Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Digitālajai bibliotēkai šoruden apritējis pirmais darbības gads, aktīvi strādājot pie satura papildināšanas, sistēmu un tehnoloģiju pilnveides, lai lietotājiem būtu to ērti izmantot ik dienu. Atzīmējot dzimšanas dienu, sociālajos tīklos uzsākta kampaņa, veidojot īsus video ierakstus, kuros Digitālās bibliotēkas lietotāji pastāsta, kā iepazinuši Digitālo bibliotēku un kā tā palīdzējusi atrisināt kādu viņiem nozīmīgu problēmu vai devusi iedvesmu.
2024. gada 1. novembrī Saldus novada bibliotēka svinēja savu 99. jubileju, un šajā īpašajā dienā norisinājās tikšanās ar latviešu rakstnieku, žurnālistu un domātāju Osvaldu Zebri. Pasākums organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Tā bija iespēja Saldus novada jauniešiem un bibliotēkas lasītāju kluba “Saldus vakari” biedriem piedzīvot iedvesmojošu ceļojumu literatūras pasaulē, ko Zebris bieži dēvē par “valodas mežu”.
2024. gada 27. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušajam un Bibliotēku attīstības centra komandas veidotajam Latvijas Bibliotēku portālam www.biblioteka.lv apritēs 17 gadi. Gatavojoties portāla pilngadībai, vēlamies uzzināt galvenās mērķauditorijas – bibliotekāro darbinieku kopienas – domas par portāla saturu un līdzšinējo darbību, tā noderību profesionālajā izaugsmē, kā arī ieteikumus pilnveidei.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Aizkraukles novada centrālo bibliotēku.
Arī šoruden notiks Rīgas Grāmatu svētki — lasītāju, izdevēju, autoru un mākslinieku iemīļota satikšanās. Svētki notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 8. novembrī no pulksten 11.00 līdz 20.00 un 9. novembrī no pulksten 10.00 līdz 18.00, uz to aicina LNB un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
No 2022. gada 27. aprīļa līdz 2023. gada 30. jūlijam Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 5. stāva izstāžu zālē būs skatāma izstāde “Modināšana. Stāsts par hernhūtiešiem”. Izstāde ir viens no centrālajiem cikla “Latviešu grāmatai – 500” 2022. gada notikumiem, un to atklās cikla patrons Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. Ieeja bez maksas.
Izstādē eksponēts unikāls materiāls – hernhūtiešu rokraksti no LNB krājuma. 2017. gadā tie ir iekļauti UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā.
Hernhūtiešu jeb Brāļu draudzes kustība ir viens no neparastākajiem stāstiem Latvijas 18.–19. gadsimta vēsturē. Sākusies kā reliģiska kustība, nākamās paaudzes tā ietekmējusi daudz plašāk – modinājusi cīņai par latviešu tiesībām, cēlusi pašapziņu, veicinājusi izglītības un kordziedāšanas attīstību. Dažādās jomās tās iespaids uz Latvijas sabiedrību un kultūru sniedzas līdz pat mūsdienām.
Hernhūtieši lielu vērību pievērsa rakstītajam vārdam, no rokas rokā nododot visdažādāko žanru tekstus rokrakstā: svētrunas, garīgās dziesmas, misiju aprakstus un vēstules, vēsturiskus un literārus sacerējumus, biogrāfijas. Šie materiāli glabā liecības ne tikai par hernhūtiešu kustību, bet arī par tā laika latviešu garīgumu un sadzīvi.
Pēc smagajiem dienas darbiem skala gaismā rūpīgi rakstītie teksti valdzina arī kā vizuāli objekti. Izstādē tos papildina mūsdienīgs dizains, kā arī animācijas, kas tapušas, iedvesmojoties no Johana Kristofa Broces zīmējumiem. Izstādes apmeklētāji var iejusties hernhūtiešu lomā, pārrakstot senu rokrakstu, kā arī ieklausīties hernhūtiešu dzīvesstāstu un garīgo dziesmu ierakstos.
Izstādes satura un tekstu autori ir LNB vadošie pētnieki Dr. phil. Beata Paškevica un Dr. philol. Pauls Daija. Dizainu veidojušas Anete Krūmiņa un Madara Lesīte-Volmane. Projekta vadītājas: Inga Surgunte un Maija Treile.
Izstādi “Modināšana. Stāsts par hernhūtiešiem” papildinās pasākumu programma – lasījumi, akadēmiskas sarunas un ekskursijas izstādes veidotāju vadībā. Pamatskolas un vidusskolas skolēnu grupas aicinātas gan uz ekskursiju izstādē, gan radošo darbnīcu, kurā, izmēģinot rakstīt ar spalvaskātu, varēs ar praktiskas darbošanās palīdzību iejusties senākos laikos, kā arī pārrunāt rokraksta lomu savā ikdienā.
Izstāde tapusi Erasmus+ projekta “Kultūras mantojuma nākotne modernā Eiropā” ietvaros un Valsts pētījumu programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta “Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību” (Nr. VPP-IZM-2018/1-0022) ietvaros ar Valsts kultūrkapitāla fonda un SIA “Rīgas meži” atbalstu.
Izstāde apskatāma LNB DARBA LAIKĀ.
Informāciju sagatavoja:
Maija Treile
Ekspozīcijas “Grāmata Latvijā” vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tālr.: 29631741
E-pasts: maija.treile@lnb.lv
