Nav jau tā, ka latviešiem nav labu literāro darbu, taču trūkst tulkotāju, kas darbus tulkotu no latviešu uz igauņu valodu, radiostacijai ERR skaidroja aptaujātie eksperti.

 

Savukārt latviski izdots daudz igauņu literatūras, sākot no tādiem klasiķiem kā Jāns Kross un Jāns Kaplinskis līdz jaunākas paaudzes pārstāvjiem kā Andruss Kivirehks un dzejnieks “Contra”.

 

Latviešu tulkotāji un izdevēji labprāt izvēlas igauņu literatūru, radiostacijai skaidroja latviešu dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš. Diemžēl pretējā virzienā šāda tendence nav novērota. “Pēdējā grāmata, kas iznāca igauniski, bija Aleksandra Čaka dzejas antoloģija, ko tulkoja Līvija Vītola. Taču situācija ir ļoti slikta, jo šeit nav tik daudz aktīvu tulkotāju kā Latvijā,” sacīja Godiņš.

 

Viens no nedaudzajiem igauņu tulkotājiem, kas strādā ar latviešu literatūru, Hanness Korjuss norāda, ka Igaunijas izdevējiem bieži vien ir ļoti skeptiska attieksme pret latviešu literatūru. “Pašreizējā izdevniecību vidē latviešu literatūrai ir grūtības sevi apliecināt, jo iznāk aizvien vairāk labu vai viduvēju grāmatu. Cilvēki nevēlas lasīt tikai latviešu literatūru, bet arī lietuviešu, krievu literatūru utt. Tādā ziņā ir grūti konkurēt. Izdevēji bieži vien nevēlas riskēt,” skaidroja Korjuss.

 

Visvairāk latviešu literatūru izlaidusi izdevniecība “Loomingu Raamatukogu”, kuras paspārnē ik pēc dažiem gadiem izdots kāds latviešu literāta darba tulkojums igauniski.

 

Arī izdevniecības galvenā redaktore Trīnu Tamma norāda uz tulkotāju trūkumu, vienlaikus atzīstot, ka igauņu lasītājiem nav arī pārāk liela interese par kaimiņvalsts literatūru. “Diemžēl arī lasītājiem nav pārāk liela interese. Daudziem vairāk interesē darbi no tālākām valstīm, nevis mūsu kaimiņiem. [Mūsu kompānija] var to atļauties [izdot latviešu darbus], jo mēs saņemam valsts atbalstu. Mūsu izdotās [latviešu autoru] grāmatas, manuprāt, ir nepārspējamas grāmatas, kas nenoliedzami bagātina literatūras vidi,” sacīja Tamma.