2024. gada 12. decembrī plkst. 15.00 bērnu bibliotēkā “Vecliepājas rūķis”, Malkas ielā 4, notiks stāstu vakars “Ģimene un bibliotēka – lasīšanas tradīcijas pamatakmens”, kurā jaunieši no Liepājas skolām stāstīs par ģimenei nozīmīgām grāmatām.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku attīstības centrs (BAC) ir uzsācis sadarbību ar izdevniecības “Skolas Vārds” e-izdevumu “Izglītība un Kultūra”, veidojot rubrikas “Tiekamies bibliotēkā!” saturu, iepazīstinot ar Latvijas skolu bibliotekāriem. E-izdevuma 2024. gada septembra numurā LNB BAC nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem Madara Vīlipa tikās ar Olaines 1. vidusskolas bibliotekāri Aiju Jankavu.
Margarita Karbonāro (Margherita Carbonaro) Itālijā galvenokārt pazīstama kā izcila tulkotāja no vācu valodas, bet beidzamos gados viņa pievērsusies tulkošanai arī no latviešu valodas. Viņas vārds tagad zināms arī Latvijā plašam literatūras cienītāju pulkam. Viņa tulkojusi itāļu valodā Regīnas Ezeras, Zigmunda Skujiņa, Ingas Gailes u.c. romānus, kā arī beidzamos desmit gados popularizējusi latviešu literatūru un latviešu dainas, publicējot rakstus Itālijas periodiskajos izdevumos.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) astotajā jeb oranžajā stāvā iekārtotā Bibliotēku attīstības centra (BAC) komandu veido 11 fantastiski cilvēki. Šogad piedāvājam iespēju iepazīt katru no tiem mazliet tuvāk. Inese Kazāka ir LNB BAC Standartizācijas un terminoloģijas eksperte.
Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
Godinot tautā iemīļotā dzejnieka un publicista Imanta Ziedoņa piemiņu, dzejniekam veltīto mēnesi veidos daudzveidīgs pasākumu kopums, kas ietvers gan Imanta Ziedoņa literārajam veikumam veltītas nodarbības un akcijas skolēniem, gan koncertus, izstādes, performances, grāmatu atvēršanas svētkus, pārraides televīzijā un starptautisku konferenci.
Atklājot dzejniekam veltīto mēnesi, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende pauda pārliecību, ka šī varētu kļūt par ikgadēju tradīciju, jo programmā iekļautās iniciatīvas ir dažādu kultūras nozaru Latvijas radošo personību izlolotas un veidotas, un tas ir vistiešākais apliecinājums Imanta Ziedoņa izcilās personības lomai Latvijas kultūrā un spējai rosināt radošumu un idejas.
Ministre izteica īpašu prieku par to, ka skolu akcijā “Ziedonis ielās” kopumā piedalījušās 75 klases no visas Latvijas, dažādās vidēs attēlojot Imanta Ziedoņa spilgtākos citātus, kas apliecina Ziedoņa literārā mantojuma aktualitāti visās paaudzēs un ka tas ir spēcīgs un vienojošs Latvijas nacionālās identitātes simbols.
Ziedoņa mēnesis šodien aizsāksies ar izstādes “Dzejas dižkoki” atklāšanu Ojāra Vācieša muzejā, kas veltīta abu izcilo latviešu literātu, šā gada jubilāru – Ojāra Vācieša un Imanta Ziedoņa – ciešajām literārajām un draudzības saitēm.
1. maijā Tukumā norisināsies Imanta Ziedonim veltīts pasākumu kopums “Ziedoņa pieskāriens”, kura ietvaros plānota 100 ķiršu koku stādīšana Mālkalnā, kā arī teātra festivāls un citas aktivitātes. Savukārt 18.maijā Katrīnas laukumā, Tukumā tiks atklāts vides objekts ar Imanta Ziedoņa dzejoļa tekstu.
No 3. līdz 5. maijam Dailes teātrī būs klausāms koncerts “Ziedonis. Lācis. Sievietes”, kurā būs dzirdamas komponista Kārļa Lāča dziesmas ar Imanta Ziedoņa dzeju Latvijas teātru aktrišu un dziedātāju izpildījumā. Koncertuzveduma režisors ir aktieris Artūrs Skrastiņš.
8. un 9. maijā Rīgas Latviešu biedrības namā notiks starptautiska konference “Imants Ziedonis. Piederības meklējumi, brīvības treniņš”, kurā Imanta Ziedoņa sociālo fenomenu pētīs zinātnieki, rakstnieki, tulkotāji, studenti, laikabiedri un žurnālisti. Konferences video translācija būs pieejama www.lu.lv/ziedonis.
15. maijā Latvijas Dzelzceļa muzejā Latvijas Radio kora sniegumā, diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā tiks atskaņotas Imanta Kalniņa dziesmas ar Imanta Ziedoņa vārdiem, kas mīsies ar dzejnieka balss ierakstiem un fotogrāfijām. Par koncerta “Imants un Ziedonis” režiju rūpējās Uģis Brikmanis. Koncerts televīzijas ierakstā 23. maijā būs skatāms arī Latvijas Televīzijas 1.kanālā.
25. maijā Pedvāles brīvdabas mākslas muzejā norisināsies Ziedoņa akmens stādīšana. Piedalīties vēstījuma nodošanā akmenim, kas tika izvēlēts dzejnieka dzimtajā vietā – Ragaciemā, dzejnieks tika uzrunāts šā gada februārī. Akmenim nodotā vēsts maijā tiks stādīta Pedvālē, un to ietvers dzejas lasījumu un laikmetīgās dejas performance.
Dzejnieka vārds pēdējos gados bijis cieši saistīts ar fondu “Viegli”, kas šā gada laikā plāno iedibināt Imanta Ziedoņa prēmiju “Laiks ziedonim”. Prēmija tiks piešķirta par izcilību jaunradē kādā no mākslas jomām, paredzot, ka katru gadu prēmēšanai tiks izvēlēta viena mākslas joma, šodien informēja fonda padomes priekšsēdētājs Jānis Holšteins-Upmanis. Iecerēts, ka pirmoreiz prēmija tiks pasniegta nākamgad, Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā 3. maijā. Fonds turpinās darbu arī pie Imanta Ziedoņa Murjāņu mājvietas, kuru plānots atvērt radošām darbnīcām un pasākumiem, iecerēta arī brīvdabas koncertzāles un dzejnieka dabas taku veidošana Murjāņos.
Savukārt, atbalstot Latvijas Nacionālās bibliotēkas ierosinājumu, ir pieņemts lēmums topošās jaunās bibliotēkas ēkas – Gaismas pils – galveno auditoriju (koncertu un konferenču zāli) nosaukt Imanta Ziedoņa vārdā “Ziedoņa Zāle”.
Imants Ziedonis bija viena no retajām Latvijas kultūras personībām, kura jau savas dzīves laikā tika iekļauta kultūras kanonā, tādējādi apliecinot I. Ziedoņa izcilo un paliekošo literāro devumu Latvijas kultūrai un latviešu tautai.
