Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Digitālajai bibliotēkai šoruden apritējis pirmais darbības gads, aktīvi strādājot pie satura papildināšanas, sistēmu un tehnoloģiju pilnveides, lai lietotājiem būtu to ērti izmantot ik dienu. Atzīmējot dzimšanas dienu, sociālajos tīklos uzsākta kampaņa, veidojot īsus video ierakstus, kuros Digitālās bibliotēkas lietotāji pastāsta, kā iepazinuši Digitālo bibliotēku un kā tā palīdzējusi atrisināt kādu viņiem nozīmīgu problēmu vai devusi iedvesmu.
2024. gada 1. novembrī Saldus novada bibliotēka svinēja savu 99. jubileju, un šajā īpašajā dienā norisinājās tikšanās ar latviešu rakstnieku, žurnālistu un domātāju Osvaldu Zebri. Pasākums organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Tā bija iespēja Saldus novada jauniešiem un bibliotēkas lasītāju kluba “Saldus vakari” biedriem piedzīvot iedvesmojošu ceļojumu literatūras pasaulē, ko Zebris bieži dēvē par “valodas mežu”.
2024. gada 27. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušajam un Bibliotēku attīstības centra komandas veidotajam Latvijas Bibliotēku portālam www.biblioteka.lv apritēs 17 gadi. Gatavojoties portāla pilngadībai, vēlamies uzzināt galvenās mērķauditorijas – bibliotekāro darbinieku kopienas – domas par portāla saturu un līdzšinējo darbību, tā noderību profesionālajā izaugsmē, kā arī ieteikumus pilnveidei.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Aizkraukles novada centrālo bibliotēku.
Arī šoruden notiks Rīgas Grāmatu svētki — lasītāju, izdevēju, autoru un mākslinieku iemīļota satikšanās. Svētki notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 8. novembrī no pulksten 11.00 līdz 20.00 un 9. novembrī no pulksten 10.00 līdz 18.00, uz to aicina LNB un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
Kopš IFLA Pasaules bibliotēku kartes (Library Map of the World, LMW) atklāšanas 2017. gada 21. augustā – 83. Pasaules bibliotēku un informācijas kongresa (World Library and Information Congress, WLIC) laikā Vroclavā, Polijā, nozares speciālistu interese par to ar katru gadu palielinās.
Viens no iemesliem ir aizvien lielāka bibliotēku iesaiste ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanā un vēlme par savas bibliotēkas aktivitātēm pastāstīt plašākai auditorijai. Pasaules bibliotēku karte nodrošina piekļuvi IAM stāstiem, kas atspoguļo, kā bibliotēkas dažādās valstīs dod ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā un darbojas kā partneri vietējo attīstības vajadzību apmierināšanā.
Pēdējo gadu laikā Pasaules bibliotēku kartes komanda ir strādājusi pie tā, lai uzlabotu IAM stāstu veidošanas procesu. Papildus IAM Stāstu stāstīšanas rokasgrāmatai ir izveidotas arī divas infografikas, kas uzskatāmi izskaidro procesu:
• IAM stāstu stāstīšanas plūsmkarte, kuru var lejupielādēt 10 valodās,
• stāstu pieteikšanas procesa skaidrojošā infografika (pieejama angļu un spāņu valodā).
Šobrīd Pasaules bibliotēku kartē ir pieejami 22 stāsti no 16 valstīm. Šo stāstu veidošana ir bijusi pamācoša gan Pasaules bibliotēku kartes komandai, gan to iesniedzējiem. Pasaules bibliotēku kartes komanda ir nonākusi pie secinājuma, ka visvienkāršākais un ātrākais veids stāsta ievietošanai kartē ir – pamatojoties uz sniegto informāciju, sagatavot stāstu līdzautora vārdā. Tāpēc ir izveidota jauna IAM stāstu iesniegšanas veidlapa, kurā ir atcelti visi ar vārdu skaitu saistītie ierobežojumi, kā arī ieviesta jauna struktūra informācijas sniegšanai par bibliotēkas aktivitātēm, projektiem vai programmām.
Saite uz tiešsaistes veidlapu nav mainījusies, bet tas nav vienīgais veids, kā iesniegt stāstu. Pasaules bibliotēku kartes komanda aicina sūtīt pieteikumus arī Word formātā kopā ar visiem papildfailiem (novērtējuma ziņojumiem, saistītām publikācijām un fotoattēliem) uz e-pastu librarymap@ifla.org.
Iedvesmojieties no Pasaules bibliotēku kartē ievietotajiem bibliotēku stāstiem par pārmaiņas veicinošām aktivitātēm, projektiem un programmām, lai Pasaules bibliotēku kartē beidzot tiktu ievietots arī stāsts no Latvijas!
Pēc IFLA materiāliem ziņu sagatavoja:
Kristīne Deksne
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Bibliotēku attīstības centrs
