2017. gada 30. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā (Rīgā, Mūkusalas ielā 3) notiks Ernesta Dinsberga un Mārča Reinberga grāmatas “Rīga jeb ziņģe par Rīgu un viņas dzīvi” atvēršanas svētki.

 

Grāmata “Rīga jeb ziņģe par Rīgu un viņa dzīvi”, ko 19. gadsimta 60. gados sarakstījis dzejnieks Mārcis Reinbergs un pēc tam pārstrādājis un papildinājis tā laika ievērojamais kultūras darbinieks Ernests Dinsbergs, ir poētiski spilgts dzejdarbs un reizē Rīgu reprezentējošs kultūrvēsturiski izzinošs izdevums par mūsu valsts galvaspilsētu iezīmīgā vēstures laikposmā, kad tā no viduslaiku tipa cietokšņa ar nocietinājuma vaļņiem visapkārt kļūst par modernu rūpniecības, ekonomisko un kultūras centru ar atvērta tipa laikmetīgu pilsētplānojumu. Grāmata izdota suvenīrtipa izdevumā mākslinieciski greznā iesējumā, papildināta ar 19. gadsimta litogrāfijām no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma. To klajā laiž biedrība “Atvērtās krātuves”.

 

“Ziņģe par Rīgu” ir labsirdīga humora pilnā valodā sacerēta poēma, kas veidota kā pastaiga pa Rīgas pilsētu, tēlaini un detalizēti aprakstot pilsētas vietas (no centra uz apkaimēm), ievērojamas ēkas, ielas un parkus, iedzīvotājus un tradīcijas, kā arī tehnoloģiskos jaunievedumus (ūdensvads, gāzes fabrika, dzelzceļš, telegrāfs) pilsētas dzīvē, cenšoties izskaidrot to darbību, tādējādi izglītojot tā laika lasītāju. 

 

Literatūrzinātniece profesore Ausma Cimdiņa raksta: Ernesta Dinsberga un Mārča Reinberga humoristiski drastiskā “Rīga jeb zinģe par Rīgu un viņas dzīvi” ( 1865) ir viens no īpatnākajiem tekstiem  latviešu rakstu kultūrā ar savdabīgu tapšanas vēsturi un ceļu pie lasītāja. Mūsdienu lasītājam, kam Rīgas tēls saistās galvenokārt ar Aleksandra Čaka, Ojāra Vācieša vai Jāņa Rokpeļņa dzeju, senās Rīgas ziņģes vitalitāte būs patīkams būs pārsteigums.

 

“Ziņģē par Rīgu” sevi atradīs visi rīdzinieki – gan dažādu etnisko, gan sociālo grupu pārstāvji. Rīgas darbīgo iemītnieku pulkā autori minējuši gan ebrejus, gan vāciešus, krievus un latviešus. Dinsbergs un Reinbergs ar cieņu un ieinteresētību stāsta par ostas un fabrikas strādnieku, ugunsdzēsēju, strūdzinieku, tirgotāju un ierēdņu darbu. Grāmatā tiek iezīmēta arī 19. gadsimta vidus Rīgas topogrāfija, minot tā laika ielu, parku, iezīmīgu ēku, vārtu, tiltu, kā arī apkaimju (Ķenģerags, Zaseslauks, Āgelskalna sils, Gūtiņciems u.c.) nosaukumus. Autoru redzeslokā ir sabiedriskās ēkas un institūcijas – rāte, policija, veikali jeb bodes, tirgi, laukumi, osta, stacija, fabrikas, slimnīcas un baznīcas un to specifiskās funkcijas. Tāpat saistoši aprakstīti tautas svētki un tradīcijas, vienlaikus atgādinot vēsturiskus notikumus un arī negadījumus kā plūdus, ugunsgrēkus un raksturojot veidus, kā rīdzinieki ar tiem cīnījušies. 

 

“Rīgas jeb ziņges par Rīgu un viņas dzīvi” jaunizdevuma pamatā ir izdevniecības “Liesma” 1975. gadā publicētais teksta variants ar ievērojamā 20. gadsimta bibliotekāra un arhivāra Aleksandra Jansona izvērstiem komentāriem un šodien piemirstās specifiskās vēsturiskās leksikas, sevišķi ģermānismu un rusicismu nozīmju skaidrojumiem.

 

Grāmatas izdošanu finansiāli atbalsta Rīgas Dome, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, uzņēmums “Arctic Paper”, un tā paredzēta visplašākajam dažādu paaudžu lasītāju lokam.

 

  
Kontaktinformācija:

Ilma Elsberga

Biedrība Atvērtās krātuves

Tālr.: 29119713

E-pasts: ilma.elsberga@gmail.com