Bibliotēkas atbalsta un veicina ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu ar bibliotēku sniegtajiem pakalpojumiem, veidojot drošu un iekļaujošu vidi un telpu ikvienam, nodrošinot piekļuvi visa veida un satura informācijas resursiem, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (t. sk. datoriem un internetam), piedaloties sabiedrības izglītošanā, veicot kultūras mantojuma apzināšanu, uzkrāšanu un saglabāšanu, zināšanu pārnesi, lasīšanas un rakstpratības veicināšanu utt.
Kopš 2015. gada bibliotēku lomu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā aktualizē un akcentē Starptautiskā bibliotēku asociāciju un institūciju federācija (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA). Daudzi IFLA programmas “Starptautiskā bibliotēku interešu aizstāvības programma” (International Advocay Program, IAP) projektu konkursa projekti un semināri ir veltīti tieši darbam ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem. 2017. gada Pasaules bibliotēku un informācijas kongresā (World Library and Information Congress, WLIC) tika atklāta IFLA Pasaules bibliotēku karte (Library Map of the World), kuras viena sadaļa veltīta ilgtspējīgas attīstības mērķu stāstiem. IAM stāsti parāda, kā bibliotēkas dažādās valstīs dod ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā un darbojas kā partneri vietējo attīstības vajadzību apmierināšanā.
IFLA ir sagatavojusi arī vairākas publikācijas, kas pievērš uzmanību bibliotēku lomai ilgtspējīgas
attīstības mērķu sasniegšanā: “Access and Opportunity for All: How Libraries contribute to the United Nations 2030 Agenda“, “Libraries and the Sustainable Development Goals: A Storytelling
Manual” (pieejams arī latviešu valodā: “Bibliotēkas un ilgtspējīgas attīstības mērķi: stāstu veidošanas rokasgrāmata“), kā arī Starptautiskās interešu aizstāvības programmas (International
Advocacy Programme, IAP) ietvaros ir tapušie izpratnes veicināšanas materiāli no visas pasaules.
Ne tikai IFLA, bet arī citas starptautiskās bibliotēku nozares organizācijas pēdējos gados pievērsušas uzmanību ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, veicinot bibliotekāru izpratni un sniedzot atbalstu darbā ar IAM. 2019. gada novembrī Bibliotēku, informācijas un dokumentācijas asociāciju Eiropas birojs (European Bureau of Library, Information and Documentation Associations, EBLIDA) publiskoja EBLIDA Matricu. Tas ir produkts, kuru EBLIDA piedāvā Eiropas bibliotēkām, lai palīdzētu tām iesaistīties ilgtspējīgas attīstības programmas “Eiropa 2030” īstenošanā. EBLIDA Matrica ir instrumentu kopums, kurā apkopota informācija par:
- Eiropas Savienības instrumentiem, projektu konkursiem un programmām, kas attiecas uz IAM un var būt saistoši bibliotēkām;
- bibliotēku politiku Eiropā, kas veicina IAM sasniegšanu;
- Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu (European Structural and Investment Funds, ESIF) finansēšanas iespējām 2021.–2027. gadā;
- galvenajiem rādītājiem, kurus Eiropas Savienībā visbiežāk izmanto IAM aktivitāšu rezultātu mērīšanai un vērtēšanai;
- bibliotēku rādītājiem, kas ļauj novērtēt bibliotēku veiktspēju un atbilstību IAM rādītājiem.
Lai gan EBLIDA Matrica ir paredzēta bibliotēku nozarei, to var izmantot arī citas kultūras iestādes, piemēram, muzeji un arhīvi. Šis rīks noderēs, lai veidotu dziļāku izpratni par ilgtspējīgu attīstību un IAM nozīmīgumu, kā arī par bibliotēku lomu šo mērķu sasniegšanā.
Kopš 2020. gadā EBLIDA ir bijusi īpaši aktīva IAM jomā – publiskoti vairāki dokumenti un organizēti informatīvi
vebināri, gan apkopojot Eiropas bibliotēku pieredzi darbā ar IAM, gan pievēršot uzmanību IAM novērtēšanai bibliotēkās.
2020. gada jūnijā nāca klajā pirmais pārskats par Eiropas bibliotēku darbu ar IAM – “Ilgtspējīgas attīstības mērķi un bibliotēkas. Pirmais Eiropas ziņojums” (Sustainable Development Goals and Libraries. First European Report). Šis bija pirmais mēģinājums Eiropas bibliotēku IAM pieredzi veidot ne tikai kā stāstus, bet arī kā visaptverošu koncepciju, kuru varētu izmantot plašākai un tālejošākai bibliotēku darba iekļaušanai ANO ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam. Ziņojumā ietverta 17 Eiropas valstu, t. sk. Latvijas, pieredze un uzsvērta nepieciešamība Eiropas bibliotēkām noteikt Dienaskārtību 2030 kā pamatu paplašinātai bibliotēkas koncepcijai.
EBLIDA “Otrais Eiropas ziņojums par ilgtspējīgu attīstību un bibliotēkām” (Second European Report on Sustainable Development Goals and Libraries) tapis sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un publiskots 2022. gada janvārī. Ziņojuma saturs ir balstīts uz aptaujas rezultātiem, kura tika izsūtīta Eiropas bibliotēku asociācijām 2021. gada rudenī, un ietver aptaujas kopsavilkumu un septiņpadsmit valstu profilus. Katrs no šiem profiliem ietver informāciju par ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) prioritātēm un politiku bibliotēku jomā attiecīgajā valstī, uz IAM orientētu projektu izlasi, kā arī informāciju par projektu finansējuma avotiem un novērtējumu.
EBLIDA “Otrais Eiropas ziņojums par ilgtspējīgu attīstību un bibliotēkām” papildina citus EBLIDA dokumentus, piemēram, “Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESIF) 2021–2027: rokasgrāmata bibliotēku pieteikumu iesniedzējiem” un “Eiropas strukturālie un investīciju fondi 2021–2027”.
2020. gadā EBLIDA publiskoja arī citus dokumentus, tostarp, EBLIDA ziņojumu “Domāt neiedomājamo. Ilgtspējīgas attīstības mērķiem atbilstoša un no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (2021.–2027.) finansēta Eiropas bibliotēku programma pēc Covid-19 krīzes” (Think the unthinkable. A post Covid19 European Library Agenda meeting Sustainable Development Goals and funded through the European Structural and Investment Funds (2021–2027)), kā arī ziņojumu “Ceļā uz IAM rādītāju ieviešanu Eiropas bibliotēkās” (Towards the implementation of SDG Indicators in European Libraries).
Ziņojuma “Domāt neiedomājamo. Ilgtspējīgas attīstības mērķiem atbilstoša un no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (2021.–2027.) finansēta Eiropas bibliotēku programma pēc Covid-19 krīzes” mērķis ir palīdzēt Eiropas bibliotēkām atrast piemērotu stratēģiju finansējuma piesaistei un politikas veidošanai saistībā ar IAM – gan par ANO ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, gan Eiropas normatīvo ietvaru. EBLIDA uzskata, ka uz trīs ziņojumā minētajiem pīlāriem – darbs pēc Covid-19, Eiropas strukturālie un investīciju fondi un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi – balstīsies stratēģiska un ilgtspējīga, inovatīva un radoša, iekļaujoša un proaktīva bibliotēku darbība tuvākajā desmitgadē. Ziņojums izmantojams kā instruments, lai plašāk atspoguļotu bibliotēku sociālo, ekonomisko, vides un kultūras politiku, gūtu iedvesmu bibliotēku darba plānošanai un ikdienas darbībai, kā arī izprastu, ka daži notikumi, kuri, iespējams, ir ierobežoti laikā un telpā, tomēr iekļaujas daudz plašākā stratēģijā, kas paver jaunus apvāršņus bibliotēku darbam. Izdevums lasāms arī latviski.
Ziņojumā “Ceļā uz IAM rādītāju ieviešanu Eiropas bibliotēkās” (Towards the implementation of SDG Indicators in European Libraries) Eiropas bibliotēku un ilgtspējīgas attīstības novērtējuma darba grupas (European Libraries and Sustainable Development Assessment, ELSA) locekļi, kuru uzdevums bija risināt jautājumus saistībā ar IAM darba rezultātu novērtēšanu bibliotēkās, vienlaikus izcēluši gan bibliotēku ietekmes pētījumu izmantošanu bibliotēku vērtēšanā un interešu aizstāvībā, gan ar dažādiem Eiropas valstu piemēriem parādījuši, cik svarīgi ir izmantot atbilstošus IAM rādītājus. Ziņojumā iekļautie piemēri apstiprina secinājumu, ka IAM rādītāji būtu īpaši jāveido un, ja nepieciešams, jāpielāgo bibliotēku nozarei, lai radītu kopīgu atskaites sistēmu uz IAM orientētai bibliotēku politikai un projektiem.
Gan IFLA, gan EBLIDA ir izveidotas speciālas daba grupas vai sekcijas, kas saistītas ar ilgtspējīgu attīstību, un kopš 2021. gada tajās darbojas arī Latvijas bibliotēku jomas pārstāvji.
- IFLA Vides, ilgtspējas un bibliotēku sekcija (Environment, Sustainability and Libraries, ENSULIB) tika izveidota 2009. gadā IFLA Pasaules bibliotēku un informācijas kongresa laikā, kā īpašu interešu grupa. Situācija mainījās 2021. gada sākumā, kad ENSULIB ieguva sekcijas statusu ar pastāvīgo komiteju 20 locekļu sastāvā. Pastāvīgā komiteja sāka darbu IFLA Pasaules bibliotēku un informācijas kongresā 2021. gada augustā, un tiek prognozēts, ka nākotnē ENSULIB daudz aktīvāk darbosies bibliotēku jomā saistībā ar vides un ilgtspējas jautājumiem. Sekcijas mērķis ir mudināt bibliotekārus rīkoties, lai sekmētu savas kopienas un vides ilgtspēju, nodrošināt materiālus par zaļajām bibliotēkām, izcelt zaļo bibliotēku un citu ilgtspējīgu
bibliotēku projektus visā pasaulē, rādīt piemēru un piedāvāt diskusiju forumu. - EBLIDA Eiropas bibliotēku un ilgtspējīgas attīstības īstenošanas un novērtēšanas ekspertu grupa (European Libraries and Sustainable development Implementation and Assessment, ELSIA) izveidota 2020. gada nogalē un nodarbojas ar Dienaskārtības 2030 ieviešanu Eiropas bibliotēkās, vairāk pievēršoties Eiropas politikai IAM jomā, atbilstošas metodoloģijas izveidei un ieviešanai IAM projektu novērtēšanai bibliotēkās, kā arī ESIF finansējuma sasaistei ar bibliotēku nozari. ELSIA turpina Eiropas bibliotēku un ilgtspējīgas attīstības novērtējuma (European Libraries and Sustainable development Assessment, ELSA) darba grupas 2019. un 2020. gadā aizsāktos darba virzienus.