Godinot Misiņu un Egli: atskats uz literāro pārgājienu “Misiņš. Egle. Dzīves ceļu krustpunkti”
Pasākumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros 2023. gada 13. maijā Gulbenes novadā notika stāstu pārgājiens “Misiņš. Egle. Dzīves ceļu pieturpunkti”, uz kuru aicināja Gulbenes novada bibliotēka un Druvienas pagasta bibliotēka.
2022. gads bija jubilejas gads diviem izciliem, taču vairumam mazpazīstamiem vidzemniekiem – latviešu bibliofilam un Misiņa bibliotēkas izveidotājam Jānim Misiņam (1862–1945), kurš dzimis pirms 160 gadiem Tirzas pagastā, un latviešu bibliogrāfam, literatūrvēsturniekam un tulkotājam Kārlim Eglem (1887–1974), kura dzīve aizsākusies pirms 135 gadiem Druvienas pagastā. Informācija par Jāni Misiņu un Kārli Egli lielākoties ir zinātniska, ko radījis akadēmiskais personāls.
Lai popularizētu šīs literatūras un grāmatniecības nozaru personības, kuras devušas ievērojamu pienesumu latviešu nacionālās identitātes veidošanā, īstenotas vienlaikus ierastas un neierastas aktivitātes. Viena no tām realizēta šogad – pārgājiens ar dzīves un darba pieturpunktiem Gulbenes novadā: par Jāņa Misiņa gaitām – Lizuma, Tirzas, Lejasciema pagastos, atspoguļojot bibliotekāra, izdevēja, aptiekāra arodus; par Kārli Egli – Druvienas pagastā – kā muzeja ekspozīcijas veidotāju, skolotāju. Saturu un maršrutu izstrādāja Druvienas Vecās skolas–muzeja ilggadējā bijusī vadītāja, novadpētniece Ligita Zvaigznekalne. Neliels ieskats dažos pārgājiena pieturpunktos ar interesantiem faktiem.
Pieturpunkts: Tirzas pagasta “Krāces”. Ļoti nozīmīgs Jāņa Misiņa dzīvē ir 1885. gads. Viņš saņem Vidzemes gubernatora atļauju atvērt bibliotēku “Krācēs”, nedaudz vēlāk turpat tiek izveidota arī grāmatu sietuve. Grāmatu sietuve ir kā palīgnozare ar ko varētu pelnīt un uzturēt mājas saimniecību. Grāmatu siešanas prasmi Jānis Misiņš apgūst no bijušā skolotāja Velēnā Jāņa Grīntāla. Liktenis un laiks šo māju ir saudzējis, jo pēc Otrā pasaules kara ēkas ir veselas un 2. stāvā joprojām bija saglabājusies un atradās daļa no Misiņa bibliotēkas, kur bija dublikāti un mazāk nozīmīgas grāmatas.
Kad 1945. gadā Jānis Misiņš aiziet mūžībā, Kālis Egle raksta Tirzas ciema izpildkomitejai vēstuli ar lūgumu Krāču māju un zemi piešķirt Misiņa bibliotēkas darbiniekiem kā vasaras mītni, kur iekārtot mazdārziņus, kopt ābeļdārzu, ogulājus. Tomēr rīdziniekiem Krāces atrodas pārāk tālu no Rīgas, saimniekošana nevedas un māju 1948.gadā pārņem kolhozs, laika gaitā dzīvojušas daudzas ģimenes.
1977. gada rudenī, Dzejas dienu laikā rakstnieku grupa kopā ar Imantu Ziedoni “Krāču” mājas pagalmā atklāj piemiņas akmeni veltītu Jānim Misiņam. Imants Ziedonis rakstījis: “Es te uzstādītu pieminekli. Lielu, atvērtu grāmatu cilvēka augumā. Un iekaltu tajā mūsu grāmatniecības sākuma datus. Ne tikai Jāni Misiņu, bet visus mūsu grāmatniecības dižvīrus – bibliogrāfus, grāmatizdevējus un kolportierus. Lai brauc visa Latvija skatīties, kāda varena grāmatnieku kustība iekustējās tieši šeit Tirzā. Lai šī atvērtā grāmata kļūst par grāmatnieku Meku! Un Tirzas bibliotēka par retu dāvinājumu, unikālu grāmatu vietu. Bet nav vēl tas laiks… vēl nav.” (Karogs. Nr. 12, 1990.)
Pieturpunkts: Toreizējā Tirzas pagastskola. Jānis Misiņš Tirzas pagasta skolu apmeklē 1873./1874. gada ziemā. Slimības radītās komplikācijas daudzus mēnešus neļauj viņam regulāri apmeklēt skolu. Tirzas pagasta skola ir vienīgā skola, kurā Jānis Misiņš skaitījies oficiāls skolnieks. Viņš pats par savu skološanos saka: “Dzīves skolā liktenis man lēmis ilgu, bagātīgu mācību, varbūt taisni tāpēc, ka oficiālu skolas mācību esmu baudījis tikai pāris mēnešus”.
Sekmju novērtējums 1874. gadā Jānim Misiņam izdotajā Tirzas pamatskolas liecībā:
Katķismā – īsti labi
Bībelstāsti – ļoti labi
Rakstīšana – labi
Lasīšana – īsti labi
Krievu mācība – labi
Aufsatzos – īsti labi
(No grāmatas “Tirzas pagasta skolas no Zviedru laikiem līdz šodienai”. 1688–2008)
Pieturpunkts: Druvienas Vecā skola–muzejs. Kārlis Egle Druvienas pamatskolā par skolotāju strādā no 1909. līdz 1913. gadam. “Arī skolotāja darba gados iezīmējās tie kultūras darba iecirkņi, kuros Kārlis Egle devis paliekošas vērtības visai tautai. Lai strādātu kurā skolā strādādams, viņš visur iekārtojis bibliotēkas skolēnu un skolotāju vajadzībām. Bet Druvienā arī tautas bibliotēku apkārtnes iedzīvotāju vajadzībām.” (Valdemārs Ancītis. “Bagāti gadi”. Liesma. Rīga, 1967.)
Kārlis Egle: “Īsts skolotājs ir tāds, kas nebaidās skolēniem atklāt savu dvēseli”. 1966. gadā 10. jūlijā Druvienas vecajā skolā ar Kārļa Egles gādību un svētību tiek atklāts muzejs. Sagaidot Kārļa Egles 120 gadu jubileju, uz Knipskas pļavas pie lielā akmens tika iestādītas 3 eglītes – Kārlim, Elmīrai un Rūdolfam. Nu jau eglītes paaugušās un ar galotnēm lūkojas uz Egles mīļajiem “Vasarājiem”. Kā raksta Valdemārs Ancītis: “Egles ir lieli koki. Un izturīgi. No ziemām nebīstas. Zaļo cauru gadu. Visu mūžu. Apskaužama izturība. Apskaužams spēks. Apskaužams mūžs. Bagāti, bagāti gadi…”
Vairāk stāstu: www.gulbenesbiblioteka.lv/lv/raksti/latviesu-gramatai-500
Pasākums notika cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros, atzīmējot rakstītā vārda latviešu valodā nozīmi un ietekmi sabiedrībā un kultūrā cauri gadsimtiem.
Informāciju sagatavoja:
Sanita Jurkāne
Gulbenes novada bibliotēka
Bibliotekāre – eksperte
sanita.jurkane@gulbenesbiblioteka.lv
www.gulbenesbiblioteka.lv