2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 22. numuru (16.–30. novembris).
“Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata 2023–2024” ir jau 21. gadagrāmata, kas iepazīstina lasītājus ar nozīmīgākajiem notikumiem bibliotēkas dzīvē.
2024. gada 29. novembrī notika Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas 247. gadskārtas konference “LAIKS. CILVĒKI. BIBLIOTĒKA.”. Konferences laikā jau 18. reizi tika pasniegta Voldemāra Caunes balva “Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem”.
Ogres Centrālā bibliotēka laidusi klajā grāmatu – stāstu vieglajā valodā “Peldētājs Tomass”, ko radījušas bibliotēkas speciālistes Līga Beināre un Evija Mūrniece.
Interneta gigants “Google” pirmo reizi publicējis informāciju par to, cik bieži dažādu valstu valdības vēršas kompānijā ar lūgumu sniegt tām informāciju par lietotājiem vai arī kaut kādā veidā ierobežot iedzīvotājiem sniegtās informācijas apjomu, trešdien vēsta BBC.
Absolūtā līdere pēc šādu lūgumu skaita ir Brazīlija. Tā iesniegusi 3663 oficiālus pieprasījumus “Google”. Otrajā vietā ar 3580 pieprasījumiem ierindojušās ASV, bet trešajā – ar lielu atrāvumu – Lielbritānija (1166 pieprasījumi).
Kompānijas publicētajā paziņojumā norādīts, ka “Google” nevar sniegt ķīniešu valdības pieprasījumu statistiku, jo Ķīnā šī informācija tiek uzskatīta par valsts noslēpumu.
Jau vēstīts, ka martā “Google” pārtrauca darbu šajā valstī Ķīnas valdības liela spiediena dēļ, kas pieprasīja cenzēt pārlūka meklēšanas rezultātus.
Uzņēmuma galvenais jurists Deivids Dramonds tomēr piebilst, ka “vairākums valstu iesniegto prasību esot attaisnotas un pieprasītā informācija bieži vien ir nepieciešama, lai izmeklētu krimināllietas vai apkarotu pornogrāfiju”.
Tikmēr papildu kopējam pieprasījumu skaitam Brazīlija ieņem pirmo vietu arī pēc lūgumiem izņemt no tīmekļa kaut kādus materiālus. 2009. gada otrajā pusgadā brazīliešu varas iestādes 291 reizi vērsušās pie “Google” ar šādiem lūgumiem.
Otrajā vietā ir Vācija ar 188 šādiem lūgumiem, trešajā Indija (142), bet ceturtajā – ASV (123 lūgumi).
Kompānija arī informējusi, ka “Google” ir iestrādāta tiešsaistes programma, kas turpmāk reģistrēs precīzu statistiku. Kā norāda “Google”, tas ir “tikai pirmais solis uz lielāku atklātību”.
Copyright © AS DELFI
