#EsEsmuLNB: Ansis Garda
2024. gadā ikmēneša sarunās #EsEsmuBAC iepazinām Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku attīstības centra komandu. Šogad esam nolēmuši sēriju turpināt, Latvijas Bibliotēku portāla lasītājus iepazīstinot ar LNB departamentu direktoriem. LNB struktūru veido septiņi departamenti, viens institūts un Nacionālās enciklopēdijas redakcija. Alfabēta secībā turpinām ar Bibliogrāfijas institūtu un tā direktoru Ansi Gardu.

Pastāsti par savu darbu LNB! Kādi ir tavi galvenie pienākumi?
Bibliogrāfijas institūta galvenās funkcijas ir LNB krājuma veidošana, kā arī datu veidošana un attīstība. Institūtā ir četras nodaļas – Krājuma veidošanas nodaļa, Datu veidošanas nodaļa, Turpinājumizdevumu nodaļa un Datu un zināšanu pārvaldības nodaļa. Kopā ar nodaļu vadītājiem un citiem kolēģiem cenšos veiksmīgi nodrošināt darbu, plānojot, kā to pilnveidot, tai skaitā kontekstā ar mākslīgā intelekta rīkiem un to attīstību. Pārbaudījumu netrūkst gan krājuma, gan datu veidošanā un pārvaldībā, tāpēc esmu pateicīgs ikvienam kolēģim, kurš ir daļa no mūsu komandas. Es novērtēju gan esošo, gan bijušo kolēģu paveikto, viņu zināšanas. Atskatoties pagātnē, ir skaidrs, ka laika gaitā ir notikusi būtiska izaugsme, tomēr vienlaikus uzskatu, ka nedrīkstam ieslīgt pašapmierinājumā, ir svarīgi paskatīties uz savu darbu ar veselīgu paškritiku, meklējot iespējas pilnveidoties. Jo, ja es uzņemos būt par vadītāju, man ir svarīgi virzīt procesus, nevis vienkārši būt un gaidīt norādījumus no augšas.
Ja godīgi, es sākotnēji nedomāju, ka manu darba laiku aizņems tik daudzas sapulces, tomēr nav jau arī tā, ka šīs sapulces ir ķeksīša pēc, gluži pretēji – tās ir vajadzīgas, īpaši – ja dažādos līmeņos tiek īstenotas pārmaiņas.
Kāds ir bijis tavs ceļš līdz darbam LNB?
Pirms sāku strādāt bibliotēkā, darbojos nevalstiskajā sektorā. Tas gan nebija algots darbs. Kopā ar bijušajiem klasesbiedriem īsti nebijām apmierināti ar vietējās pašvaldības darbu, likās, ka ir vajadzīgas jaunas vēsmas, tāpēc nodibinājām biedrību. Mums bija savs portāls, biju tā redaktors, rakstīju arī viedokļa rakstus par notikumiem pašvaldībā. Portāls ātri kļuva populārs. Tāpat rīkojām dažādus pasākumus u.tml. Tomēr, kad sāku strādāt bibliotēkā, vairs nevarēju veltīt tik daudz laika sabiedriskajām aktivitātēm, arī domubiedriem nebija daudz laika, līdz ar to pamazām biedrība savu darbību izbeidza. Atskatoties uz šo periodu, varu droši teikt, ka tas man bija ļoti vērtīgs. Es labāk iepazinu cilvēkus, redzēju, kā vara mūs maina, arī to, cik daudziem no mums nav nekādas paškritikas, ka retais diemžēl cenšas domāt valstiski… Deķa vilkšana uz savu pusi visos līmeņos… Tas ir traki. Vairākas reizes, kad tuvojās pašvaldību vēlēšanas, mani aicināja kandidēt, tomēr no šādas iespējas esmu atteicies.
Bibliotēkā strādāju kopš 2011. gada 15. februāra. Neesmu aizmirsis, ka todien bija auksts, uz darbu braucu ar mikroautobusu, kurš pa ceļam saplīsa, bet, šķiet, darbā tomēr ierados laicīgi. Sākumā strādāju Obligāto eksemplāru nodaļā, taču pēc dažiem gadiem, apvienojot piecas struktūrvienības, tika izveidota Krājuma veidošanas nodaļa, kuru vadīju, līdz 2023. gada martā kļuvu par Bibliogrāfijas institūta direktoru.
Atklāj kaut ko par sevi! Hobiji, intereses, aizraušanās?
Es nezinu, vai tas ir hobijs, brīžiem jau liekas, ka “piespiedu hobijs”, kas aizņem daudz brīvā laika – iesākumā tās bija aktivitātes, kas saistītas ar privātmājas būvniecību, pēc tam iekārtošanu u.tml. Vēl priekšā ir teritorijas labiekārtošanas darbi, kas ir tikai iesākti.
Skolas un studiju laikā ļoti interesējos par politiku, piedalījos olimpiādēs, pat vēlējos studēt politoloģiju. Bet nu jau vairākus gadus politikai sekoju līdzi mazāk nekā iepriekš, ceļā no mājām uz darbu un atpakaļ klausoties Latvijas Radio 1 ziņas u.tml.
Mani noteikti iedvesmo, dod spēku jūra, nesen atklāju supošanu, bet, ja nopietni, pēdējā laikā bieži vien ir tā, ka, pēc darba nokļūstot mājās, negribas neko citu kā pavakariņot un atiet no domām par darbu, piemēram, paskatoties kādu YouTube video.
LNB Gaismas pils ēkai pērn apritēja 10 gadi. Kādas ir tavas pirmās atmiņas par to?
Nezinu, vai šīs ir gluži pirmās, bet vienas no spilgtākajām atmiņām noteikti – Gaismas pils nebija vēl pilnībā uzcelta, kad šeit notika fonda “Viegli” koncerts, klātesot Imantam Ziedonim. Tas bija tiešām fantastisks koncerts, ko varēju izbaudīt klātienē, pirmo reizi esot jaunajā ēkā. Diemžēl ļoti reti izdodas noķert tādu brīvības sajūtu, kāda toreiz valdīja. Līdzīgas sajūtas bija “Grāmatu draugu ķēdē”. Todien bija tik ļoti auksts, bet cilvēki nāca un nāca, lai piedalītos. Vienotības sajūta. Un lepnums, ka esi daļa no LNB.
Tāpat atceros laiku, kad pārcēlāmies uz Gaismas pili. Lai arī man ļoti patika Anglikāņu ielas 5, kurā atradās Bibliogrāfijas institūts, atmosfēra, nav iespējams salīdzināt Gaismas pils sniegtās iespējas – viss pilnīgi jauns. Tas bija milzīgs kontrasts, jo Anglikāņu ielas ēka bija kritiskā stāvoklī – bez remonta, aukstums u.tml. Bet laiks iet un daudz kas mainās – piemēram, ja, ienākot savā kabinetā un paskatoties pa logu, pirmais, ko ievēroju, bija Uzvaras piemineklis, tad tā vairs nav.
Šogad mēs atzīmējam pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgadi. Kādi, tavuprāt, būtu būtiski vēstījumi, kam būtu jāizskan par grāmatām un lasīšanu?
Pirmkārt, mums ir svarīgi nodrošināt, lai ikvienam Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no vecuma, dzīvesvietas, finansiālās situācijas un citiem aspektiem būtu iespēja lasīt viņam interesējošos izdevumus.
Otrkārt, mums ir jāstrādā, lai veicinātu izpratni par to, cik lasīšana ir nozīmīga mūsu izaugsmē, tai skaitā spējā literāri pareizi sarunāties, formulēt savu viedokli u.tml. Vēlos pateikties tiem kolēģiem, kuri ik dienu iegulda lielu darbu tieši lasītprasmes veicināšanā.
Treškārt, izmantojot iespēju, aicinu kolēģus no citām bibliotēkām ārpus Rīgas atcerēties – vai jūsu pašvaldības teritorijā izdotie izdevumi (grāmatas, brošūras, periodiskie izdevumi, kartogrāfiskie materiāli, plakāti, skaņu ieraksti utt.), ko izdevusi pašvaldība, tās iestādes vai citas juridiskas personas vai pat privātpersonas (neatkarīgi no tā, vai izdevumam ir saņemts ISBN, ISMN vai ISSN, kā arī izdevuma tirāžas), ir nonākuši Nacionālajā bibliotēkā to mūžsaglabāšanai, lai pēc 500 gadiem mūsu pēctečiem būtu iespēja skatīt šobrīd izdoto? Ja nav, tad, lūdzu, dodiet mums ziņu! Pateicoties jūsu informācijai, mums būs iespēja veidot pēc iespējas pilnīgāku nacionālo krājumu!

Kādos gadījumos vērsties tieši pie tevis?
Atbilstoši manas struktūrvienības funkcijām. Ņemot vērā, ka sākotnēji nāku no Krājuma veidošanas nodaļas, tad noteikti vairāk zinu par komplektēšanu, piemēram, obligātajiem eksemplāriem u.tml. Galvenais – lūdzu, jautājiet! Ja arī nespēšu atbildēt uz kādu specifisku jautājumu, informāciju nodošu saviem kolēģiem.
Novēlējums bibliotekāriem!
Apzināties savu vērtību, bet vienlaicīgi spēt uz savu darbu paskatīties no malas!
Gūt gandarījumu no savas profesionālās darbības un būt atvērtiem pārmaiņām!
Paldies!
Aicinām lasīt:
#EsEsmuLNB: Katrīna Kukaine
Interviju sagatavoja:
Latvijas Bibliotēku portāla redakcija
portals@lnb.lv