Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņota kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
2011. gada 3. jūnijā plkst. 16.00 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā (Rīgā, Rūpniecības ielā 10) notiks grāmatas “Latiši na Harjkovšiņe. Sborņik arhivnih dokumentov i…
2011. gada 3. jūnijā plkst. 16.00 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā (Rīgā, Rūpniecības ielā 10) notiks grāmatas “Latiši na Harjkovšiņe. Sborņik arhivnih dokumentov i materialov” atvēršanas svētki.
Pasākuma dalībniekus ar uzrunām sveiks Ukrainas Republikas vēstnieks Latvijā Anatolijs Oļeiņiks, LU Zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks, V. Karazina Harkovas Nacionālās universitātes Novadpētniecības centra direktors Sergejs Kudelko un LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere.
Arhīvu dokumentu krājums “Latvieši Harkovā” ir V.Karazina Harkovas Nacionālās Universitātes, Harkovas apgabala Valsts arhīva un Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas sekmīgs kopdarbs, kas veltīts vienai no svarīgākajām Harkovas vēstures lappusēm – latviešu darbībai Ukrainā. Šajā krājumā ievietoti 56 dokumenti un materiāli, kas atrodas Harkovas apgabala valsts arhīvā un hronoloģiski ietver laika periodu no XIX gadsimta vidus līdz XX gadsimta 80. gadiem. Daudzi no šiem materiāliem publicēti pirmo reizi un sniedz vērtīgas vēstures liecības par latviešiem, kas ar savu līdzdalību ieņēma nozīmīgu vietu Ukrainas pirmās galvaspilsētas rūpniecības, kultūras un zinātnes attīstībā. Harkovā atceras tādus izcilus latviešu tautas pārstāvjus, kā arhitektu Jūliju Cauni, universitātes profesoru, slaveno ārstu Vilhelmu Grūbi, komponistus brāļus Jurjānus, ievērojamo valodnieku Jāni Endzelīnu un daudzus citus.
