Ežuļa šūpulīts
7.martā ar pasaku spēlēm “Ežuļa šūpulīts” Nīcgales pagasta tautas bibliotēkā atzīmēja dzejnieka Viļa Plūdoņa 145. dzimšanas dienu.
2025. gadā atzīmēsim grāmatas latviešu valodā piecsmitgadi. Lai svētkos labākā dāvana ir grāmata!
Ievadot 2024. gadu rudens sajūtās, Bauskas Centrālā bibliotēka apvienoja Viļa Plūdoņa simtpiecdesmitgadi un šī gada “Latviešu grāmatai 500” vadmotīvu – lasīšana un bibliotēkas. Tika dots starts idejai ar nosaukumu “Plūdoņa lasāmčemodāns”.
2024. gadā notika divi Latvijas Nacionālās bibliotēkas Kompetenču attīstības centra (KAC) īstenoti profesionālās kvalifikācijas eksāmeni, kurus veiksmīgi nokārtoja 38 jeb 93 % no eksaminētajiem, iegūstot profesionālo kvalifikāciju “Bibliotekārs”.
Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
7.martā ar pasaku spēlēm “Ežuļa šūpulīts” Nīcgales pagasta tautas bibliotēkā atzīmēja dzejnieka Viļa Plūdoņa 145. dzimšanas dienu.
“Bērni, uzklausieties nu:
Stāstīšu jums pasaku
Kad vēl klinģerlietiņš lija,
Vīrs ar savu sievu bija… “
7.martā ar pasaku spēlēm “Ežuļa šūpulīts” Nīcgales pagasta tautas bibliotēkā atzīmēja dzejnieka Viļa Plūdoņa 145. dzimšanas dienu. Viļa Plūdoņa dzejas valodā sarakstītā un daudziem zināmā skaistā pasaka „Eža kažociņš”.
Gaidot svētkus, bērnudārzā lasīja un apspriesta pasaku par “Eža kažociņu” un iestudēja muzikālu priekšnesumu kāzu orķestrim.
Pasākumā bērni atvēra pasaku vācelīti un sadraudzējās ar Ežuli. Dalībnieki gatavoja klinģerlietutiņu, otri palīdzēja ganīt saskaitīt cūkas, vēl citi veidoja Ežuļa un Princeses kāzu bildes , muzikanti uzskaņoja instrumentus.
Un sākās pasaku dzīres – viss kā Viļa Plūdoņa pasakā:
“Nu tik bija kāzu svētki –
Dzīras, dziesmas, dancošan:
Dūkas dūca, kokles smēja,
Stabulītes gavilēj.”
Mazo muzikantu orķestris spēlēja, saimniece cienāja ar kliņģeriem, viesi dejoja , līdz saplīsa glāžu zābaciņi. Lai piepildītos pasaka, viesi atzina, ka ļoti svarīgi ir godāt un cienīt tēti un māmiņu:
“Jaunais ķēniņš iejūgt lika
Divi melnus rumakus
Un uz pili pārved stalti
Savus sirmos vecākus.”
Ezim V. Plūdoņa pasakā piemīt daudzas pozitīvas cilvēka īpašības – gudrību, čaklumu, labestību. Tas kļuvis par šo tikumu simbolisku tēlu, kas gan mazam, gan lielam sniedz ļoti noderīgu audzinošu piemēru.
