#EsEsmuLNB: Katrīna Kukaine
2024. gadā ikmēneša sarunās #EsEsmuBAC iepazinām Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku attīstības centra komandu. Šogad esam nolēmuši sēriju turpināt, Latvijas Bibliotēku portāla lasītājus iepazīstinot ar LNB departamentu direktoriem. LNB struktūru veido septiņi departamenti, viens institūts un Nacionālās enciklopēdijas redakcija. Alfabēta secībā sākam ar Attīstības departamentu un tā direktori Katrīnu Kukaini.
Pastāsti par savu darbu LNB! Kādi ir tavi galvenie pienākumi?
LNB vadu Attīstības departamentu, un tas nozīmē, ka domāju ne tikai par LNB attīstību, bet par visa Latvijas bibliotēku tīkla attīstības iespējām. Manā pārraudzībā ir gan Bibliotēku attīstības centrs, gan Kompetenču attīstības centrs, bet arī Bērnu literatūras centrs, iezīmējot to, ka jaunā lasītāju paaudze ir ikvienas attīstības pamats. Tomēr šīs LNB nodaļas strādā kā ieeļļots mehānisms ar lieliskām komandām, ekspertiem un savas jomas profesionāļiem, un man kā vadītājam ir tikai jānodrošina apstākļi, lai darbs ritētu ērti un motivēti, un vairāk jārealizē tāds sava veida parlamentārā sekretāra darbs attiecībā uz augstākstāvošu vadību gan LNB, gan Kultūras ministrijā. Savukārt, LNB attīstības darbam man ir trīs galvenie palīgi – krājuma attīstības un projektu attīstības vadītāji, pie kuriem saplūst ar šiem jautājumiem saistītie LNB attīstības virzieni, kā arī stratēģiskās attīstības speciālists, kura uzdevums ir vākt un analizēt LNB attīstības datus, lai mums visiem kopā būtu iespējas pieņemt datos balstītus lēmumus. Tāds pavisam mans un individuāls darbs ir pārstāvniecība dažādās ar bibliotēku jomu saistītās starptautiskās organizācijās vai projektos, kur nodarbojos gan ar bibliotēku aizstāvību, gan starptautisku tendenču atvešanu uz Latviju, bet arī Latvijas labo piemēru izvešanu pasaulē, nu vismaz Eiropā.
Kāds ir bijis tavs ceļš līdz darbam LNB?
Man ir bijusi daudzveidīga un interesanta profesionālā dzīve, bet tā nekad nav aizgājusi prom no kultūras jomas. Tādēļ varu droši teikt, ka esmu simtprocentīgs kultūras cilvēks. Tāpat jau vairāk kā divdesmit gadus darbojos valsts pārvaldē, un tā ir vēl viena mana misijas apziņa – kalpot savai valstij un savas valsts kultūrai. Savu darba dzīvi iesāku, lobējot pavisam citas valsts kultūru, zinātni un izglītību – Francijas vēstniecībā. Pirms tam mazliet praksē pastrādāju laikrakstos “Labrīt” un “Diena”, jo mācījos komunikācijas zinātni un žurnālistiku, tomēr mana pirmā darba vieta bija izglītības un zinātnes asistents Francijas vēstniecības Latvijā Kultūras departamentā. Kad vēstniecība Latvijā izveidoja Francijas Kultūras centru, tad tika pieņemts lēmums, ka tam, tāpat kā citur pasaulē, ir vajadzīga sava bibliotēka jeb mediatēka (kas toreiz bija neparasts veidojums Latvijas apstākļiem – visu mediju jeb satura nesēju bibliotēka). Īpaši man tika izveidots amats, un es tiku nosūtīta uz Franciju apgūt bibliotēku zinātni. Tā es sākumā viena, vēlāk ar mazu komandu izveidoju Francijas Kultūras centra mediatēku Elizabetes ielā. Kad iestājās padarīta darba sajūta, un es arvien vairāk domāju par to, ka savas zināšanas vēlētos veltīt Latvijas kultūrai, nāca piedāvājums strādāt kultūras mantojuma aizsardzības jomā – toreiz Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, vēlāk Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē. Kultūras mantojuma jomā nostrādāju trīspadsmit gadu no starptautisko attiecību referenta amata līdz iestādes vadītāja vietnieka postenim un apguvu visas ar kultūras mantojuma aizsardzību un saglabāšanu saistītās jomas. Iegūtās zināšanas varētu pielīdzināt veselai dzīves augstskolai, un tā ir un paliek man sirdij ļoti tuva joma. Kad nāca piedāvājums pievienoties LNB kolektīvam, pat uzreiz neapzinājos, ka visas iepriekš dzīvē gūtās zināšanas, arī izglītību varēšu vilkt no apcirkņiem ārā un izmantot tik daudzveidīgajā darba laukā, kādu piedāvā LNB. Man pat noder iegūtais maģistra grāds telpiskās attīstības plānošanā, kas iemācījis skatīties uz lietām stratēģiski un plānot attīstību – gan telpiski, gan sociāli.
Atklāj kaut ko par sevi! Hobiji, intereses, aizraušanās?
Daudz apvāršņus man ir atvērušas franču valodas zināšanas, tās deva arī aizraušanos ar Francijas kultūru un civilizāciju. Bet darbs kultūras mantojuma jomā savā ziņā arī kļuva par hobiju, jo nepagāja ne nedēļas nogale, un tā ir arī vēl aizvien, kad devos kaut ko pētīt un apsekot dabā, izzinot Latvijas vēsturi, arhitektūru, mākslu. Esmu arī biedrības ICOMOS (Pieminekļu un ievērojamu vietu starptautiskā padome) Latvijas komitejas dalībniece, kas palīdz barot tās intereses, kas saistītas ar kultūras mantojuma saglabāšanu. Grāmatu lasīšanu un vēsturisku filmu skatīšanos pat nevar uzskatīt par hobiju, bet ikdienišķu nodarbi. Tāpēc par savām galvenajām aizrautībām minēšu divas: sakņu un augļu dārza kopšanu mūsu ģimenes vasaras mājā Jūrmalā un ceļošanu divatā ar vīru ar motociklu. Pēdējo cenšamies realizēt jau sešas vasaras, kad dodamies apceļot Latviju, Eiropu un Skandināviju. Esam gandrīz apbraukuši apkārt Baltijas jūrai (mazs Botnijas līča galiņš palika nesasniegts), kā arī iebraukuši dziļāk Austrumeiropā, pagājušajā vasarā pieveicot 3000 kilometru.
LNB Gaismas pils ēkai pērn apritēja 10 gadi. Kādas ir tavas pirmās atmiņas par to?
Esmu ievērojusi, ka daudzi kā savas spilgtākās atmiņas min grāmatu ķēdi aukstajā janvāra dienā. Jā, protams, arī es tur biju klāt. Tomēr manas pirmās atmiņas ir vēl nepabeigtās ēkas apsekošana, kad bijām uzaicināti kā kultūras mantojuma pārvaldes darbinieki iepazīties ar jaunbūvi, jo bijām arī skaņojošā institūcija, kura uzraudzīja jaunbūves ienākšanu Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā. Un atklāti sakot – visus ilgos būvniecības gadus vēroju LNB jaunās ēkas tapšanu, pie sevis klusi domājot, ka vēlētos atgriezties bibliotēku jomā un tieši varenajā Gaismas pilī.
Šogad mēs atzīmējam pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgadi. Kādi, Tavuprāt, būtu būtiski vēstījumi, kam būtu jāizskan par grāmatām un lasīšanu?
Kādēļ grāmatām visas civilizācijas vēsturē ir bijis tāds suģestējošs spēks? Jo tās sevī ir ieslēgušas vārdus – un vārdi ir tie, ar kuriem ir iekustinātas daudzas pārmaiņas pasaulē, uzsākti un izbeigti kari, piepildīti un iznīcināti cilvēki, izveidotas un sagrautas valstis. Mēs nekad nevarēsim būt līdzdalīgi pasaules svārstībās, ja nespēsim izlasīt vārdus un saprast to jēgu, kā arī kritiski par tiem domāt. Lasīšana ir pamatprasme, un grāmata ir darba rīks, lai mēs būtu spējīgi paveikt savā dzīvē lielas lietas ikvienā jomā, kurā darbojamies vai kurā vēlētos kaut ko darīt un atstāt savu vārdu vēsturē.
Kādos gadījumos vērsties tieši pie tevis?
Ar dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar LNB un bibliotēku nozares attīstību – ja nezināšu pati atbildi, zināšu, kuram kolēģim jautāt. Man var jautāt visu par LNB attīstības stratēģiju, plāniem, projektiem – pateikšu galvenās ieceres un novirzīšu pie tiem, kuri jau zinās detaļās. Var jautāt par starptautisko sadarbību bibliotēku jomā, īpaši Eiropas institūciju līmenī, jo darbojos EBLIDA (Eiropas bibliotēku un informācijas asociāciju birojā), kā arī ES darba grupās bibliotēku attīstībai. Un kā kultūras mantojuma speciālistam droši var jautāt par kultūras mantojuma saglabāšanas un aizsardzības jautājumiem plašā nozīmē, īpaši par atmiņas institūciju krājumu aizsardzību krīžu situācijās, kas šobrīd ir tā jomā, kurā cenšos iedziļināties, ņemot vērā dažādos šodienas satricinājumus pasaulē.
Novēlējums bibliotekāriem!
Apzinieties savu spēku! Mūsdienu valūta ir informācija – jūs atrodaties vistuvāk avotiem, jūs ziniet, kā tos lietot, kā no tiem pasmelties. Un jūs ziniet, ka labs bibliotekārs ir devīgs – tas nesēdēs kā suns uz siena kaudzes uz savām zināšanām. Viņš sekos bibliotekāra misijai – dalīties informācijā, parādīt gaismu zināšanu ceļā un iedvesmot ikvienu drosmīgi un aizrautīgi kāpt izglītošanās, izaugsmes un zināšanu kalnā. Mēs – bibliotekāri – piedalāmies demokrātiskas un iejūtīgas sabiedrības veidošanā, un tie nav tikai lieli vārdi, tas ir pacietīgs un ar cilvēkmīlestību piepildīts ikdienas darbs.
Paldies!
Visi foto no Katrīnas Kukaines personiskā arhīva.
Interviju sagatavoja:
Latvijas Bibliotēku portāla redakcija
portals@lnb.lv
#EsEsmuLNB: Katrīna Kukaine