Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Digitālajai bibliotēkai šoruden apritējis pirmais darbības gads, aktīvi strādājot pie satura papildināšanas, sistēmu un tehnoloģiju pilnveides, lai lietotājiem būtu to ērti izmantot ik dienu. Atzīmējot dzimšanas dienu, sociālajos tīklos uzsākta kampaņa, veidojot īsus video ierakstus, kuros Digitālās bibliotēkas lietotāji pastāsta, kā iepazinuši Digitālo bibliotēku un kā tā palīdzējusi atrisināt kādu viņiem nozīmīgu problēmu vai devusi iedvesmu.
2024. gada 1. novembrī Saldus novada bibliotēka svinēja savu 99. jubileju, un šajā īpašajā dienā norisinājās tikšanās ar latviešu rakstnieku, žurnālistu un domātāju Osvaldu Zebri. Pasākums organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Tā bija iespēja Saldus novada jauniešiem un bibliotēkas lasītāju kluba “Saldus vakari” biedriem piedzīvot iedvesmojošu ceļojumu literatūras pasaulē, ko Zebris bieži dēvē par “valodas mežu”.
2024. gada 27. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušajam un Bibliotēku attīstības centra komandas veidotajam Latvijas Bibliotēku portālam www.biblioteka.lv apritēs 17 gadi. Gatavojoties portāla pilngadībai, vēlamies uzzināt galvenās mērķauditorijas – bibliotekāro darbinieku kopienas – domas par portāla saturu un līdzšinējo darbību, tā noderību profesionālajā izaugsmē, kā arī ieteikumus pilnveidei.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Aizkraukles novada centrālo bibliotēku.
Arī šoruden notiks Rīgas Grāmatu svētki — lasītāju, izdevēju, autoru un mākslinieku iemīļota satikšanās. Svētki notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 8. novembrī no pulksten 11.00 līdz 20.00 un 9. novembrī no pulksten 10.00 līdz 18.00, uz to aicina LNB un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
Sagaidot Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanas 30. gadadienu, Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC) sagatavojis apsveikumu Latvijas iedzīvotājiem, publicējot apjomīgu Latvijas mākslinieku radītu mākslas darbu digitālo fotokopiju kopumu no Latvijas muzeju krājumiem Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga (NMKK) publiskajā portālā, kas ikvienam brīvi pieejams tīmekļvietnē www.nmkk.lv.
Laikā, kad muzeji ir slēgti un kultūras vērtības iepazīstamas lielākoties virtuāli, portālā kopskaitā publicēti 122 mākslinieku vairāk nekā 7,5 tūkstoši digitalizētu darbu, kurus radījuši tādi autori kā Džemma Skulme, Maija Tabaka, Kurts Fridrihsons, Boriss Bērziņš, Biruta Baumane, Jānis Deinats, Jete Užāne, Daina Dagnija, Auseklis Baušķenieks, tai skaitā vecmeistari – Jēkabs Bīne, Kārlis Miesnieks, Žanis Sūniņš un vēl daudzi citi.
Par digitalizēto priekšmetu publisku piekļuvi Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogā KISC uz 3 gadiem noslēdzis līgumu ar autortiesību aģentūru AKKA/LAA, un šie darbi interesentiem būs pieejami www.nmkk.lv līdz 2022. gada beigām. Kopumā šobrīd NMKK apmeklētājiem tiek piedāvāta informācija par gandrīz pusotru miljonu
(1 401 816) Latvijas muzeju priekšmetu, no kuriem aptuveni pusei (43%) ir pievienoti arī attēli. Tā kā salīdzinoši lielu daļu digitalizēto objektu nav iespējams apskatīt autortiesību ierobežojumu dēļ, KISC šobrīd noslēdzis līgumu ar AKKA/LAA par minēto attēlu publicēšanu NMKK publiskajā portālā. Arī turpmāk tiks meklēti risinājumi, lai dažādu projektu ietvaros nodrošinātu brīvpieejas piekļuvi ar autortiesībām aizsargātajiem attēliem, tādējādi dodot iespēju plašam sabiedrības lokam iepazīties ar Latvijas muzejos uzkrātajām kultūras mantojuma vērtībām.
Saskaņā ar Kultūras informācijas sistēmu centra apkopotajiem datiem par paveikto NMKK pilnveidē 2019. gadā, kopkatalogā kopumā ievadīta informācija par 144 574 digitalizētiem muzeju priekšmetiem, kas ir lielākais skaitlis, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem (2018. g. – informācija par 102 090 priekšmetiem, 2017.g. – 122 787, 2016.g. – 78 512, 2015.g. – 75 723). Šī gada aprīlī veikti vairāki uzlabojumi NMKK informācijas sistēmā, lai padarītu ērtāku darbu sistēmas iekšējā darba vidē, ar ko strādā muzeju speciālisti, savukārt nākamajā gadā tiek plānots atjaunot NMKK publisko portālu, tādējādi palielinot kopkataloga nozīmi un izmantojamību muzeju darbā, pētniecībā, kā arī vispārējā izziņā.
Informācija kontaktiem:
Ilma Elsberga
Kultūras informācijas sistēmu centra projekta vadītāja asistente
Tālr.: 67844902
E-pasts: ilma.elsberga@kis.gov.lv
