Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Digitālajai bibliotēkai šoruden apritējis pirmais darbības gads, aktīvi strādājot pie satura papildināšanas, sistēmu un tehnoloģiju pilnveides, lai lietotājiem būtu to ērti izmantot ik dienu. Atzīmējot dzimšanas dienu, sociālajos tīklos uzsākta kampaņa, veidojot īsus video ierakstus, kuros Digitālās bibliotēkas lietotāji pastāsta, kā iepazinuši Digitālo bibliotēku un kā tā palīdzējusi atrisināt kādu viņiem nozīmīgu problēmu vai devusi iedvesmu.
2024. gada 1. novembrī Saldus novada bibliotēka svinēja savu 99. jubileju, un šajā īpašajā dienā norisinājās tikšanās ar latviešu rakstnieku, žurnālistu un domātāju Osvaldu Zebri. Pasākums organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Tā bija iespēja Saldus novada jauniešiem un bibliotēkas lasītāju kluba “Saldus vakari” biedriem piedzīvot iedvesmojošu ceļojumu literatūras pasaulē, ko Zebris bieži dēvē par “valodas mežu”.
2024. gada 27. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušajam un Bibliotēku attīstības centra komandas veidotajam Latvijas Bibliotēku portālam www.biblioteka.lv apritēs 17 gadi. Gatavojoties portāla pilngadībai, vēlamies uzzināt galvenās mērķauditorijas – bibliotekāro darbinieku kopienas – domas par portāla saturu un līdzšinējo darbību, tā noderību profesionālajā izaugsmē, kā arī ieteikumus pilnveidei.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Aizkraukles novada centrālo bibliotēku.
Arī šoruden notiks Rīgas Grāmatu svētki — lasītāju, izdevēju, autoru un mākslinieku iemīļota satikšanās. Svētki notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 8. novembrī no pulksten 11.00 līdz 20.00 un 9. novembrī no pulksten 10.00 līdz 18.00, uz to aicina LNB un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
Nupat “Jānis Roze” un “Zvaigzne ABC” grāmatnīcās nonākuši Baltijas asamblejas laureātu darbi, kas pirmo reizi izdoti vienotā grāmatu sērijā ar nosaukumu “Jaunā klasika”. Grāmatas izdevusi Latvijas Rakstnieku savienība (LRS) ar mērķi iepazīstināt lasītājus ar tiem Lietuvas un Igaunijas autoru literārajiem arbiem, kuri saņēmuši Baltijas valstu augstāko apbalvojumu literatūrā, bet latviešu valodā līdz šim nav izdoti.
Kā pirmie no sērijā iecerētajiem izdevumiem pie lasītājiem nonāk igauņu dzejnieces Enes Mihkelsones godalgotais dzejas krājums “Tornis” (balva piešķirta 2010.gadā, no igauņu valodas atdzejojis Gundars Godiņš), igauņu dramaturga Jāna Tetes lugu krājums “Tilts” (balva piešķirta 2002.gadā, no igauņu valodas tulkojusi Rūta Karma), kā arī lietuviešu dzejnieka Marcēlija Martinaiša dzejas krājums “K. B. aizdomās turamais un citi dzejoļi” (balva piešķirta 2007.gadā, no lietuviešu valodas atdzejojuši Pēters Brūveris un Emija Grigorjeva, redaktors – Jānis Elsbergs).
Grāmatu sērija lepojas ne tikai ar augstvērtīgo literāro saturu, bet arī ar konceptuāli vienotu māksliniecisko ietvaru, kura autors ir godalgotais grāmatu mākslinieks Aleksejs Muraško: “Sērijas dizaina risinājuma pamatā ir modernisma un klasiskas grāmatas sakausējums. Saistība ar šo divējādības ideju grāmatu vāki salikti no klusa, gluda mūsdienīga papīra (kas ražots no otrreiz pārstrādāta papīra) un silta, gaiša tekstila. Grafiskais un tipogrāfiskais risinājums ir arī saspēle starp laikmetīgo – lakonisku un ģeometrisku stilu – un klasisko grāmatas tēlu, paplašinot un attīstot katras grāmatas metaforisko telpu.”
Grāmatas izdotas 500 eksemplāru tirāžā Jelgavas tipogrāfijā.. Grāmatas paredzēts dāvināt Latvijas bibliotēkām un kultūras augstskolām, savukārt interesenti tās jau šobrīd var iegādāties “Jānis Roze” un “Zvaigzne ABC” grāmatnīcās. Sērijas izdošanu finansiāli atbalstījusi Latvijas Republikas Kultūras ministrija.
Arno Jundze, LRS valdes priekšsēdētājs par darbu izdošanu saka: “Jau Baltijas valstu dalība viesu valsts statusā Londonas grāmatu tirgū 2018.gadā pierādīja – pasaules grāmatniecības pasaule uz mums skatās kā uz vienotu reģionu, tāpēc ir svarīgi ne vien pasniegt kādu kopīgu balvu reizi gadā vienam autoram, bet arī trijās valodās iepazīt šī mākslinieka radīto augstvērtīgo tekstu. Tas savā ziņā turpina leģendārā “Baltijas ceļa” tradīciju. Mēs nevaram reizi gadā sastāties vienotā ķēdē no Viļņas līdz Tallinai, bet varam izdot literatūru, ko triju valstu žūrija, kopīgi lemjot, ir atzinusi par labāko.”
LRS izsaka pateicību visiem autortiesību mantiniekiem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, kuri ievērojami paātrināja šo darbu manuskriptu sagatavošanu.
Par Baltijas asamblejas balvu
Lai stiprinātu Baltijas valstu sadarbību, kā arī veicinātu savstarpējo interesi un zināšanas par kaimiņvalstu sasniegumiem, vērtībām un jaunradi, kopš 1994.gada trīs nozarēs – literatūrā, mākslā un zinātnē – tiek pasniegta Baltijas Asamblejas balva. Līdz šim laureāti godināti ar piemiņas statueti, diplomu un naudas balvu, tomēr sākotnējā ideja tulkot uzvarētāju darbus tā, lai tie būtu pieejami visu triju Baltijas valstu lasītājiem lietuviešu, igauņu un latviešu valodās, diemžēl netika īstenota. Turpmāk šī situācija mainīsies, godalgoto autoru darbus plānots tulkot un izdot arī kaimiņvalstīs. Par to kopīgā memorandā 2020.gada gada vasarā vienojās trīs Baltijas valstu Kultūras ministri.
Baltijas asamblejas balvu literatūrā piešķir Baltijas asamblejas sesijā reizi gadā igauniski, latviski vai lietuviski uzrakstīta romāna, lugas, dzejoļu, stāstu un apcerējumu krājuma vai cita veida literārā teksta autoram. Darba pirmpublicējumam jābūt izdotam pēdējo trīs gadu laikā. Kopš 1994.gada Baltijas asamblejas balva literatūrā piešķirta astoņiem igauņu, deviņiem lietuviešu un deviņiem latviešu autoriem – Uldim Bērziņam (1995), Jānim Rokpelnim (2000), Pēteram Brūverim (2004), Norai Ikstenai (2006), Knutam Skujeniekam (2008), Ingai Ābelei (2009), Aivaram Kļavim (2012), Mārim Bērziņam (2015) un Gundegai Repšei (2018).
Papildu informācija:
Jeļena Budanceva
projekta vadītāja
jelena.budanceva@gmail.com
+371 26372902
www.rakstnieciba.lv
