2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 22. numuru (16.–30. novembris).
“Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata 2023–2024” ir jau 21. gadagrāmata, kas iepazīstina lasītājus ar nozīmīgākajiem notikumiem bibliotēkas dzīvē.
2024. gada 29. novembrī notika Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas 247. gadskārtas konference “LAIKS. CILVĒKI. BIBLIOTĒKA.”. Konferences laikā jau 18. reizi tika pasniegta Voldemāra Caunes balva “Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem”.
Ogres Centrālā bibliotēka laidusi klajā grāmatu – stāstu vieglajā valodā “Peldētājs Tomass”, ko radījušas bibliotēkas speciālistes Līga Beināre un Evija Mūrniece.
Kopš IFLA Pasaules bibliotēku kartes (Library Map of the World, LMW) atklāšanas 2017. gada 21. augustā – 83. Pasaules bibliotēku un informācijas kongresa (World Library and Information Congress, WLIC) laikā Vroclavā, Polijā, nozares speciālistu interese par to ar katru gadu palielinās.
Viens no iemesliem ir aizvien lielāka bibliotēku iesaiste ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanā un vēlme par savas bibliotēkas aktivitātēm pastāstīt plašākai auditorijai. Pasaules bibliotēku karte nodrošina piekļuvi IAM stāstiem, kas atspoguļo, kā bibliotēkas dažādās valstīs dod ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā un darbojas kā partneri vietējo attīstības vajadzību apmierināšanā.
Pēdējo gadu laikā Pasaules bibliotēku kartes komanda ir strādājusi pie tā, lai uzlabotu IAM stāstu veidošanas procesu. Papildus IAM Stāstu stāstīšanas rokasgrāmatai ir izveidotas arī divas infografikas, kas uzskatāmi izskaidro procesu:
• IAM stāstu stāstīšanas plūsmkarte, kuru var lejupielādēt 10 valodās,
• stāstu pieteikšanas procesa skaidrojošā infografika (pieejama angļu un spāņu valodā).
Šobrīd Pasaules bibliotēku kartē ir pieejami 22 stāsti no 16 valstīm. Šo stāstu veidošana ir bijusi pamācoša gan Pasaules bibliotēku kartes komandai, gan to iesniedzējiem. Pasaules bibliotēku kartes komanda ir nonākusi pie secinājuma, ka visvienkāršākais un ātrākais veids stāsta ievietošanai kartē ir – pamatojoties uz sniegto informāciju, sagatavot stāstu līdzautora vārdā. Tāpēc ir izveidota jauna IAM stāstu iesniegšanas veidlapa, kurā ir atcelti visi ar vārdu skaitu saistītie ierobežojumi, kā arī ieviesta jauna struktūra informācijas sniegšanai par bibliotēkas aktivitātēm, projektiem vai programmām.
Saite uz tiešsaistes veidlapu nav mainījusies, bet tas nav vienīgais veids, kā iesniegt stāstu. Pasaules bibliotēku kartes komanda aicina sūtīt pieteikumus arī Word formātā kopā ar visiem papildfailiem (novērtējuma ziņojumiem, saistītām publikācijām un fotoattēliem) uz e-pastu librarymap@ifla.org.
Iedvesmojieties no Pasaules bibliotēku kartē ievietotajiem bibliotēku stāstiem par pārmaiņas veicinošām aktivitātēm, projektiem un programmām, lai Pasaules bibliotēku kartē beidzot tiktu ievietots arī stāsts no Latvijas!
Pēc IFLA materiāliem ziņu sagatavoja:
Kristīne Deksne
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Bibliotēku attīstības centrs
