#EsEsmuBAC: Solvita Ozola
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) astotajā jeb oranžajā stāvā iekārtotā Bibliotēku attīstības centra (BAC) komandu veido 11 fantastiski cilvēki. Šogad piedāvājam iespēju iepazīt katru no tiem mazliet tuvāk. Solvita Ozola ir LNB BAC galvenā bibliotekāre.
Pastāsti par savu darbu LNB Bibliotēku attīstības centrā!
Uz LNB Bibliotēku attīstības centru (toreiz – Bibliotēku konsultatīvo centru) pārnācu strādāt 2003. gadā no Lasītāju apkalpošanas nodaļas. Mani uzrunāja toreizējā LNB Bibliotēku attīstības institūta (tagad – Attīstības departaments) direktore Anna Mauliņa.
Tas bija liels izaicinājums, jo bija ātri jāpārslēdzas uz pilnīgi citiem darba virzieniem. Sāku strādāt pie Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Jaunu grāmatu un citu izdevumu iegāde publiskajām bibliotēkām”. Darbs pie grāmatu iepirkumiem bibliotēkām turpinās jau daudzu gadu garumā. Arī šobrīd norit intensīvs darbs pie grāmatu iepirkuma procesiem. Izdevēji šogad izvēlētās grāmatas ir atveduši un sākas komplektu veidošana un dalīšana bibliotēkām. Esmu koordinators starp grāmatizdevējiem un bibliotēkām. Darbs ir samērā smags, bet reizē arī ļoti interesants. Varu kaut uz mirkli paturēt rokās tik daudz vērtīgu izdevumu un iepazīt daudzus atsaucīgus izdevniecību jomā strādājošus cilvēkus, ar kuriem gadu gaitā izveidojusies ļoti laba sadarbība.
Bez komandas darba to visu paveikt nebūtu iespējams. Mums ir kolosāla komanda, kura darbojas kā ieeļļoti zobratiņi. Katrs zina, kur un kad un pie kādiem darbiem jāpieslēdzas.
Dažos teikumos nav viegli pastāstīt par darbu. Tas ir dinamisks, ar daudziem savstarpēji saistītiem pienākumiem. Nereti ir jāpārslēdzas no vienas prioritātes uz citu. Manā pārziņā ir vairāki virzieni, kas pamatā saistīti ar atbalsta pasākumiem Latvijas bibliotēku krājumu veidošanā. Darbs saistīts gan ar bibliotēkām, gan izdevējiem.
Paralēli grāmatu iepirkumam, koordinēju arī bezatlīdzības izdevumu pieņemšanu tālākai nodošanai Latvijas bibliotēkām. Pieņemam gan valsts iestāžu, gan sabiedrisko organizāciju, izdevēju un citu institūciju gatavotos izdevumus. Katru gadu, rakstot atskaiti par paveikto un apkopojot datus, redzu lielo apjomu. Reizēm tie ir 100 000 pieņemtu bezatlīdzības eksemplāru gadā, kas ar BAC starpniecību tiek nodoti ne tikai bibliotēkām un to krājumiem paredzētie izdevumi, bet arī visai sabiedrībai – bibliotēku kopienām – domātie informatīvie izdevumi, kas saistīti ar valstiski nozīmīgiem notikumiem. Piemēram, 2022. gadā, sākoties karam Ukrainā, bibliotēkām tika nodoti bukleta “Kā rīkoties krīzes situācijā” 75 tūkstoši eksemplāru. 2023. gadā Latvijas Drošāka interneta centrs nodeva izglītojošus izdevumus par bērnu un jauniešu drošību internetā. Arī šogad sadarbībā ar Latvijas Banku un Vieglās valodas aģentūru plānojas izdevumi par krāpniecību, tās atpazīšanu un citiem svarīgiem jautājumiem.
Tāpat manā pārraudzībā ir LNB Apmaiņas krājums (AK), kura mērķis ir sniegt atbalstu Latvijas bibliotēkām un citām kultūras un izglītības institūcijām krājumu veidošanā, bez atlīdzības izsniedzot AK pieejamos izdevumus gan krājumu papildināšanai, gan nolietoto izdevumu aizvietošanai.
Piedalos mūsu nodaļas rīkotajos semināros un citos informatīvos pasākumos, kur bieži jāveic arī tīri saimnieciski un organizatoriski darbi. Ļoti iedvesmo pieredzes apmaiņas braucieni uz citām Latvijas bibliotēkām, tikšanās ar bibliotekāriem.
Kāds ir bijis tavs ceļš līdz darbam LNB?
LNB manā dzīvē ir bijusi klātesoša kopš agras bērnības. Reizēm, smejoties, saku, ka esmu tur tikpat kā piedzimusi. Tā ir manas mammas Veras Krīperes vienīgā darba vieta, kur viņa nostrādāja visu savu darba mūžu. Kad biju maza, viņa bieži ņēma mani līdz uz darbu. Kad paaugos, tad jau pati biju biežs viesis toreizējā Krišjāņa Barona ielas 14 ēkā. Jau tad izjutu un uzņēmu sevī bibliotēkas īpašo auru. Man tur ļoti patika, gan daudzās grāmatas, gan jaukie darbinieki. Līdz ar to bija pašsaprotami darba gaitas saistīt ar bibliotēku.
Spilgti atceros savu pirmo darba dienu. Tas bija 1988. gada 1. septembris, tikko pabeigta vidusskola. Līdz šim 1. septembrī ar ziediem rokās devos uz skolu; togad ar torti rokās mans ceļš veda uz pirmo darba vietu, Latvijas Nacionālo bibliotēku (toreiz tā saucās Viļa Lāča Latvijas PSR valsts bibliotēka).
Sāku strādāt Lasītāju apkalpošanas nodaļā, kolektīvā, kur valdīja laba gaisotne, savstarpēja sapratne un radošums. Tas sakrita ar laiku, kad bija sākusies atmoda, lai gan Nacionālajā bibliotēkā visos laikos ir valdījis brīvdomības gars. Paralēli uzsāku studijas LU Sociālo zinātņu fakultātē. Studēju Bibliotēkzinātni un informāciju.
Pēc pirmā nostrādātā pusgada, zināju, ka esmu izdarījusi pareizo izvēli. 1989. gada 1. aprīlī par LNB direktoru kļuva Andris Vilks, kurš nāca ar savu skatījumu un darba stilu. Ir piedzīvotas daudzas reorganizācijas un pārmaiņas, bet man ir paveicies, ka vienmēr apkārt bijuši kolosāli, pretimnākoši, zinoši un radoši kolēģi, kuriem pateicoties, reizēm ir pārvarēti arī grūtāki un sarežģītāki periodi. Esam bijuši un joprojām esam kā viena liela ģimene, darbīga un savstarpēji saprotoša.
Atklāj kaut ko par sevi! Hobiji, intereses, aizraušanās?
Gan atpūtu, gan harmoniju un domu sakārtotību man sniedz daba – meži, ūdeņi, kalni.
Mežs man ir ne tikai pastaigu vieta, bet arī pielasīts sēņu grozs rudens rasotajā rītā.
Sēņošanas gēns manī ir kopš bērnības, kas pavadīta laukos. Manas saknes nāk no Igates un Vidrižiem, kas atrodas vien dažu kilometru attālumā viena no otras, kur dzimuši mani vecāki. Abu vecāku dzimtas mājas atradās mežu ielokos, tālu no lielceļiem. Mežos pavadīts daudz laika gan sēņojot un ogojot, gan palīdzot pie meža sakopšanas, gan tāpat vien staigājot. Tā joprojām, kad vien iespējams, dodos uz mežu, kur smeļos spēku un enerģiju. Arī pie ūdeņiem patīk pavadīt brīvo laiku. Tur mieru sniedz pastaigas gar jūru, bet aizrautību – makšķerēšana. Tā ir ne tikai liela līdaka Ālandu salās, ko gadījies noķert, bet arī kāds asarītis vai zandarts tepat Latvijas ūdeņos.
Pie hobijiem noteikti jāmin ceļošana. Ceļojumos parasti izvēlos nevis trokšņainas pilsētas, bet kalnus, kas iedvesmo ar savu varenību, ļaujot izjust cilvēka niecību dabas priekšā. Kalnos būts daudzreiz gan ar ģimeni, gan ar draugiem un kolēģiem. Arī šovasar pabiju kalnos. Bijām Tatros – vareni un iespaidīgi.
Tāpat sveši nav arī dārza darbi, jo laukos vienmēr vasaras pagāja sējot, stādot un ravējot. Un, protams, neiztikt bez labas grāmatas lasīšanas, teātra izrādes un koncerta apmeklējuma. Visvairāk aizrauj grāmatas par ceļošanu. Pašlaik topā man ir Zanes Eniņas grāmatas. Arī grāmatas par dzīvniekiem ir tuvas, sevišķi par kaķiem, jo pašai mājās ir mīļa kaķenīte. Esmu ieteikusi arī dažu labu grāmatu mūsu nodaļas veidotajā “Literatūras ceļvedī”.
LNB “Gaismas pils” ēkai šogad aprit 10 gadi. Kādas ir Tavas pirmās atmiņas par to?
LNB “Gaismas pils” ēkai aprit 10, bet man prātā ir vīzijas par ēku jau no tā brīža, kad sāku strādāt LNB. Drīz pēc tam, 90. gadu pašā sākumā, sākās kustība par Nacionālās bibliotēkas būvi.
Bet par ēku kā fizisku ēku pirmās spilgtās atmiņas ir no darbinieku ekskursijas vēl neapdzīvotajā bibliotēkas celtnē. Biedēja tās varenība, plašums, arī pelēcība. Uzkāpām pa kāpnēm uz 8. stāvu, uz telpu, kur paredzētas mūsu darba vietas. Klausījāmies arhitektes Nitas Apsītes stāstījumu, kā viss izskatīsies un būs. Bet tai reizē vēl nevarēju pat iztēloties, kā tas dzīvē īsti izskatīsies. Iezagās pat tādas kā skumjas par ierastajām, kaut šaurajām vecās bibliotēkas ēku telpām, kurās viss bija tik pazīstams un tuvs. Pacilājošākās atmiņas ir no Grāmatu ķēdes akcijas saltajā ziemas dienā, kad sajutu visu apkārtējo entuziasmu, vienotību. Tad pirmo reizi sajutos lepna, ka strādāšu “Gaismas pilī”.
Kādos gadījumos vērsties tieši pie tevis?
Tā kā mans darbs ir saistīts ar bibliotēkām, ar grāmatu un citu izdevumu pieņemšanu, tad pie manis var vērsties izdevējinstitūcijas, ja vēlas piedāvāt bibliotēkām izdevumus vai nodot kādu aktuālu informāciju gan par jaunām grāmatām un citiem izdevumiem, gan par īpašiem piedāvājumiem un grāmatu atvēršanas svētkiem. Tāpat pie manis var vērsties bibliotēkas jautājumos par Apmaiņas krājuma piedāvājumu, par bezatlīdzības izdevumiem. Droši, ja ir kādi jautājumi, rakstiet uz e-pastu solvita.ozola@lnb.lv.
Novēlējums bibliotekāriem!
Dzīvot un strādāt pilnvērtīgi, radoši, ar entuziasmu, bet galvenais – mērķtiecīgi. Nebaidīties izvirzīt šķietami pārdrošus mērķus. Kā teicis izcilais romiešu filozofs Seneka: “Viens no svarīgākiem veiksmes principiem ir konkrēts mērķis, atvērtība un pozitīva domāšana. Tam kuģim, kuram nav galamērķa, nekad nepūtīs ceļavējš.”
Lasiet arī:
#EsEsmuBAC: tīmekļa resursu redaktore Anna Iltnere
#EsEsmuBAC: medijpratības nozares eksperts Emīls Rotgalvis
#EsEsmuBAC: bibliotēku nozares speciāliste Anda Saldovere
#EsEsmuBAC: nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem Madara Vīlipa
#EsEsmuBAC: Bibliotēku attīstības centra vadītāja Evija Vjatere
#EsEsmuBAC: nozares informācijas eksperte Elita Vīksna
#EsEsmuBAC: statistikas datu analīzes eksperte Diāna Rudzīte
#EsEsmuBAC: bibliotēku attīstības eksperte Ilze Kļaviņa
Interviju sagatavoja:
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Attīstības departamenta
Bibliotēku attīstības centrs