Informācija par projektu “Trešais tēva dēls” 

Kampaņas zīmols Trešais tēva dēls

 

Visas sabiedrības informēšanas kampaņas V/a Kultūras informācijas sistēmas īstenos ar vienotu zīmolu Trešais tēva dēls, kas ir īpaši radīts Publisko bibliotēku attīstības projektam.

 

Šobrīd sabiedrībā valda uzskats, ka bibliotēkas ir noputējušas grāmatu krātuves, kuras neatbalsta sabiedrības, indivīda un valsts attīstību. Kampaņas Trešais tēva dēls galvenais uzdevums būs šo stereotipu gāzt, pierādot, ka bibliotēkas jau tagad ir informācijas, zināšanu ieguves un inovāciju centrs.

 

Lai izskaidrotu sabiedrībai patiesību, talkā tiek ņemts sens un daudzām tautām tik ļoti saprotams stāsts par trešo tēva dēlu. Vecākie brāļi allaž uzskata jaunāko par muļķīti, jo viņš netiecas pēc pasaulīgiem labumiem. Tomēr jau no paša stāsta sākuma, lasot vārdus "vienam tēvam bija trīs dēli", zinām – muļķi ir vecākie, trešais būs visgudrākais, viņš izglābs un uzvarēs.

 

Trešais tēva dēls ir iekšējās, garīgās inteliģences simbols. Viņš ir action man – darītājs, nevis runātājs. Pilns apņēmības glābt princesi, kaut citi viņa spējas apšauba. Kamēr vecākie brāļi spriež un strīdas, jaunākais nelielās, bet iet un izdara, visus pārsteigdams.

 

Trešā tēva dēla stāsts savā būtībā ir veiksmes stāsts – stāsts par cilvēku, kas pārvarējis visus šķēršļus, tai skaitā savu iekšējo neticību un mazvērtības kompleksus, kļūst par varoni un sasniedz savus mērķus. Projekta ietvaros tas ir arī stāsts par pašu bibliotēku – piemirstu, nenovērtētu, taču patiesībā un nākotnes redzējumā – komunikācijas, sabiedrības integrācijas un attīstības asi.

 

Trešais tēva dēls ir reizē gan ļoti latvisks, gan internacionāls, tas satopams daudzu pasaules tautu folklorā – tātad tas ir uztverams gan latviešu, gan cittautiešu sabiedrībai. Trešajam tēva dēlam līdzīgi varoņa tēli sastopami arī mūsdienu popkultūrā – piemēram, Šreks, visu nīsts purva briesmonis, kas izrādās labākais un stiprākais, Neo, triloģijas Matrix galvenais varonis, Zirnekļcilvēks un daudzi citi.

 

Projekta nosaukums Trešais tēva dēls ir pretimnākošs un draudzīgs, tas nestāsta par pārcilvēku, bet gan parastu cilvēku, kas ar savu gara spēku spēj pacelties pāri ikdienas rūpēm. Šāds nosaukums un ideja pilnībā atbilst projekta atbalstītāja Bila & Melindas Geitsu fonda definētajai misijai: jebkura dzīve, neatkarīgi no tā kur tā tiek dzīvota, ir vienlīdz vērtīga.

 

Kampaņas apraksts

 

Sabiedrības informēšanas kampaņu Trešais tēva dēls V/a Kultūras informācijas sistēmas īstenos sadarbībā piegādātāju apvienību – reklāmas aģentūru TBWALatvija, sabiedrisko attiecību aģentūru MRS grupa un mediju aģentūru OMD Latvia. Piegādātāju apvienība piedalījās un uzvarēja atklātā metu konkursā par publiskās komunikācijas pakalpojumiem, piedāvājot uzrunāt sabiedrību tieši ar Trešā tēva dēla simbolu. Lielās kampaņas ietvaros iecerētas apakš kampaņas, kas atsevišķi informēs sabiedrību par jaunumiem bibliotēkās.

 

Saskaņā ar noslēgto līgumu pakalpojuma sniedzēji nodrošinās plašu reklāmas un sabiedrisko attiecību pasākumu kopumu projekta publicitātes veicināšanai. V/a Kultūras informācijas sistēmas un piegādātāju apvienības līgums paredz, ka līdz nākamā gada maija beigām norisināsies trīs plašas publicitātes kampaņas – projekta uzsākšanas kampaņa, projekta norises kampaņa un projekta noslēguma kampaņa. Projekta starta kampaņas uzdevums būs pievērst uzmanību projekta aktivitātēm un akcentēt pārmaiņas bibliotēkās, kas šobrīd notiek saistībā ar jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību. Norises kampaņas uzdevums būs informēt un aicināt aktīvi izmantot brīvpieejas interneta pakalpojumus bibliotēkās, tai skaitā bezvadu brīvpieeju, jaunās datortehnikas un programmatūras iespējas, kā arī datorlietošanas prasmju apmācību bibliotēkās. Noslēguma kampaņas mērķis būs uzsvērt bibliotēku jauno lomu Latvijas sabiedrībā jaunajos apstākļos, jo tās no vienkāršām grāmatu krātuvēm šodien ir pārtapušas par informācijas un jaunrades centriem.

 

Par Latvijas pašvaldību publiskajām bibliotēkām

 

Bibliotēkas ir visplašāk pārstāvētais kultūras iestāžu tīkls Latvijā, tā attīstība vistiešākajā veidā ietekmē kultūras un izglītības dzīvi Latvijā, pildot arī integrācijas un socializācijas funkciju.

 

Vēsture

 

Bibliotēku darbībai Latvijā ir senas un spēcīgas tradīcijas. 1524. gadā tika nodibināta Rīgas pilsētas bibliotēka (Bibliotheca Rigensis), kura uzskatāma par vienu no pirmajām publiskajām bibliotēkām Eiropā. Pirmās tautas bibliotēkas sāk veidoties 19. gs. pirmajā pusē – 1848. gadā Ēdolē pirmo publisko bibliotēku tautai izveido sabiedriskais darbinieks Krišjānis Valdemārs, kurš pirmais uzsāk arī aktīvu bibliotēku un lasīšanas popularizēšanu presē un sabiedriskajos pasākumos. 1885. gadā ievērojamais bibliotēku darbinieks un bibliofils Jānis Misiņš nodibināja un vēlāk pakāpeniski izveidoja pilnīgāko tā laika latviešu grāmatu krātuvi, kuru 1925. gadā viņš nodeva Rīgas pilsētai (Rīgas pilsētas Misiņa bibliotēka).

 

Laikā no 1918. līdz 1940. gadam Latvijas Republikā ļoti aktīvi tika veidota neatkarīgas valsts bibliotēku sistēma, kurā dominēja tā laika progresīvākie bibliotēku darba principi, formas un metodes. 1919. gadā nodibināja Latvijas Valsts bibliotēku (tagad – Latvijas Nacionālā bibliotēka). 1923. gadā izveidojās Latvijas Bibliotekāru biedrība, kura aktīvi iesaistījās jaundibināmās Starptautiskās Bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (IFLA) darbībā. Ar Kultūras fonda atbalstu tika uzsākta vērienīga publisko bibliotēku tīkla izveide (1937. gadā darbojās 912 publiskās bibliotēkas). Izveidojās bibliotekārās izglītības struktūras (bibliotekāru kursi), sāka iznākt profesionālais žurnāls "Bibliotekārs", tika ieviesta valsts bibliotēku statistika, attīstījās bibliotēku starptautiskā sadarbība.

 

Mūsdienas

 

Mūsdienās bibliotēku brīvu darbību un iedzīvotāju tiesības brīvi iegūt un izplatīt informāciju garantē Latvijas Republikas Satversmes simtais pants, kurā noteikts: "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta."

 

Bibliotēku nozares juridisko pamatu veido speciālie likumi – Bibliotēku likums, likums Par Latvijas Nacionālo bibliotēku, kā arī citi likumi un normatīvie akti, kuri attiecas uz bibliotēku darbību (piemēram, likums Par pašvaldībām, likums Par kultūras pieminekļu aizsardzību u.c.).

 

Bibliotēku pakalpojumi aptver visas iedzīvotāju darbības jomas un visas iedzīvotāju vecumgrupas. No kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita vairāk nekā 45% ir reģistrējušies kā aktīvi bibliotēku lietotāji. Katrs lietotājs apmeklējis bibliotēku vidēji 16 reizes gadā, saņēmis vidēji 45 grāmatas un citus izdevumus. Ik uz 1121 iedzīvotājiem ir viena bibliotēka, katra iedzīvotāja rīcībā – vidēji 34 grāmatas un citi izdevumi. Bibliotēkās ir 2281 dators darbiniekiem un 2977 datori bibliotēku lietotājiem.

 

Pēc tipoloģiskā iedalījuma bibliotēku sistēmu veido:

Šobrīd valsts ar dažādu institūciju, fondu un citu sadarbības partneru iesaisti īsteno vairākus ar bibliotēkām saistītus projektus – Latvijas pašvaldību publisko bibliotēku attīstības projektu, projektu Digitālā bibliotēka un citus.

 

Par Latvijas pašvaldību publisko bibliotēku attīstības projektu

 

Pagājušā gada novembrī Bila & Melindas Geitsu fonds piešķīra Latvijai 16,2 miljonus ASV dolāru informācijas tehnoloģiju attīstībai pašvaldību publiskajās bibliotēkās. Latvijas pašvaldību publisko bibliotēku attīstības projektu, kuram bez Geitsu fonda granta un Latvijas valsts līdzfinansējuma programmatūru 7,9 miljonu ASV dolāru apmērā ziedojusi arī kompānija Microsoft, īsteno Kultūras ministrijas valsts aģentūra Kultūras informācijas sistēmas. Sabiedrības iesaistes un informēšanas kampaņa par bibliotēku attīstību ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem fonda un Latvijas valsts sadarbībā. Sabiedrības informēšanas kampaņai kopumā ir atvēlēti Ls 754 999,93. Liels darbs tiks ieguldīts projekta ietekmes rezultātu novērtēšanai dažādās auditorijās, lai nodrošinātu projekta ilgtspēju. Projekta rezultāts ir tieši atkarīgs no mērķauditoriju – sabiedrības kopumā, pašvaldību, politiķu, nevalstisko organizāciju, iesaistes.

 

Mediju kontaktiem:

 

Kaspars Rūklis,

Sabiedrisko attiecību vadītājs

v/a Kultūras informācijas sistēmas

Tālrunis: 6 7844885, 29405048; e-pasts: kaspars.ruklis@kis.gov.lv.

 

Leonarda Ķestere,

sabiedrisko attiecību konsultante

MRS Grupa

Tālrunis: 29489150; e-pasts: leonarda.kestere@mrsgrupa.lv

 

 

 

Informāciju sagatavoja:

Ēriks Matulis

Mediju attiecību konsultants