāt arvien jaunus pakalpojumus atbilstoši apmeklētāju vajadzībām. Kādi jauni pakalpojumi tagad ir pieejami Francijas bibliotēkās?
Tādi pakalpojumi kā “sēklu bibliotēkas”, dārza iekopšana. Cilvēki mūsdienās vēlas no jauna atklāt savu vidi, rīkoties.
Vai Kenopī bibliotēkai ir bibliotēkas dārzs?
Pagaidām nē, bet ceram uz to! Tā vietā mēs piedāvājam augu sienu un regulāras tikšanās ar bartera spraudeņiem.
Jūsu bibliotēka ir atvērta arī nedzirdīgo kopienai. Vai varat pastāstīt vairāk par iniciatīvām, kuras īstenojat? Esmu lasījusi, ka visi jūsu darbinieki ir iemācījušies franču zīmju valodu.
Mēs esam viena no piecām pôle sourd (nedzirdīgo centri) jeb nedzirdīgo kopienas bibliotēkām Parīzē. Tas nozīmē, ka gan nedzirdīgie, gan vājdzirdīgie, gan dzirdīgie ir daļa no mūsu komandas. Mēs visi praktizējam franču zīmju valodu, lai uzņemtu nedzirdīgos apmeklētājus. Kā specializētās kolekcijas, tā arī visi mūsu pasākumi ir pieejami šai konkrētajai auditorijai. Kovida pandēmijas laikā mēs sākām piedāvāt arī attālinātus sarunu seminārus zīmju valodā. Piedalāmies arī Starptautiskajā Nedzirdīgo dienā.
Lai bibliotēkas grāmatas nenolietotos tik ātri, tās bieži tiek ievākotas plastmasas vāciņos. Kenopī bibliotēka ir uzsākusi pārbaudes periodu, ekoloģisku apsvērumu dēļ iztiekot bez šādiem vākiem. Kādi ir jūsu secinājumi līdz šim?
Secinājām, ka nolietojums ir atkarīgs no grāmatu veida. Vispārīgi runājot, pieaugušo daiļliteratūras grāmatas bija vairāk bojātas nekā citas. Tāpēc mēs nolēmām paplašināt šo izmēģinājumu uz ilgāku laiku un lielāku skaitu grāmatu, galvenokārt vāciņus noņemot bērnu grāmatām un zinātniskajai literatūrai pieaugušajiem. Esam pārliecināti, ka ir iespējams samazināt plastmasas pārklājuma izmantojumu, kā arī – ļoti svarīgas ir apmācības, kā salabot bojātās grāmatas, lai tās ilgāk kalpotu. Mēs arī pamanījām, ka šis izmēģinājums nekādi neietekmēja lasītājus, tāpēc tas mudina mūs turpināt.
Kas Parīzes bibliotēkās notiek ar norakstītajām grāmatām? Vai jūsu bibliotēka ienes šajā procesā kādas izmaiņas?
Mūsdienās daudzas norakstītās grāmatas ar mūsu specializētā pakalpojuma starpniecību tiek nodotas citām Parīzes tīkla bibliotēkām vai asociācijām. Taču liela daļa arī tiek iznīcināta, un mēs cenšamies rast risinājumus, kā šo daļu samazināt, piemēram, organizējot ielu tirdziņus un izpārdošanas. Mūsu bibliotēka aktīvi piedalās Parīzes bibliotēku tīkla pārdomās par šo tēmu.
Kāda ir bibliotēku loma franču kultūrā? Kāds ir vietējo varas iestāžu atbalsts?
Bibliotēkām ir svarīga loma. Tomēr daudzas no tām ir tādas kā “trešās vietas”, bet lai saņemtu iestāžu atbalstu, viss ir atkarīgs no statusa (reģionu, nacionālās, universitāšu bibliotēkas…).
Kāda, jūsuprāt, bibliotēka būs pēc 100 gadiem?
Zaļa, draudzīga, radoša vieta, kur ikvienam brīvi būt. Bet vai tad tā jau nav?
Vai ir vēl kaut kas, ko jūs vēlētos mums pateikt?
Mums ir brīnišķīgs darbs!
Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
portals@lnb.lv