Grāmata par Cēsu bibliotēkas vēsturi
30. jūnijā plkst.16.00 Cēsu Centrālās bibliotēkas Baltajā zālē notiks Daces Cepurītes grāmatas “Cēsu bibliotēka 90 gados” atvēršanas svētki. Lasītājiem tā būs pieejama lielākajās zinātniskajās bibliotēkās un reģionu galvenajās bibliotēkās, protams, Cēsu Centrālajā un bijušā rajona pagastu bibliotēkās.
1919. gada oktobra sākumā Cēsu pilsētas bibliotēka sāka izsniegt grāmatas lasītājiem, šo datumu Cēsu bibliotēkas darbinieki pieņēmuši par bibliotēkas dibināšanas laiku; lai gan vēstures avoti liecina, ka grāmatas un varbūt nelielas bibliotēkas Cēsīs bijušas jau kopš vācu garīdznieku un krustnešu ienākšanas tagadējā Latvijas teritorijā, ir liecības, ka grāmatas bijušas Cēsu ordeņa pilī. Protams, jo tuvāk 20. gadsimtam, jo vairāk grāmatu un bibliotēku – draudzēs, dzimtās, skolās. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Cēsu apriņķī nodibināja vairākas bezmaksas bibliotēkas un bibliotēku biedrības, arī Cēsīs pie vairākām biedrībām izveidoja bibliotēkas. Par to visu var izlasīt grāmatā.
Vēsturniece Dace Cepurīte savāktos materiālus apkopojusi nodaļās: “Cēsu bibliotēkas mājvietas un vadītāji”, “Ceļā uz mūsdienīgu bibliotēku Cēsīs”, “Darbinieki – no entuziasma līdz profesionālismam”, “Uzslavas, apbalvojumi un pagodinājumi”, “Bibliotēkas sejas. Abonements. Lasītavas”, “Reģiona metodiskais un konsultatīvais centrs”, “Publiskais darbs – cēsnieku redzeslokam”. Grāmatu papildina pašu bibliotekāru rakstītais nodaļā “Mans darbs, kolēģi un lasītāji: vērojumi, atmiņas, kuriozi, pārdomas”.
Grāmatas 143 lappusēs rakstītais ir veltījums bibliotēkas 90 darbības gadiem, tās bijušajiem un tagadējiem darbiniekiem. Bagātīgais ilustratīvais materiāls palīdz labāk atklāt tos laikus, par kuriem esam tikai dzirdējuši, sajust „vēstures elpu”, bet darbinieku fotogrāfijās atpazīt vai iepazīt bijušos un tagadējos bibliotekārus.
Bibliotēkas darbinieki var teikt lielu paldies Dacei Cepurītei par arhīvos un muzejos pavadītajām stundām, meklējot, atrodot un apkopojot materiālus par bibliotēku, atrodot tādas ziņas un vēstures liecības, par kurām pat nenojautām. Grāmata daudz zaudētu no sava pievilcīguma un īpašā šarma, ja te savu mākslinieces aci un roku nebūtu pielikusi māksliniece un maketētāja Anda Nordena. Skaistus ievadvārdus cēsnieku bibliotēkai veltījusi rakstniece un grāmatas redaktore Aina Karele. Bet visam ar savu sirdi, neatslābstošu interesi un neatlaidību klāt stāvēja un darbus vadīja bibliotēkas direktore Natālija Krama. Paldies visiem bijušajiem darbiniekiem un viņu tuviniekiem par fotogrāfijām un citiem materiāliem, kas noderēja ne tikai, rakstot grāmatu, bet arī paliek bibliotēkas vēsturei. Ikviens no šodienas bibliotēkas kolektīva ir devis savu ieguldījumu grāmatas tapšanā.
Grāmata izdota ar Cēsu novada pašvaldības un Valsts Kultūrkapitāla fonda Vidzemes kultūras programmas finansiālu atbalstu.