Mediji mūsu šodienas dzīvē ir kļuvuši par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Cita starpā tie ietekmē to, kā mēs uztveram pasauli, kas ir ap mums. Mediju patērēšanas un producēšanas tehniskās iespējas kļūst arvien daudzveidīgākas, vienkāršākas un iedarbīgākas. Piemēram, šobrīd ir iespējamas tādas manipulācijas ar citu personu videomateriāliem, ka tās saka mūsu noformulētus vārdus. Kā viltus ziņas mēs apzīmējam nepatiesus ziņojumus un manipulatīvi izplatītas simulētas ziņas, kas pārsvarā, pamatojoties uz dažādām pazīmēm, daļēji ļoti strauji izplatās internetā, jo īpaši sociālajos tīklos un citos sociālajos medijos. Šādas viltus ziņas ar neapbruņotu aci ir teju vai neiespējami atšķirt no oriģināliem.

Tāpēc ir svarīgi, lai mediju patēriņā mēs vienmēr būtu arī kritiski. Mums ir jāmācās kritiski izvērtēt informāciju, kas mums šķiet neticama. Savā mediju izmantošanas kontekstā mums jāapgūst prasme lietot vairākus avotus un atšķirt būtisko un nebūtiskā.

Apzināti izplatītas viltus ziņas tīmeklī īpaši samulsina bērnus un jauniešus. Viņiem vēl nav pietiekami attīstīta problēmas apziņa, lai internetā atpazītu maldināšanu un manipulāciju. “Daudzi jaunieši baidās brīvi pārvietoties internetā. Viltus ziņas šķiet būtiski ietekmējam pasaules viedokli un vēlēšanas. Ar simulācijas spēli “Die FakeHunter” iesaistītās bibliotēkas spēles veidā skolēnus tuvina drošu zināšanu pasaulei un palīdz apgūt kritisku un kompetentu apiešanos ar viltus ziņām tīmeklī,” pasākumā, kurā 2018. gada beigās tika dots starts “FakeHunter” spēlei federālās zemes līmenī, teica bijušais Šlēsvigas-Holšteinas bibliotēku centrāles direktors Heincs Jirgens Lorencens.

Ar simulācijas spēli “Die FakeHunter” bibliotēkas vēlas atbalstīt Šlēsvigas-Holšteinas skolas mediju, izpētes un informācijas kompetenču apguvē. Skolēni, sākot no astotās klases, tiks iepazīstināti ar metodēm, kā atpazīt apzināti izplatītu viltus informāciju. Skolēni nelielās grupās darbosies kā detektīvi un, izmantojot viltojumu pārbaudes rīkus un uzticamus avotus internetā, datu bankās vai bibliotēkās, pārbaudīs fiktīva ziņu portāla tiešsaistes ziņas, apstiprinot to patiesumu vai atmaskojot kā krāpšanu.

IDEJA: SIMULĀCIJAS SPĒLE “ŽURNĀLISTISTIKAS DETEKTĪVS”

Simulācijas spēle bērnus un jauniešus iesaista noteiktā sižetā: viņi ir darbinieki detektīvaģentūrā, kas kā faktu pārbaudītājs izpēta un pārbauda ziņas. Aģentūrai pamatīgi jāizpēta jaunais ziņu portāls “SuperNews-SH”, kas ar saviem kliedzošajiem virsrakstiem apdraud nopietnas laikrakstu izdevniecības. Tiek izveidotas komandas, kas ar sagatavoto viltojumu pārbaudes rīku kā reversā attēlu meklēšana, izpēte tiešsaistes un drukātajos uzziņas medijos un datu bankās (piemēram, Munzinger, Brockhaus) un bibliotēkas nozares literatūras grāmatu palīdzību izpēta atsevišķos rakstus un pierāda atrastās viltus ziņas.

Portāla “SuperNews-SH” galvenā sastāvdaļa ir speciāli šim projektam rakstīti ziņojumi, kuros var būt ietvertas viltus ziņas. Ziņu portāls ir ekskluzīvi simulācijas spēlei izveidota vietne, lai radītu aizsargātu un no reklāmas brīvu tiešsaistes vidi izpētei. Tas nodrošina iespēju ievērot jauniešu aizsardzību un vienlaikus piedāvāt arī viltus ziņas, neliekot jauniešiem darboties kritiskajās interneta sfērās.

NORISE

Bibliotēkas simulācijas spēli realizē trīs posmos. Laika posms, kurā skolotājam un skolēniem ir piekļuve ziņu portālam, sniedzas no trim līdz četrām nedēļām. Ārpus šī laika posma portāls nav brīvi pieejams. Piekļuvi ziņu portālam bibliotēka piešķir katrai konkrētajai klasei atsevišķi. Bibliotēkas piekļuvi Šlēsvigas-Holšteinas bibliotēku centrāle piešķir apmācītām bibliotēkām.

1. TIKŠANĀS – SĀKUMS

  • Iepazīstināšana ar simulācijas spēli
  • Simulācijas spēles sižets
  • Skolēnu apmācība par viltus ziņu medniekiem

Jaunieši tiek iesaistīti spēles stāstā. Stāstījums kā pieeja ļauj skolēniem labāk identificēties ar galvenajiem tēliem un ar uzdevumu. Tādā veidā skolēni spēj sajusties kā “daļa no detektīvaģentūras” un iekļaut savu darbošanos plašākā kontekstā.

Pēc tam skolēniem tiek jautāts par viņu pašu pieredzi ar viltus ziņām. Apmaiņa par pašu piedzīvoto pievērš skolēnu uzmanību tēmām un videi, kas saistīta ar viņu pieredzes realitāti. Skolēni par tēmu var diskutēt nelielās grupās un pēc tam kopā ar visu klasi. Tādā veidā iespēja izteikties ir arī atturīgākiem skolēniem. Iespējams, viņi savu pieredzi negribētu atklāt uzreiz visai klasei. Toties nelielās grupās skolēni spēj būt atvērtāki.

Noslēgumā visas klases lokā tiek apkopots pieredzētais un prezentēti un pārrunāti daži piemēri. Tā tiek atzīts par nozīmīgu tas, ko skolēni ir piedzīvojuši, un jau tiek veidotas pirmās sasaistes ar turpmāko darbību. Tādā veidā no jauna apgūtais uzreiz tiek sasaistīts ar esošo pieredzi un veidojas “zināšanu ģeogrāfiskā karte”. Jaunās zināšanas ir vieglāk iekļaujamas un nostiprināmas, ja tās var sasaistīt ar jau zināmo.

Pēc šīs iesildīšanās skolēni tiek apmācīti par viltus ziņu medniekiem. Simulācijas spēles laikā tiek apgūtas sekojošas tēmas un saturs:

  • preses un mediju vides pārskats;
  • droša informācijas iegūšana internetā;
  • mediju kritika;
  • viltus ziņu definīcija;
  • viltojumu pārbaudes rīki;
  • apiešanās un attieksme pret viltus ziņām mūsu sabiedrībā;
  • ietekme un draudi, ko viltus ziņas rada visu cilvēku savstarpējā saskarē;
  • izpēte tiešsaistes datu bankās, uzziņas medijos, nozaru literatūrā un internetā.

Skolēnu apgūtā treniņa pamats ir pieci viltojumu pārbaudes rīki. Tie palīdz vienkāršā veidā pārbaudīt internetā pieejamās ziņas un informāciju. Rīku izstrādē galvenā uzmanība tika vērsta uz to, lai tie būtu viegli iegaumējami un skolēniem ērti pielietojami. Tāpēc rīku skaits tika ierobežots līdz pieciem, lai tos it kā varētu saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem (skat. attēlu šajā lappusē).

Pieci pārbaudes rīki:
1. Avotu pārbaude
2. Autora un izdevēja pārbaude
3. Laika hronoloģijas un datumu pārbaude
4. Attēlu pārbaude
5. Viedoklis? Satīra? Slikts joks?

TIEŠSAISTES FĀZE

  • Patstāvīgā mācīšanās un izpēte, izmantojot savas ierīces (vai bibliotēkas planšetdatorus)
  • Topošie viltus ziņu mednieki pēta ziņu portālu “SuperNews-SH”, izmantojot apgūtos viltojumu pārbaudes rīkus
  • Rezultāti tiek apkopoti vēlākai izvērtēšanai

Tiešsaistes fāzes laikā pats svarīgākais ir jauniegūto zināšanu pielietošana un patstāvīga pētnieciskā mācīšanās. Skolēni patstāvīgi pēta speciāli šim nolūkam izveidoto ziņu portālu, izmantojot viltojumu pārbaudes rīkus. Skolēniem pašiem ir jāorganizē komandu tikšanās un savā starpā jāvienojas par darba soļiem. Tā tiek apgūtas arī citas sociālās kompetences, kas ir nozīmīgas darbam komandā un izpētes īstenošanai. Darba lapās skolēni fiksē rezultātus, un tās kalpo kā palīgs pieredzes pārdomāšanai.

Svarīgi ir ņemt vērā, ka ne visi ziņojumi ziņu portālā ir viltus ziņas. Tajā atrodama kā patiesa, tā arī nepatiesa informācija. Bet šī fāzes mērķis ir mērķtiecīgs viltojumu pārbaudes rīku pielietojums. Tāpēc atklāto viltus ziņu skaits nav izšķirošs. Tas, protams, ir ļoti interesanti un piešķir visam sportiskas sacensības raksturu, taču svarīgs ir vispār pārbaudīto ziņu skaits un iespējami visu pārbaudes rīku pielietojums.

2. TIKŠANĀS – NOSLĒGUMS

  • Pieredzes apmaiņa
  • Tiešsaistes fāzes rezultātu izvērtēšana
  • Viltus ziņu mednieka statusa piešķiršana un apliecību izsniegšana

Otrā tikšanās simulācijas spēles trešajā posmā ir veltīta rezultātu nostiprināšanai un izvērtējumam. Komandas ierodas ar tiešsaistes fāzes izpētes rezultātiem un salīdzina tos savā starpā. Apmaiņa par sarežģījumiem ar viltojumu pārbaudes rīku pielietošanu padziļina izpratni par jaunapgūtajiem instrumentiem.

Tikpat nozīmīga ir arī skolēnu pieredzes uztvere un atzinīgs novērtējums. Ar šo simulācijas spēli ir jāpanāk arī izmaiņas skolēnu uzvedībā un attieksmē. Viņiem ir jāpārdomā sava attieksme pret viltus ziņām un jāapzinās viltus ziņu nozīmi mūsu sabiedrībā. Noslēgumā skolēniem tiek piešķirts viltus ziņu mednieku statuss un izsniegtas apliecības.

Simulācijas spēles dažādie īstenošanas varianti ļauj bibliotēkām to izmantot atbilstoši savām iespējām. A variantā visus trīs spēles posmus iespējams īstenot bibliotēkā vienas priekšpusdienas laikā. Tā būtu kā projekta diena, piemēram, nedēļā pirms brīvdienām vai skolas projektu nedēļas ietvaros. Viltus ziņu mednieku “apmācība” pirmās tikšanās laikā tad notiek vēl bez ziņu portāla. Praktiskajā vingrināšanās daļā tiek izmantoti pieci informatīvajā vietnē www.diefakehunter.de pieejamie ziņu piemēri. B variantā simulācijas spēli stipri saīsinātā formā var izmantot kā tīru izpētes treniņu. No otras puses, saīsinātā forma zināmos apstākļos ir labāk salāgojama ar skolu mācību plāniem.

SIMULĀCIJAS SPĒLES MĀCĪŠANĀS MĒRĶI

Skolēni:

  • Mācīsies iepazīt un atpazīt atšķirību starp uzticamu un neuzticamu informāciju un avotiem.
  • Iepazīsies ar datu bankām (piemēram, Munzinger, Brockhaus) un citām uzziņas iespējām (tiešsaistē un bezsaistē) un apgūs to izmantošanu.
  • Iepazīs viltojumu pārbaudes rīkus un pēc simulācijas spēles pratīs tos pielietot un izmantot citās situācijās.
  • Attīstīs problēmas izpratni par sarežģījumiem saistībā ar neierobežotu informācijas izplatīšanos internetā.
  • Izstrādās jaunu rīcības veidu savam turpmākajam izpētes darbam internetā.
  • Simulācijas spēles noslēgumā saņems apliecinājumu par viltus ziņu mednieka prasmēm.

Bibliotēku darbinieki:

  • Padziļināti iepazīsies ar tēmām par viltus ziņām, informācijas un mediju kritika, informācijpratība un izpētes prasmes.
  • Iepazīs skolēnu un skolotāju apmācības koncepcijas, spēs tās pārnest uz savas bibliotēkas piedāvātajiem pakalpojumiem un īstenot kopā ar skolotājiem.
  • Iepazīs simulācijas spēli un spēs to reklamēt un īstenot savā bibliotēkā.

Skolotāji:

  • Padziļināti iepazīsies ar tēmām par viltus ziņām, informācijas un mediju kritika, informācijpratība un izpētes prasmes un paplašinās esošās zināšanas.
  • Iemācīsies uztvert bibliotēkas kā sabiedrotos, kas kopā ar skolām izglīto skolēnus informācijpratībā, medijpratībā un izpētes prasmēs.
  • Iepazīs un iemācīsies lietot bibliotēku jaunos piedāvājumus.

PRAKTISKA PALĪDZĪBA DARBAM UZ VIETAS

Šobrīd bibliotēkas ir ieņēmušas stabilu lomu kā vietējo pašvaldību izglītības partneri. Bibliotekārās pedagoģijas mācību programma paredz dažādu saturu katrai klašu grupai. Digitalizācijas aktuālās jautājumu nostādnes un prasības nepārtraukti ievieš jaunas tēmas, par kurām bibliotēkām būtu jāinformē skolēni.

Šlēsvigas-Holšteinas bibliotēku centrāle bibliotēkām piedāvā sekojošu palīdzību:

  • Nozares informāciju par attiecīgajām tēmām
  • Didaktiski metodiski izstrādātas koncepcijas
  • Plānošanas shēmas un kontrolsarakstus pasākumiem
  • Darba un informatīvās lapas skolēniem
  • Ieteikumus turpmākai darbībai
  • Izglītojošus seminārus bibliotēkām

Izstrādātās koncepcijas un materiāli ir konkrēts atbalsts bibliotēkām to bibliotekārās pedagoģijas darbā. Visi nepieciešamie faili un prezentācijas atrodas vienā datu paketē, kas lejupielādējama vietnē www.bz-sh.de. Praktiskā darba palīdzība ir atvērtie izglītības resursi (OER) ar licenci CC BY NC, un ieinteresētās bibliotēkas tos bez maksas var lejupielādēt, kopēt un pielāgot.

Brīvi pieejamā informatīvajā tīmekļa vietnē www.diefakehunter.de ir atrodami pieci ziņu piemēri praktiskajiem vingrinājumiem. Ar šīm piecām ziņām un materiāliem no lejupielādējamās datu paketes ir iespējams sagatavot pamatotus izpētes treniņus.

Tiešsaistes fāzei nepieciešamais ziņu portāls gan nav internetā brīvi pieejams. Pēc apmācības kursa bibliotēkas saņem piekļuvi pilnās versijas ziņu portālam, kas nodrošina skolēniem tiešsaistes fāzes laikā iespēju izvēlēties ziņojumus no plašāka ziņu klāsta.

NOSLĒGUMA VIETĀ

No mazas idejas jaukā kopīgā pasēdēšanā radusies simulācijas spēle “FakeHunter” ir izaugusi par lielu projektu. Tā ir satuvinājusi dažādas institūcijas – kā akciju “Šlēsvigas-Holšteinas Bērnu un jauniešu aizsardzība” un Šlēsvigas-Holšteinas bibliotēku centrāli – un šobrīd jau tiek izmantota 35 Šlēsvigas-Holšteinas pilsētās. Tendence ir augoša.

Spēle ir raisījusi lielu interesi arī ārpus Šlēsvigas-Holšteinas robežām. Piemēram, Leipcigas Bibliotēku kongresā 2019. gadā Vācijas bibliotekāru apvienības (VDB) un Vācijas bibliotēku savienības (dvb) kopējā informācijpratības komisija simulācijas spēlei “FakeHunter” piešķīra otro godalgu Labākās prakses konkursā.

Simulācijas spēli “Die FakeHunter” savā piedāvājumā vēlas iekļaut daudzas bibliotēkas Vācijā un kaimiņvalstīs. Šādu iespēju nodrošina atvērtās izglītības licence (CC BY NC). Iesaistītās institūcijās šobrīd pārbauda ideju par “FakeHunter-MOOCs” ieinteresēto bibliotēku apmācībai ārpus Šlēsvigas-Holšteinas.

 

Informāciju sagatavoja:

Katrīna Reklinga-Freitāga

Katrīna Reklinga-Freitāga ir bibliotekāre, kultūras un izglītības menedžere un sertificēta e-trenere. Kopš 1994. gada viņa strādā Šlēsvigas-Holšteinas bibliotēku centrālē, kopš 2005. gada – nodaļā “Bibliotēka un skola”. Kopš 2015. gada viņa ir Vācijas bibliotēku savienības komisijas “Bibliotēka un skola” locekle, kopš 2014. gada rudens strādā par bibliotekārās pedagoģijas pasniedzēju Hamburgas Lietišķo zinātņu augstskolā. Darbojas arī kā referente un autore. Galvenās tēmas: bibliotēkas un skolas sadarbība, bibliotekārā pedagoģija, projektu pārvaldība, finansējuma piesaiste un e-mācības.

 

Tulkoja: Līga Raituma

 

Informācija pārpublicēta no Gētes institūta Rīgā tīmekļvietnes https://www.goethe.de/