Pašlaik grāmatām tiek piemērota likme 10%, taču visu šo gadu gaisā virmo ideja to atcelt un turpmāk piemērot 21%, kas lielākajai daļai grāmatu izdevēju nozīmētu darbības pārtraukšanu.

Jautājums par PVN likmju pārskatīšanu vairākām preču un pakalpojumu grupām, tostarp grāmatām, ir nonācis valsts sekretāru sanāksmes izskatāmo jautājumu lokā. Finanšu ministrijas (FM) ierēdņi sarēķinājuši, ka, atceļot samazināto PVN, valsts papildu iekasētu 95 miljonus latu. Grāmatu izdevēji uzsver, ka plānotais ieguvums būs nozares iznīcināšana. Jau patlaban citos nodokļos iekasētās summas ir strauji samazinājušās.

Satraukumu rada neskaidrība par spēles noteikumiem un par to, vai cilvēki vispār varēs atļauties lasīt nākamajos gados, saka “Jāņa Rozes apgāda” direktore Renāte Punka. “Šobrīd ir nogaidīšanas posms, ko gan galu galā tautas kalpi izlems. Un tad būs tā – vai nu daļa izdevēju beigs šo gadu un arī biznesu vai tomēr viņiem būs iespēja cīnīties par izdzīvošanu,” viņa uzsver.

Izdevniecība “Dienas grāmata” direktore Dace Sparāne skaidro, ka grāmata top vairākus gadus. “Lai es šodien saprastu, vai 2012.-2013. gadā izdot noteiktu grāmatu, vai konkrētais projekts būtu realizējams vai ne, man jau šobrīd ir jāzina, kas notiks ar PVN. Es nevaru riskēt ieguldīt līdzekļus, ja nav skaidrības, vai es tos dabūšu atpakaļ,” skaidro uzņēmēja, atgādinot, ka izdevējiem jau ir rūgta pieredze, kad 2008. gada beigās faktiski vienā brīdī PVN likme palielināta līdz 21%. “Ja jautājums par likmes paaugstināšanu tiek virzīts, man ir jādomā, vai izdevējdarbību nepārtraukt jau tūlīt.”

“Neredzu loģiku un neticu, ka 21% varētu tikt pieņemts, ja nav stingra mērķa šo nozari iznīcināt,” uzsver “Zvaigzne ABC” vadītāja Vija Kilbloka.

Latvijas Grāmatu izdevēju asociācija ir aprēķinājusi, kā PVN likmju maiņa jau ir ietekmējusi budžetu – salīdzināti 2008.-2010. gada pirmā pusgada dati par apgrozījumu, nomaksāto uzņēmuma un iedzīvotāju ienākumu nodokli, sociālo nodokli, arī iekasēto PVN, iznākušo grāmatu nosaukumu skaitu, viena komplekta cenu.

To izdevniecību apgrozījums, kuras asociācijai bija iesūtījušas datus, 2009. gada pirmajā pusē bija samazinājies par 40%, salīdzinot ar 2008. gada pirmo pusgadu. Šogad tas krities vēl par 10%. Strauji krities samaksātais uzņēmumu ienākumu nodoklis, dramatiski – sociālais nodoklis (šogad tas ir desmit reižu mazāks nekā 2008. gadā).

“Samaksātais PVN, protams, ir audzis, taču jāņem vērā, ka tas tika paaugstināts 4,5 reizes,” uzsver Punka.

Tas, ka nozarei klāsies slikti, bija skaidrs jau uzreiz 2008. gada decembrī, kad pieņemts lēmums no 2009. gada 1. janvāra grāmatām piemērot PVN 21% apmērā. Šī lēmuma izraisītā lejupslīde nozarē bijusi tik strauja, ka arī grāmatnieku reakcija bijusi vienīgā iespējamā – jaunie projekti, izdevumi tika “iesaldēti”, kā rezultātā pagājušā gada pirmajā pusē Latvijā bija par 600 grāmatu nosaukumu mazāk nekā 2008. gadā, kas ir nebijis kritums nozarē.

Visi skaitļi rāda, ka grāmatniecība ir sapostīta, uzskata Kilbloka, kas ir pētījusi Lietuvas izdevēju darbības datus – PVN tur tika palielināts no 5% līdz 9%. Tur izdevēji šobrīd strādājot ar peļņu.