Pastāsti par savu darbu LNB! Kādi ir tavi galvenie pienākumi?

Ak, kā lai to pavisam īsi noformulē! Digitālās attīstības departamenta darbības lauks ir samērā plašs – digitalizācija, Digitālā bibliotēka, LNB digitālās kolekcijas, datu kopas un tekstu korpusi pētniecībai, autortiesības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju iespējas. Man ir divas galvenās rūpes, pirmkārt, virzīt procesus Latvijas digitālā kultūras mantojuma saglabātībai, pieejamībai un plašam izmantojumam gan bibliotēkas, gan nacionālā mērogā, un, otrkārt, nodrošināt skaidrus mērķus, lēmumus, telpu brīvai domapmaiņai un resursus, lai komandā varam realizēt ieceres un gūt gandarījumu.

Kāds ir bijis tavs ceļš līdz darbam LNB?

Ar bijušo direktoru Andri Vilku un izpilddirektori Dzintru Mukāni pirmo reizi satikos maģistra darba rakstīšanas laikā 2003. gadā, kad intervēju vairākus redzamu un nozīmīgu kultūras institūciju vadītājus. Atceros, ka šī tikšanās mani iespaidoja ar neapšaubāmu institūcijas vērienīgumu un vienlaikus vadītāju vienkāršību un atvērtību. Pēc Latvijas Kultūras akadēmijas studiju pabeigšanas vairākus gadus strādāju Latvijas Jaunā teātra institūtā un organizēju teātra festivālu “Homo Novus”, tomēr liktenis man piespēlēja iespēju atkal nokļūt bibliotēkā, un 2007. gadā sāku strādāt projektu vadītājas amatā uz noteiktu laiku. Viens no pirmajiem projektiem, ko nu jau mūžībā aizgājušais direktors man uzticēja, bija “Terra Mariana“ faksimilu un komentāru izdošana. Tā bija ārkārtīgi bagātinoša un neparasta pieredze, gan strādājot ar izdevniecību Itālijā, gan ar Vatikāna bibliotēku, fantastiskiem Latvijas pētniekiem un projekta idejiskajiem un finansiāliem atbalstītājiem. Noteiktais laiks pārauga nenoteiktā, un es turpināju bibliotēkā vērpt projektu idejas, rakstīt pieteikumus un vadīt mēroga un satura ziņā dažādus projektus, tajā skaitā digitalizācijas un digitālo kolekciju attīstībai. Tam sekoja Digitālā mantojuma centra vadīšana, kas kopš 2022. gada ir Digitālās attīstības departaments. Esmu ļoti pateicīga par uzticēšanos, kādu vienmēr esmu izjutusi no bibliotēkas vadības.

Karīna Bandere ar ģimeni

Atklāj kaut ko par sevi! Hobiji, intereses, aizraušanās?

Esmu vienmēr dziedājusi ansambļos un koros, spēlējusi kādu mūzikas instrumentu un muzicējusi. Mūzika ir mana mīlestība un radošā iedvesma. Šobrīd kopā ar ģimeni muzicējam un izdzīvojam latviešu tradīcijas ģimeņu folkloras kopā “Garataka”. Tā ir mana prieka uzlādes stacija, tie ir mani domubiedri un draugi. Vienlaikus labprāt pavadu laiku brīvā dabā, un kopš Covid-19 pandēmijas gari vienas dienas pārgājieni ir kļuvuši par manu ieradumu un nepieciešamību. Kaut kas maģiski dziedējošs ir monotonajā soļu ritmā. Tāds gājiens ir dzīvs un nepiespiests, plūstošs un spontāns vienlaikus. Pirms diviem gadiem atklājām brīnišķīgu maršrutu, kas izveidots apkārt Viļņai. Tie ir vairāki posmi kopā 100 kilometru garumā, ko esam izgājuši ar vīru divos iepriekšējos gados Lieldienu brīvdienās. Šogad apsveram domu atgriezties un vēlreiz iziet skaistākos posmus.

LNB “Gaismas pils” ēkai pērn apritēja 10 gadi. Kādas ir tavas pirmās atmiņas par to?

Mana pati pirmā ienākšana vēl tobrīd topošajā ēkā bija fonda “Viegli” koncerta apmeklējums – daudz betona un aukstuma visapkārt, bet Ziedoņa zālē – sirsnības pieliets siltums, gaisma, svētki un jau reāli apjaušama jaunā mājvieta. Ienākšana jaunajā ēkā atmiņās saistās ar entuziasmu, lepnumu un apņēmību. Nodaļas un departamenti sākām arvien vairāk iepazīties savā starpā, izprast cits cita darbus un daudz labāk apjaust bibliotēkas lielumu un darbības mērogu. Būt par bibliotēkas gidu un stāstīt ēkas leģendas pirmajos gados izjutu kā savu aicinājumu, jo vienkārši nevarēju nestāstīt par to, par ko sajūsminos. Vēl aizvien ēka ar savu siluetu man palīdz iztaisnoties, pacelt galvu un paskatīties pāri ikdienībai brīžos, kad nepieciešams atbalstīties pret kaut ko stabilu un pamatīgu.

Šogad mēs atzīmējam pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgadi. Kādi, tavuprāt, būtu būtiski vēstījumi, kam būtu jāizskan par grāmatām un lasīšanu?

Ikvienai norisei un vēstījumam, manuprāt, jātuvina šaubīgos, aizņemtos un nepieredzējušos iepazīt lasīšanas prieku vai atgriezties pie lasīšanas, iemīlēt grāmatas un iemīlēt lasīšanu arvien stiprāk, lai mēs esam noturīga un lasoša sabiedrība.

Kādos gadījumos vērsties tieši pie tevis?

Man var jautāt gan praktiskus jautājumus, kas saistīti ar digitalizācijas uzsākšanu, digitālo kolekciju veidošanu, partnerību Digitālajā bibliotēkā, sadarbību LNB digitālā krājuma izmantošanā, gan arī attīstības un stratēģijas jautājumus digitālā kultūras mantojuma kontekstā Latvijas un arī Eiropas mērogā, jo esmu Eiropas kultūras mantojuma datu telpas ekspertu grupā. Ilgus gadus esmu vadījusi projektus un tajos jūtos kā “zivs ūdenī”. Katrā ziņā atradīsim risinājumus kopā ar LNB kolēģiem. Atliek sazināties!

Novēlējums bibliotekāriem!

Šī ir labākā profesija, kas notur pastāvīgā mainībā un ļauj augt kopā ar cilvēkiem, kas ienāk bibliotēkā gan virtuāli, gan fiziski. Lai pārmaiņas nekļūtu par haosu, novēlu vienmēr saglabāt skaidrību par to, kurp dodamies, allaž atjaunot zināšanas, kā turp nokļūt, un arvien no jauna rast stipru iekšējo aicinājumu darīt!

Paldies!

Visi foto no Karīnas Banderes personiskā arhīva.

Aicinām lasīt:
#EsEsmuLNB: Katrīna Kukaine
#EsEsmuLNB: Ansis Garda

Interviju sagatavoja:
Latvijas Bibliotēku portāla redakcija
portals@lnb.lv