2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 22. numuru (16.–30. novembris).
“Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata 2023–2024” ir jau 21. gadagrāmata, kas iepazīstina lasītājus ar nozīmīgākajiem notikumiem bibliotēkas dzīvē.
2024. gada 29. novembrī notika Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas 247. gadskārtas konference “LAIKS. CILVĒKI. BIBLIOTĒKA.”. Konferences laikā jau 18. reizi tika pasniegta Voldemāra Caunes balva “Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem”.
Ogres Centrālā bibliotēka laidusi klajā grāmatu – stāstu vieglajā valodā “Peldētājs Tomass”, ko radījušas bibliotēkas speciālistes Līga Beināre un Evija Mūrniece.
Š.g. 27. novembrī plkst. 11:00 viesnīcas “Bergs” telpās notiks Eiropas Ekonomikas zonas (EZZ) finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” atklāšanas pasākums, kurā informēs par atbalsta saņemšanas iespējām kultūras mantojuma saglabāšanai un kultūras un mākslas daudzveidības veicināšanai.
Interesentus, kas vēlas piedalīties pasākumā, lūdzam pieteikties, rakstot uz e-pasta adresi: Kristine.Strazdite@km.gov.lv.
Programmas “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” ietvaros ar EEZ finanšu instrumenta atbalstu līdz 2016.gada aprīlim plānots veikt Latvijas kultūras mantojuma objektu restaurāciju un saglabāšanu, vienlaikus veicinot to ekonomiskās darbības formu attīstību un dažādošanu, tādējādi sekmējot ekonomisko aktivitāti teritorijās, kur projekti īstenoti. Tāpat programma sekmēs zināšanu un pieredzes apmaiņu starp Latvijas un EEZ finanšu instrumenta donorvalstu – Islandes Republikas, Lihtenšteinas Firstistes, Norvēģijas Karalistes institūcijām un veicinās sabiedrības izpratni par kultūras mantojuma nozīmību un daudzveidību.
Vienlaikus programmas ietvaros paredzēts sniegt atbalstu sadarbības izveidei un stiprināšanai, pieredzes un ideju apmaiņai un mobilitātes veicināšanai starp kultūras pakalpojumu sniedzējiem Latvijā un donorvalstīs, tādējādi sekmējot kultūras un mākslas dažādību.
EZZ finanšu instrumenta mērķis ir novērst sociālo un ekonomisko nevienlīdzību EEZ ietvaros un stiprināt divpusējās attiecības starp donorvalstīm un saņēmējvalsti.
2011. gadā starp Islandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti (donorsvalstis) un Latvijas Republiku (saņēmējvalsts) tika parakstīts Saprašanās memorands, kas nosaka, ka Latvijai 2009.-2014.gada plānošanas periodā kopumā būs pieejams EEZ finanšu instrumenta līdzekļi 22,5 miljoni latu apmērā.
Viena no prioritātēm, kas izvirzīta EEZ finanšu instrumenta atbalsta saņemšanai Latvijā, ir kultūras mantojuma aizsardzība. Šīs prioritātes ietvaros tiks ieviesta programma “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana”, kuras īstenošanai plānots novirzīt 10 019 500 eiro EEZ finanšu instrumenta finansējuma.
Plašāka informācija par programmu “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” un EZZ finanšu instrumentu ir pieejama Kultūras ministrijas mājaslapas sadaļā Fondi un investīcijas.
