Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Kristīne Deksne
Interviju sērija pēc ilgāka pārtraukuma turpinās un ir mūs atvedusi uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centru, kur par Bibliotēku attīstības eksperti strādā Kristīne Deksne. Par Kristīnes ceļu un pieredzi bibliotēku nozarē un lietām, kas viņai ir nozīmīgas, lasiet šajā iedvesmojošajā intervijā.
Mans ceļš un pieredze bibliotēku nozarē (iespējams norādīt iegūto izglītību, profesionālo pieredzi dažādos amatos / organizācijās / projektos).
LU Bibliotēku un informācijas zinātnes studijās nonācu nejauši un diezgan grūtā savas dzīves brīdī, kad pirmo reizi biju piedzīvojusi sajūtu, ka visi sapņi sagruvuši un pārliecība par sevi ir viszemākajā punktā. Pirmajā kursā viena no pasniedzējām lūdza mums sadalīties 3 grupās – vienā tie, kuri noteikti redz sevi strādājam nozarē, otrā tie, kuri nav vēl izlēmuši, un trešajā tie, kuri pavisam noteikti nevēlas strādāt bibliotēkā. Es nešauboties nostājos trešajā grupā. Pirmajos kursos es nebiju tā apzinīgākā studente, bet, laikam ejot, nozare mani ieinteresēja un “iemīlināja” sevī un maģistra studijas jau beidzu ar sarkano diplomu un strādājot Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB).
Savas darba gaitas LNB uzsāku Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes literatūras lasītavā, bet pēc 3 gadiem tiku piesaistīta Latvijas Bibliotēku portālam, ar kuru kopā pavadīju vairāk nekā 10 savas profesionālās dzīves gadus. Vairāk par manām sajūtām saistībā ar Bibliotēku portālu varat izlasīt portāla jubilejas rakstā “Daudz laimes! Latvijas Bibliotēku portālam 15 gadi”.
Paralēli tiešajiem darba pienākumiem, man vienmēr ir bijusi svarīga arī darbošanās nozares profesionālajās organizācijās un nozares attīstībā kopumā. Kopš biedrības pirmsākumiem esmu Latvijas Bibliotēku izglītības apvienības (LBIA) biedre, kā arī kopš 2017. gada esmu Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) sekretāre. Pateicoties interesei par ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un Latvijas bibliotekāru izpratnes veicināšanai par tiem, pamazām esmu tuvinājusies starptautiskajai bibliotekārajai videi, līdz 2020./2021. gadā uzsāku darboties Starptautiskajā bibliotēku asociāciju un institūciju federācijā (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) kā Vides, ilgtspējas un bibliotēku sekcijas (Environment, Sustainability and Libraries, ENSULIB) pastāvīgās komitejas locekle, kā arī Eiropas bibliotēku, informācijas un dokumentācijas asociāciju biroja (European Bureau of Library, Information and Documentation Associations, EBLIDA) Eiropas bibliotēku un ilgtspējīgas attīstības ieviešanas un novērtēšanas (European Libraries and Sustainable Development Implementation and Assessment, ELSIA) ekspertu grupas sastāvā. Darbošanās šajās organizācijās man ir devusi iespēju iesaistīties un būt daļai no nozīmīgiem procesiem nozarē, piemēram, vērtēt IFLA Zaļās balvas pretendentu pieteikumus, būt vienai no EBLIDA “Otrā Eiropas ziņojuma par ilgtspējīgu attīstību un bibliotēkām” autorēm u.c., nemaz nerunājot par iespēju satikt un iepazīt fantastiskus nozares speciālistus no dažādām pasaules daļām un valstīm.
Pēdējos gados esmu saistīta arī ar projektiem, kas vērsti uz sadarbības veidošanu ar Austrumpartnerības valstīm, un jāsaka, ka šis ir viens no izaicinošākajiem darba virzieniem.
Vislielāko prieku un gandarījumu man savā darbā sagādā
Es varētu uzrakstīt sarakstu ar lietām, kuras man darbā sagādā prieku un gandarījumu.
- Vislielākais gandarījums mani pārņem, kad redzu, kā realizējas kāda ideja vai iecere, it sevišķi, ja sākumā ir bijusi sajūta, ka nekas neizdosies.
- Vienmēr ir prieks redzēt entuziastiskus, gudrus, aktīvus bibliotekārus, kuri attīsta bibliotēkas pakalpojumus, saliedē kopienu un deg par nozari.
- Iekšējā gandarījuma sajūtu sniedz iespēja būt nozares centrā – pārredzēt Latvijas bibliotēku vidi un nu jau arī sākt iepazīt pasaules bibliotēku audeklu.
- Prieks ir par to, ka mans darbs sniedz iespēju nemitīgi pilnveidot sevi – caur dažādām aktivitātēm, projektiem, sadarbībām.
- Un visaptverošs gandarījums par to, ka vakaros varu nākt mājās no darba ar sajūtu, ka esmu strādājusi iedziļinoties un pēc labākās sirdsapziņas.
Mans lielākais izaicinājums profesionālajā darbībā
Man liekas, ka bez izaicinājumiem nav iedomājam neviena sfēra, neviens amats, neviena karjera. Un izaicinājumi katram ir savi – kas vienam cilvēkam ir izaicinājums, citam ir sīkums, un otrādi. Man izaicinājums ir kaut kas jauns (jauns darba virziens, uzdevums, jauna loma u.c.), par ko man trūkst zināšanu, prasmju, pieredzes vai pārliecības par saviem spēkiem – tas, kas manī rada šaubas par to, vai spēšu tikt galā, vai esmu īstais cilvēks, lai sasniegtu vislabāko rezultātu. Jā, zinu, izklausās pēc perfekcionisma…
Ar izaicinājumiem ir tā, kad tie tiek pārvarēti un nāk nākamie, iepriekšējie aizmirstas. Tāpēc vislielākie liekas tābrīža izaicinājumi. Bet, ja man jānosauc konkrēti piemēri, tad viens no lielākajiem izaicinājumiem man ir bijis darbs pie modulārās profesionālās tālākizglītības programmas “Bibliotēku zinības” izstrādes (2020), kā arī projekta “Mazināt plaisas ar kultūras un izglītības palīdzību” (“EU4Dialogue: improving exchanges across the divide through education and culture”) īstenošana (joprojām turpinās).
Un mans iekšējais izaicinājums, kurš ir ar mani nepārtraukti un kuru pārvaru no reizes uz reizi, ir drosme uzdrīkstēties.
Zināšanas / prasmes / rakstura īpašības, kuras visvairāk noderējušas profesionālajā darbībā
Lai ko es darītu, man vienmēr ir bijis svarīgi izdarīt labāko iespējamo katrā konkrētajā situācijā, ņemot vērā pieejamos laika, finanšu un citus resursus. Un lai to izdarītu, ir nepieciešama nozares un darba mīlestība, aizrautība un atbildības sajūta. Tas laikam arī ir galvenais, kas man palīdz virzīties uz priekšu un attīstīties. Uzskatu, ka jebkuras jaunas zināšanas un prasmes, kuras iegūstu darba procesā, noder katra nākamā darba uzdevuma veikšanai vai izaicinājuma pārvarēšanai.
Bibliotēka, kuras darbs mani iedvesmo (Latvijas / ārvalstu) / nozares cilvēks, kurš atstājis uz mani paliekošu iespaidu
Esmu savas jomas un savas bibliotēkas fane, tāpēc kā pirmo bibliotēku noteikti gribu minēt Latvijas Nacionālo bibliotēku. Būt klāt un redzēt jaunās ēkas celtniecību, pārvākšanās procesu, bibliotēkas funkciju paplašināšanos un pakalpojumu kvalitātes celšanos ir bijusi un joprojām ir ļoti iedvesmojoša pieredze.
Runājot par cilvēkiem nozarē, uzskatu, ka man ir paveicies strādāt lieliskajā LNB komandā, kur katrs darbinieks ir lielisks savā jomā. Uzsākot darbu LNB, mana pirmā Attīstības departamenta (toreiz Bibliotēku attīstības institūta) vadītāja bija Anna Mauliņa. Viņa bija profesionāle, no kuras daudz mācījos un apbrīnoju viņu arī kā cilvēku un sievieti. Diemžēl Anna pagājušā gada vasarā aizgāja mūžībā, tāpēc – Anna, “puķīte”, paldies Tev un lai Tev gaiša mākoņmaliņa!
Lai gan intervijas sākumā minēju, ka mana nonākšana bibliotēku nozarē uzskatāma par nejaušību, sava loma manai attieksmei pret bibliotēkām ir bijusi manai skolas bibliotēkai (Lizuma vidusskola) un bibliotēkas vadītajai tolaik – Zaigai Apinītei. Bibliotēkā jutos vienmēr gaidīta, savā ziņā tā man mazajās klasēs bija kā burvju valstība, kur var paslēpties starp grāmatu plauktiem un nokļūt citā pasaulē. Un bibliotekārīte Zaiga – vienmēr tik pozitīva, dzirkstoša, ar savu īpašo auru, vienmēr gatava uzklausīt, iedziļināties un sniegt padomu.
Un tālāk jau man ir neiespējami nosaukt konkrētus vārdus, jo savas darba dzīves ietvaros esmu satikusi tik daudzus lieliskus cilvēkus un nozares speciālistus – inteliģentus, empātiskus, prasmīgus, ar unikālām darbaspējām un plašu skatījumu – ka nespētu viņus vienkārši uzskaitīt, neaprakstot viņu devumu nozarei un iespaidu uz mani. Bet tā jau būtu pavisam cita publikācija.
Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās / kādā konkrētā bibliotēkā
Nenosaukšu vienu konkrētu pakalpojumu, bet tas, ko es gribētu redzēt Latvijas bibliotēkās, ir lielāka bibliotēku darbības sasaiste ar ilgtspējas aspektiem. Ne reizi vien esmu to teikusi un pēc visiem šiem gadiem joprojām esmu Ilgtspējīgas attīstības mērķu fane. Es ļoti gribētu, lai kādu dienu lielākā daļa Latvijas bibliotekāru sasaistītu bibliotēku lomu ar savas kopienas ilgtspējīgu attīstību un iedegtos, redzot iespējas, ko ilgtspējīgas attīstības mērķu ietvars paver bibliotēkām. Noteikti savām acīm gribētu redzēt kādas bibliotēkas attīstības stratēģiju jeb darbības plānu, kurš atspoguļotu pārdomātu un mērķtiecīgu rīcību IAM progresa sekmēšanā un savas kopienas iesaistīšanu šajos procesos.
2019. gadā, kad salīdzinoši nesen bijām uzsākuši sarunas ar Latvijas bibliotēkām saistībā ar darbu IAM jomā, piedalījos IFLA Pasaules bibliotēku un informācijas kongresā. Pēc kongresa jutos tik ļoti iedvesmota, ka man bija ideja par struktūrvienības vai pat atsevišķas organizācijas izveidi, kas strādātu ar šiem jautājumiem – izglītotu Latvijas bibliotekārus un citus interesentus, konsultētu, meklētu variantus ilgtspējīgāku risinājumu ieviešanai pašu bibliotēku darbā, apkopotu pasaules bibliotēku pieredzi un izstrādātu pašvērtējuma modeļus un sertificēšanas programmas, organizētu izglītojošus pasākumus plašākai auditorijai utt. Kas zina, varbūt kādreiz šis sapnis piepildīsies.
Grāmata, kuru iesaku izlasīt / profesionālās informācijas resurss, kurš varētu noderēt citiem
Kopš sevi atceros, man vienmēr ir ļoti paticis lasīt, un ir daudzas grāmatas, kas man ir likušas gan raudāt, gan smieties, gan pārdomāt dzīves jēgu un vērtības. Tāpēc nosaukt vienu konkrētu grāmatu ir “neiespējamā misija”. Esmu vēsturisko romānu cienītāja. Šī žanra grāmatas, kuras īpaši palikušas atmiņā – Aleksandra Grīna “Dvēseļu putenis”, Heteres Morisas “Aušvicas tetovētājs” un “Cilkas ceļojums” (jaunāko grāmatu “Trīs māsas” vēl neesmu lasījusi), Slavomira Raviča “Ilgais gājiens”, arī Kristinas Sabaļauskaites grāmatas. Tad ir tādas “jocīgās grāmatas”, kuras pat nespēju ielikt kādā konkrētā žanrā, piemēram, Jūnasa Jūnasona un Frēdrika Bakmana darbi. Un tad, kad gribas no visa atslēgties, lasu arī trillerus un detektīvromānus. Lai gan neesmu praktiskās psiholoģijas grāmatu fane, šobrīd uz mana naktsskapīša stāv Džeimsa Klīra grāmata “Atomiskie ieradumi”, un ir sajūta, ka būs vērtīgi.
Runājot par profesionālās informācijas resursiem – galvenais resurss, kuru iesaku izmantot ikvienam Latvijas bibliotekāram, ir Latvijas Bibliotēku portāls 🙂
Manas dzīves īpašie mirkļi
Manas dzīves lielais un īpašais mirklis viennozīmīgi ir meitiņas ierašanās pasaulē un manā ģimenē. Ja pirms tam man likās, ka zinu un esmu izbaudījusi visas iespējamās emocijas (prieku, sajūsmu, laimi, skumjas, bēdas u.c.), tad, piedzimstot meitai, man bija sajūta, ka ir atvēries jaunu emociju līmenis, par kurām man pat nebija nojausmas, ka tādas eksistē. Esmu bezgala pateicīga, ka man ir iespēja būt Aleksas mammai.
Īpaši mēdz būt arī ikdienas mirkļi, kas sniedz tādu klusu laimes sajūtu un piepildījumu – sajūta, kad basas kājas pieskaras zālei, ieklausīšanās jūras šalkoņā, sirsnīgas sarunas ar draugiem un kopīgi brīži ar ģimeni, saulrieta vērošana, un vēl, un vēl…
Trīs lietas, kas man sagādā prieku (uzlādē, iedvesmo)
Vispieejamākā un visbiežāk izmantotā lieta ir pastaigas – jebkuros laikapstākļos un jebkurā vietā. Pastaigas palīdz sakārtot domas un vienmēr uzlabo noskaņojumu. Visforšākās pastaigas, protams, ir mežā vai pie jūras, bet ikdienā visbiežākā pastaigu vieta ir Ķengaraga promenāde.
Vēl viens iedvesmas avots man ir balets, tas ir mans mīļākais mākslas veids. Iespēju robežās, bet noteikti vairākas reizes gadā apmeklēju Latvijas Nacionālo operu un baletu, lai baudītu. Ar dziļu aizrautību un aizkustinājumu vēroju mūzikas un cilvēku ķermeņu mijiedarbību un apbrīnoju kustības skaistumu.
Trešā lieta, kas man ir īpaša un uzlādē mani, lai gan to ir iespēja piedzīvot tikai vienu reizi gadā, ir Ziemassvētki. Visi tie mazie sīkumi – mājas rotāšana, piparkūku cepšana un smarža, eglītes meklēšana mežā un vēlāk pušķošana, izgreznotā pilsēta utt. – tas visu decembri silda manu sirdi un sagādā daudz prieka.
Aigas Grēniņas īpašais jautājums:
Lai sekotu līdzi nozares notikumiem un aktualitātēm, regulāri ieskatos Latvijas Bibliotēku portālā. Kristīne jau sen veido un aktualizē portāla saturu, tāpēc būtu interesanti ieskatīties Bibliotēku portāla aizkulisēs un uzzināt, kā portālam klājas no veidotāju skatu punkta.
Latvijas Bibliotēku portālā veidošanā un attīstībā esmu bijusi klāt kopš 2009. gada nogales, kad tika uzsākta portāla otrās versijas izveide. Esmu piedzīvojusi divas ļoti dažādas portāla versijas – gan no to izstrādes viedokļa, gan no satura koncepcijas viedokļa. Bibliotēku portāls, viennozīmīgi, ir bijis manu radošo domu un darbu centrā lielāko daļu no manas profesionālās darba dzīves, tomēr ironiski vai likumsakarīgi, bet šī intervija top brīdī, kad savā profesionālajā darbā esmu jau attālinājusies no Latvijas Bibliotēku portāla, un šobrīd tas attīstītās cita redaktora vadībā. Es vienmēr esmu gatava palīdzēt, ja Bibliotēku portālam mani vajag, bet šobrīd, saistībā ar portālu, mana galvenā loma ir būt par uzticīgu Bibliotēku portāla lasītāju.
Brīvais mikrofons (iespēja pateikt jebko – pievērst uzmanību kādai aktualitātei, pateikt kādam paldies, novēlējums u.c.)
Novēlējums: jebkurā situācijā saglabājiet cilvēcību, atvērtu prātu un sirdi, esiet iecietīgi, esiet drosmīgi!
Nozares speciālists, par kuru mums vajadzētu uzzināt vairāk (nākamais intervijas dalībnieks)
Tas ir cilvēks un nozares speciālists, kuru sev es atklāju IFLA WLIC 2019 laikā, kuru es ļoti cienu un kura viedoklī es vienmēr ieklausīšos, man ļoti īpašs cilvēks – Baiba Īvāne.