IFLA Pasaules bibliotēku karte: Intervija ar Kristīni Pabērzu-Ramiresu 

“Karte,” raksta amerikāņu rakstniece Elena Meloja (Ellen Meloy), “sakārto brīnumus.” Bibliotēku nozarē arī ir tāda karte. 21. augustā, pirms pieciem gadiem, Starptautiskā bibliotēku asociācijas un institūcijas federācija IFLA aizsāka vērtīgu lietu: Pasaules bibliotēku karti, kurā publicēt informāciju par – pēc iespējas – visām bibliotēkām uz mūsu planētas. Aptvert pasauli ir ilgtermiņa mērķis. Tāda projekta līdzautori nenoliedzami ir bibliotēku nozarē strādājošie, kuru līdzdalība un atsaucība ir pamats kartes pilnveidei. Uzsvars likts arī uz 17 ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem (novērsta nabadzība, kvalitatīva izglītība, dzīvība ūdenī, dzīvība uz zemes u.c.) un stāstiem, kā bibliotēkas visā pasaulē strādā, lai dzīve, mērķus īstenojot, kļūtu labāka.

Pasaules bibliotēku karte ir īpaša arī ar to, ka visus šos gadus tās “kartogrāfe” ir latviete Kristīne Pabērza-Ramiresa. Suminot IFLA Pasaules bibliotēku kartes piecu gadu jubileju, kā arī remdējot zinātkāri, kā darbs pie kartes notiek, Latvijas Bibliotēku portāls uz interviju aicināja Kristīni, kura rakstīja mums no savām mājām Hāgā, Nīderlandē. Darbs pie kartes ir mainījis viņas pašas dzīves karti. “Iepriekš nekad nebiju apzināti plānojusi, ka strādāšu starptautiskā bibliotēku nozares organizācijā, kur nu vēl ārpus Latvijas,” viņa saka. “Varu teikt, ka joprojām ļoti lepojos, ka IFLAs darbinieku vidū, kas nāk no vairāk nekā 15 valstīm, ir kāds no Latvijas.

Paturpinot Elenas Melojas citāta domu, arī bibliotēkas ir brīnumi, un tos ir svarīgi lolot. “Bibliotēkas veido stipras kopienas, bet stipras un līdzdalīgas kopienas veido vairāk bibliotēku,” intervijā uzsver Kristīne un kā nākotnes bibliotēku redz ilgtspējīgu bibliotēku. “Tāda, kas spēj ilgi būt. Vai tad tas nav tas, ko mēs ikviens un katrs vēlamies? Lai bibliotēkas būtu.”

Kas ir IFLA Pasaules bibliotēku karte? Kāds ir tās mērķis?

Pasaules bibliotēku karte ir resurss bibliotēku interešu pārstāvībai. Tās saturu veidojam, lai IFLAi un ikvienam, kas veic bibliotēku interešu pārstāvības darbu, lai veicinātu politikas veidotāju un lēmumu pieņēmēju izpratni par bibliotēku lomu un pienesumu sabiedrības attīstībā, būtu pieejami šī darba veikšanai nepieciešamie resursi. Kopumā var teikt, ka Pasaules bibliotēku kartes mērķis ir palielināt informētību un izpratni par bibliotēku darbību pasaulē, demonstrēt bibliotēku ietekmi uz cilvēku dzīvēm un kopienām ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) kontekstā, un nodrošināt ikvienu ar datiem un pierādījumiem, kas būtu noderīgi bibliotēku un to lietotāju interešu pārstāvībā.

Pasaules bibliotēku kartes mājas lapā pašlaik atrodami trīs satura veidi:

• Bibliotēku statistika no 135 pasaules valstīm un teritorijām. Datus iespējams lejuplādēt un izmantot, gatavojot dažādus ziņojumus, prezentācijas utml.
• Valstu profili (pašlaik pieejami 28, t.sk. Latvijas), kuros var atrast informāciju par bibliotēku nozari, organizācijām un institūcijām, kas saistītas ar nozari, politikas plānošanas dokumentiem un likumdošanas aktiem, bibliotekāru izglītības iespējām, un bibliotēku nozares pasākumiem. Valstu profili piedāvā iespēju vienuviet uzzināt visu par bibliotēkām konkrētajā valstī, kā arī pievērst uzmanību valsts bibliotēku nozares attīstības prioritātēm, sasniegumiem un jautājumiem, kur nepieciešams lielāks lēmumu pieņēmēju atbalsts.
• IAM stāsti (pašlaik pieejami 56) par bibliotēku projektiem un programmām, un to pienesumu IAM sasniegšanā. Stāstus iespējams izmantot darbā ar lēmumu pieņēmējiem, lai demonstrētu bibliotēku ietekmi uz cilvēku dzīvēm un kopienu ilgtspējīgu attīstību, tādējādi iedvesmojot, pārliecinot un motivējot.

Kā ceļš aizveda jūs līdz Pasaules bibliotēku kartogrāfes amatam?

Ceļš uz šo amatu patiesībā sākās pirms daudziem gadiem – laikā, kad strādāju mūsu Kultūras informācijas sistēmu centrā pie “Trešā tēva dēla” projekta. Zināšanas un pieredze, ko uzkrāju, vērtējot publisko bibliotēku sociālo un ekonomisko vērtību bija tā, ko IFLA meklēja 2016. gadā, kad tika izsludināts konkurss uz manu pašreizējo amatu. Pieteicos konkursā, jo statistika un darbs ar ietekmes datiem izrādījās mana lielākā profesionālā aizraušanās, un papildus tam jau pirms darba IFLĀ man vienmēr vilinoša bija un joprojām ir starptautiskā sadarbība un darbs starptautiskā vidē. Tāpat man vienmēr patīk jauni izaicinājumi, un Pasaules bibliotēku kartes veidošana no nulles bija tieši tāds izaicinājums, kuru gribējās pamēģināt.

Jāatzīstas gan, ka iepriekš nekad nebiju apzināti plānojusi, ka strādāšu starptautiskā bibliotēku nozares organizācijā, kur nu vēl ārpus Latvijas. Notikumi un iespējas manā dzīvē tolaik sastājās tā, ka bija jāpieņem lēmumi. Varu teikt, ka joprojām ļoti lepojos, ka IFLAs darbinieku vidū, kas nāk no vairāk nekā 15 valstīm, ir kāds no Latvijas.

Ko šāds darbs ikdienā ietver? Kas ir grūtākais, aizraujošākais, kas ir jāveic?

Ikdiena ir ļoti daudzšķautnaina, tāpat kā pati karte un visi procesi, kuriem jānotiek, lai saturs uz kartes parādītos un tiktu nemitīgi atjaunots, lai tas būtu kvalitatīvs un daudzpusīgs, no pēc iespējas vairāk valstīm, un lai tas būtu noderīgs un izmantojams interešu pārstāvībā un citiem mērķiem.

Pasaules bibliotēku karte nebūtu iespējama bez tās līdzstrādniekiem (angliski – Contributors). Līdzstrādnieki ir organizācijas un institūcijas katrā valstī, kas pēc brīvprātības principa ir uzņēmušās atbildību, sadarbojoties ar citām organizācijām savā valstī, katru gadu sniegt kartei bibliotēku statistikas datus un sagatavot saturu valsts profilam. Pašlaik mēs strādājam ar brīvprātīgajiem vairāk kā 190 organizācijās aptuveni 170 pasaules valstīs un teritorijās. Papildus statistikas datu un valsts profilu līdzstrādniekiem vēl ir arī IAM stāstu līdzstrādnieki, kuru skaits turpina augt. Darbs ar šo Pasaules bibliotēkas kartes kopienu ir mana ikdiena, un tā arī ir visaizraujošākā mana darba daļa.

Tas, ko tieši es daru, slēpjas manā amata nosaukumā, kas angliski ir Member Engagement Officer. Terminu engagement, manuprāt, laviski ir grūti iztulkot vienā vārdā. Līdz šim, tulkojot savu amata nosaukumu latviski, izmantoju vārdu ‘iesaiste’ līdz sapratu, ka iesaiste ir tikai pirmais solis visā tajā, ko ikdienā daru, lai uzturētu Pasaules bibliotēku kartes līdzstrādnieku kopienu dzīvu, aktīvu un līdzdalīgu. Tas, ko daru būtu drīzāk saucams par līdzdalības veicināšanu un uzturēšanu.

Mana ikdiena būtībā paiet iedrošinot un motivējot jaunas valstis pievienoties kartes projektam, nodrošinot informētību un izpratni par kartes procesiem, uzturot infrastruktūru, kuru izmantojam informācijas apmaiņai un kartes satura atjaunošanai, gatavojot dažādus resursus zināšanu paplašināšanai, kā arī veicot apmācības, lai uzlabotu bibliotekāru un informācijas profesionāļu prasmes attiecībā uz kopienu vajadzību izpēti, bibliotēku darbības rādītāju uzskaiti un ietekmes novērtēšanu.

Kuri ir daži no spilgtākajiem, interesantākajiem, sirsnīgākajiem stāstiem, kurus esat caur Pasaules bibliotēku karti uzzinājusi?

Ikviens IAM stāsts Pasaules bibliotēku kartē ir unikāls un īpašs. Tie visi ir stāsti par cilvēkiem un to, kā bibliotēkas palīdz padarīt šo cilvēku dzīves par vienu sprīdi labākas. Grūti ir izcelt kādu vienu kā visspilgtāko vai vissirsnīgāko, jo katrs ir spilgts un vērtīgs savā kontekstā. Bibliotēkas darbojas visur, kur ir cilvēki, un palīdz uzlabot dzīves kvalitāti visās dzīves jomās, ko aptver IAM. Pierādījums tam ir kaut vai fakts, ka kartē ir pa stāstam visiem 17 mērķiem.

Tomēr dažreiz, uzzinot par dažādiem bibliotēku projektiem, jo īpaši pārsteidz tas, cik bibliotēkas ir radošas gan savā darbībā, gan sadarbībā ar partneriem; un bibliotēku partneri ir visdažādākie, sākot ar izglītības iestādēm, beidzot ar slimnīcām.

Gribu izcelt stāstu no Ķīnas par apkaimes bibliotēkām, kur bibliotēkas projekta partneri tiešā nozīmē ir paši iedzīvotāji. Fošanas pilsētā Ķīnā ir izveidotas vairāk nekā 1,000 apkaimes bibliotēkas iedzīvotāju mājās. Un tas darbojas tā, ka katra ģimene, kas grib izveidot šādu bibliotēku, uz gadu aizņemas no pilsētas publiskās bibliotēkas 200 grāmatu, kuras viņi izsniedz kaimiņu ģimenēm. Šādai apkaimes bibliotēkai projekta ietvaros jānoorganizē vismaz 3 lasīšanas veicināšanas pasākumi, jāizsniedz vismas 30 grāmatas un jāapkalpo vismaz 10 citas ģimenes. Kamēr daudzās valstīs bibliotēkas dažādu iemeslu dēļ tiek slēgtas un ir pat jācīnās par to, lai saglabātu bibliotēkas pakalpojumu, šis projekts ir spilgts piemērs tieši pretējam – bibliotēkas veido stipras kopienas, bet stipras un līdzdalīgas kopienas veido vairāk bibliotēku.

Vai kādreiz Pasaules bibliotēku karte atspoguļos informāciju par visu pasaules valstu bibliotēkām jeb tas ir pārāk sarežģīts uzdevums?

Esmu optimiste un gribu teikt, ka jā – vienu dienu tas brīdis pienāks. Varu atklāt, ka mūsu ilgtermiņa mērķis ir 195 Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis. Pašlaik Pasaules bibliotēku kartē iesaistījušās 157 no šīm valstīm un uz kartes ar kādu no satura veidiem atrodamas 127. Vēl ir, kur augt, un daudz, ko darīt.

Kam ir iespēja iesniegt ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanas stāstu par bibliotēku? Kādi ir kritēriji?

Informāciju IAM stāstam var iesniegt jebkura bibliotēka vai ar bibliotēkām saistīta organizācija. Esam mainījuši pieeju, kādā strādājam ar IAM stāstiem. Tagad vairs nav jāraksta stāsts, bet jāsagatavo un jāiesniedz informācija, uz kuras balstoties mēs sagatavojam stāstu, sadarbojoties ar iesniedzēju.

Prasības un kritēriji palikuši nemainīgi – mums jāspēj pastāstīt, kādu mērķa grupas vajadzību un sabiedrības problēmu mēs ar konkrēto projektu risinām un kādā ilgtspējīgas attīstības jomā, ko tieši un cik daudz esam paveikuši, un kāda ir ietekme uz iesaistīto cilvēku dzīvēm un kopienu. IAM stāsti ir uz pierādījumiem balstīti stāsti un tāpēc prasības ietver arī statistikas un ietekmes datu iekļaušanu.

Neatkartīgi no tā, kurā pasaules malā atrodamies, gandrīz visām bibliotēkām joprojām ir grūtības ar prasību izpildi attiecībā uz ietekmi. Projektu ietekmes novērtēšana joprojām vairumā gadījumu nav projektu sastāvdaļa; mēs uzskaitām ko un cik esam paveikuši, bet ne vienmēr saviem cilvēkiem apjautājamies, kāds viņiem no tā labums. Mums šķiet, ka mēs zinām, kāds labums, un vairumā gadījumu mūsu pieņēmumi ir patiesi. Bet lieta tāda, ka IAM stāstos mēs nevaram balstīties uz bibliotekāru pieņēmumiem, mums jāiekļauj projekta dalībnieku perspektīva un to varam uzzināt tikai, vai nu veicot aptauju, vai aprunājoties fokusgrupas diskusijā, vai apkopojot dalībnieku un iesaistīto pušu atsauksmes.

Katra IAM stāsta sagatavošana ir kā mācību pieredze visiem iesaistītajiem. IAM stāstniecība ir arī viena no tām jomām, kur piedāvājam dažāda veida seminārus un apmācības, tostarp par ietekmes novērtēšanu.

Vai, apkopojot informāciju, jums ir savi novērojumi par to, kāda ir 21. gadsimta bibliotēka?

Droši vien tāpēc, kā pēdējos vairāk nekā 5 gadus strādāju ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem, teikšu tā, ka 21. gadsimta bibliotēka ir iekļaujoša, līdzdalīga un ilgtspējīga bibliotēka. Ilgtspējīga – tāda, kas spēj ilgi būt. Vai tad tas nav tas, ko mēs ikviens un katrs vēlamies? Lai bibliotēkas būtu.

Būt fiziski – videi draudzīgi un pēc iespējas efektīvāk izmantojot dabas resursus – tas ir un kļūs arvien svarīgāk. Būt jēgpilni – cilvēkiem vajadzīgi un pēc iespējas iekļaujošāk līdzdarbojoties un līdzdaloties norisēs, kas svarīgas sabiedrībai kopumā un katram atsevišķi.

Neatkarīgi no tā, kā mēs katrs definējam, kas ir kopiena, manuprāt, ikviena bibliotēka ir savas apkalpojamās kopienas spogulis. Šim spogulim jābūt tik lielam un tik tīram, lai katrs kopienas dalībnieks var tajā ieraudzīt sevi un kaut ko tieši savām vajadzībām atbilstošu. Līdzdalīgi lietotāji mums palīdzēs būt. Ilgi.

Pasaules bibliotēku karte augustā svin 5 gadu jubileju. Kāda ir jūsu lielākā vēlēšanās, nopūšot tortes svecītes?

Pasaules bibliotēku kartes mājas lapa tika atklāta 2017. gada 21. augustā, un neticas, ka tik ātri pagājuši jau 5 gadi. Jāsaka, ka svecītes pūšu ar lielu lepnumu par paveikto, jo tas nav maz, bet arī ar lielu pateicību katram līdzstrādniekam un kolēģim, kurš savu roku pielicis, lai karte būtu un turpinātos.

Nav šaubu, ka Pasaules bibliotēku karte turpinās būt vēl ilgi, bet kā saka – pastāvēs, kas pārvērtīsies! Tāpēc vēlēšanās saistīta ar to, lai nākamās svecītes izdotos nopūst jaunā izskatā.

librarymap.ifla.org

Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
portals@lnb.lv