Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Digitālajai bibliotēkai šoruden apritējis pirmais darbības gads, aktīvi strādājot pie satura papildināšanas, sistēmu un tehnoloģiju pilnveides, lai lietotājiem būtu to ērti izmantot ik dienu. Atzīmējot dzimšanas dienu, sociālajos tīklos uzsākta kampaņa, veidojot īsus video ierakstus, kuros Digitālās bibliotēkas lietotāji pastāsta, kā iepazinuši Digitālo bibliotēku un kā tā palīdzējusi atrisināt kādu viņiem nozīmīgu problēmu vai devusi iedvesmu.
2024. gada 1. novembrī Saldus novada bibliotēka svinēja savu 99. jubileju, un šajā īpašajā dienā norisinājās tikšanās ar latviešu rakstnieku, žurnālistu un domātāju Osvaldu Zebri. Pasākums organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Tā bija iespēja Saldus novada jauniešiem un bibliotēkas lasītāju kluba “Saldus vakari” biedriem piedzīvot iedvesmojošu ceļojumu literatūras pasaulē, ko Zebris bieži dēvē par “valodas mežu”.
2024. gada 27. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušajam un Bibliotēku attīstības centra komandas veidotajam Latvijas Bibliotēku portālam www.biblioteka.lv apritēs 17 gadi. Gatavojoties portāla pilngadībai, vēlamies uzzināt galvenās mērķauditorijas – bibliotekāro darbinieku kopienas – domas par portāla saturu un līdzšinējo darbību, tā noderību profesionālajā izaugsmē, kā arī ieteikumus pilnveidei.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Aizkraukles novada centrālo bibliotēku.
Arī šoruden notiks Rīgas Grāmatu svētki — lasītāju, izdevēju, autoru un mākslinieku iemīļota satikšanās. Svētki notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 8. novembrī no pulksten 11.00 līdz 20.00 un 9. novembrī no pulksten 10.00 līdz 18.00, uz to aicina LNB un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
Kā ierasts gada nogalē Starptautiskā bibliotēku asociāciju un institūciju federācija (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) publiskojusi kārtējo atjaunināto IFLA Ziņojumu par attīstības tendencēm.
IFLA 2019. gada atjauninātais ziņojums līdzīgi kā iepriekšējie izdevumi, dalās viedokļos un perspektīvās par dažādiem aktuāliem jautājumiem un notikumiem, kas raksturo vidi, kurā darbojas bibliotēkas.
Šī gada atjauninājums ir balstīts uz deviņu ekspertu ziņojumiem, kas izskanēja IFLA prezidentes sesijas laikā 2019. gada augustā IFLA Pasaules bibliotēku un informācijas kongresā (World Library and Information Congress, WLIC).
Aktualizētie jautājumi raksturo trīs galvenās tendences, kas ir 2019. gada ziņojuma pamatā.
1) Pieaugošā nenoteiktība pasaulē: tik daudz kas, par ko agrāk šķitām pārliecināti, ir mainījies. Mainīgie apstākļi liek valdībām, bibliotēkām un indivīdiem pārvērtēt vēsturiski izveidojušos pieņēmumus un saskarties ar neordinārām situācijām. Kā tikt galā ar stresu un spriedzi šajos pārmaiņu apstākļos? Pamatideju pauž IFLA 2019. gada moto – “Bibliotēkas: dialogs ceļā uz pārmaiņām” (Libraries: Dialogues for change). Tikai veidojot dialogu, ir iespējams rast risinājumus jaunajās situācijās. Bibliotēkām ne tikai pašām jāiesaistās savu interešu aizstāvībā, bet jāiesaista arī visa sabiedrība. Tas nozīmē to, ka cilvēkiem informācija ir vajadzīga vairāk nekā jebkad agrāk.
2) Holistiskas (visaptverošas) pieejas izmantošana: pieaugošā izpratnes palielināšanās par dažādu aspektu savstarpējo saistību mūsu dzīvē individuālā līmenī un dažādām politikas jomām plašākā mērogā ir likusi saprast, cik patiesībā sarežģīta ir pasaule. Lai panāktu progresu, ir jābūt gataviem izmantot holistisku pieeju situāciju risināšanā. Indivīdiem, tajā skaitā bibliotēku un informācijas darbiniekiem, tas nozīmē ņemt vērā pēc iespējas vairāk aspektu, kas ietekmē cilvēku informācijas meklēšanas un mācīšanās paradumus. Cilvēkiem nepieciešami visaptveroši pakalpojumi dažādās dzīves jomās un situācijās. Vienotu rīcības modeli palīdz attīstīt arī tādas visaptverošas iniciatīvas kā, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam (2030 Agenda for Sustainable Development).
3) Jaunas iespējas plašākā mērogā: tehnoloģijas atvieglo darbu reģionālā un globālā mērogā vairāk nekā jebkad agrāk. Ir iespējams ne tikai akceptēt starptautisku viedokli, bet arī pašiem darboties starptautiskā līmenī. Bet vai vienmēr ir viegli spert soli un sākt rīkoties ārpus savas komforta zonas? Kāds ieguvums no tā bibliotēkām un, ko tās var sasniegt, gan profesionālajā līmeni, gan veicinot lēmumu pieņēmēju līdzdalību? Kas ir nepieciešams, lai plaša mēroga sadarbība bibliotēkām kļūtu par ieradumu? IFLA Globālās vīzijas iniciatīva Globālās vīzijas iniciatīva (IFLA Global Vision Initiative) ir viens no rīkiem, kas var palīdzēt šajā darbā.
IFLA aicina iepazīties ar ziņojumu, izvērtēt to un iesaistīties diskusijā. IFLA ir pārliecināta, ka ziņojums palīdzēs bibliotēku speciālistiem labāk sagatavoties ideju attīstīšanai un veikt nepieciešamos pasākumus ne tikai, lai neatpaliktu no pārmaiņām, bet arī vadītu tās.
LNB Bibliotēku attīstības centrā uzsākts darbs pie izdevuma IFLA Trend Report 2019 Update (IFLA Ziņojums par attīstības tendencēm 2019: atjauninātais izdevums) tulkojuma latviešu valodā.
Iepriekšējie IFLA “Ziņojuma par attīstības tendencēm” izdevumi pieejami –
Sākotnējais IFLA “Ziņojums par attīstības tendencēm” (2013);
2016.gada atjauninājums;
2017. gada atjauninājums;
2018. gada atjauninājums.
Pēc IFLA materiāliem ziņu sagatavoja:
Inese Kazāka
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Standartizācijas un terminoloģijas speciāliste
